U19 izlases treneris: "Šobrīd galvenais ir futbolistu sekmīga pāreja uz pieaugušo futbolu"

Kāds ir kopējais vērtējums par aizvadīto turnīru?
Protams, vērtējums ir pozitīvs. Esam sasnieguši labāko rezultātu U-19 izlases vēsturē. No finālturnīra šoreiz mūs šķīra tikai viena uzvara. Visa komanda ir malači, visi strādāja kā viens vesels kolektīvs. Visiem liels paldies!

Kā Jūs vērtējat mūsu komandas parādīto sniegumu Maķedonijā?
Pirmajā spēlē tikāmies ar mājiniekiem Maķedoniju – tā ir stipra komanda ar ātru uzbrukumu, bet ir problēmas ar pāreju aizsardzībā. Priekšsacīkšu kvalifikācijas turnīrā viņi pārspēja Beļģiju un Šveici, kļūstot par grupas uzvarētājiem. Arī šajā komandā ir futbolisti – vietējā mēroga zvaigznītes no tādiem klubiem kā Sporting, Fenerbahçe un arī 1. FC Köln. Savstarpējā mačā mēs veiksmīgi izmantojām savus stiprās puses – disciplinēta spēle aizsardzībā un ātra pāreja uzbrukumā. Mūsu puiši izdarīja visu, ko prasījām pirmsspēles sapulcē. Iesitām labus golus un pietiekoši grūtā cīņā iesākām turnīru ar uzvaru.

Pēc tam sekoja spēle pret Angliju, kuras kodolu veidoja spēlētāji no vietējā čempionāta top klubiem, kā arī no tādām vienībām kā Borussia Dortmund un Barselona B. UEFA turnīra reglaments paredz, ka pēc divām dzeltenajām kartītēm, kas nopelnītas arī priekšsacīkšu turnīrā, spēlētājiem jāizlaiž nākamā spēle. Šī iemesla dēļ pret Angliju nespēlēja Marko Regža un Roberts Ķipsts. Uzreiz bija jāveic izmaiņas, pamainījām nedaudz arī taktiku. Diemžēl šo maču zaudējām 0:3. Jau pēc izlozes teicu, ka Anglijas izlase ir favorīts un ļoti ātra komanda. Visās pozīcijās spēlē ātri futbolisti un visu spēles laiku uztur augstu spēles tempu. Mēs cīnījāmies līdz galam, tomēr šoreiz zaudējām.

Pirms noslēdzošās spēles pret Ungāriju veicām iepriekšējo maču video analīzi. Bija arī pirmsspēles treniņš. Teicu puišiem, ka mačā pret Ungāriju mēs varam izcīnīt Latvijas futbolam vēsturisku otro vietu Elites raundā... Arī šī spēle bija ļoti grūta. Principā katrā spēlē turnīrā bija savs scenārijs, sava taktiskā shēma. Mums nebija optimāls sastāvs nevienā mačā. Kādam bija savainojumi, kādam diskvalifikācija... Notika pastāvīga spēlētāju rotācija. Pret Ungāriju piedzīvojām fantastiskas noslēdzošās spēles minūtes. No 1:2 iesitām divus vārtus un uzvarējām ar rezultātu 3:2.

Uzskatu, ka liela nozīme sagatavošanās posmā bija mūsu aizvadītajam sešu dienu treniņu ciklam Turcijā pirms došanās uz Maķedoniju, kur temperatūra bija par 15 grādiem siltāka nekā tobrīd Latvijā.

Pirmās dienas mūsu puiši adaptējās apstākļiem, kas komandu sagaidīja Elites raundā. Saule, dabīgais laukums, pāreja uz citiem apstākļiem – tas bija sagatavošanās posma liels pluss, kas palīdzēja arī turnīrā.

Kā komandas sagatavošanās posmu un Jūsu kā trenera plānus ietekmēja Jāņa Grīnberga un Schalke kluba situācija? Kā beigās izdevās jautājumu atrisināt?
Šajā situācijā mēs arī cīnījāmies visu laiku līdz galam. Notika nepārtraukta komunikācija ar Schalke klubu. Katram tobrīd bija sava pozīcija. Mūsu izlases menedžerim Aivaram Vaivodam teicu, ka komunikācijā ar klubu mums līdz galam jāpieprasa palaist spēlētāju. Jānis Grīnbergs ieradās nometnē tikai otrdienas vakarā, bet trešdien mums jau bija spēle, attiecīgi viņš faktiski netrenējās ar mums pirms turnīra. Tāda ir izlases darba specifika.

Ja nebūtu Jāņa, mums bija sagatavots cits sastāva variants. Taču beigās mums bija liels prieks, ka viņš bija kopā ar mums.

Protams, šajā situācijā liels paldies jāsaka Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim, kura izdarītais zvans palīdzēja atrisināt pietiekoši sarežģītu situāciju komunikācijā starp LFF un J. Grīnberga pārstāvēto klubu.

Kā pēc zaudējuma Anglijai izdevās noskaņot komandu noslēdzošajai spēlei pret Ungāriju?
Protams, zaudējums ir negatīvs rezultāts, taču dzīve iet tālāk. Satikāmies, parunājām, izanalizējām kļūdas. Kaut arī negatīvs, taču arī tas ir rezultāts. Mums bija jāizdara secinājumi un jāiet uz priekšu. Līdzīgi kā pārējie pretinieki, arī Ungārijai ir stipra komanda... Uzreiz bija jautājums, kā pret viņiem spēlēt, ar kādām emocijām, ar kādu domu, proti, ko vēlamies sasniegt šajā mačā.

Kā jau teicu, pret Ungāriju mūsu galvenā motivācija bija uzvarēt, un visi apzinājās, ka šī ir iespēja sasniegt labāko rezultātu Latvijas U-19 izlases vēsturē. Tas mums visiem kopā arī izdevās.

Vai tieši pret Ungāriju uzbrucējs Marko Regža aizvadīja savu labāko spēli izlases karjerā līdz šim, Jūsuprāt?
Jā, Marko Regža tiešām labi noslēpēja. Malacis. Taču mūsu komanda ir arī citi spēlētāji, kas cīnījās par katru bumbu un viņam arī iedeva rezultatīvu piespēli. Marko katrā mačā ir vārtu gūšanas moments. Kā uzbrucējam viņam ir ļoti laba vārtu gūšanas ‘oža’. Viņš iesita trīs pret Ungāriju, atdeva rezultatīvu piespēli otro vārtu guvumā Bogdanam mačā pret Maķedoniju. Viņš ir viens no labākajiem spēlētājiem mūsu izlasē.

Tādam futbolistam šādā vecumā obligāti regulāri jāspēlē un jāprogresē. Protams, jo labākā čempionātā to viņš var darīt, jo labāk būs paša spēlētāja izaugsmei un perspektīvā arī Latvijas izlasei.

Kuri futbolisti visa kvalifikācijas cikla laikā (no 2017. gada līdz pat Elites raundam) rādīja stabilāko sniegumu un kuri izaugsmes ziņā spēra soli uz priekšu?
Nevaru izcelt kādu spēlētāju īpaši. Tas nav mans princips. Visi, kas bija laukumā un izpildīja mūsu prasības komandas interesēs, ir labākie. Personīgi man ļoti pozitīvs bija tas moments, ka visa cikla laikā mūsu futbolisti progresēja. Ar katru spēli mentāli mēs kļuvām stiprāki un stiprāki. Tas ir svarīgs komponents. Protams, bija tehniski taktiskās prasības, taču liela nozīme bija mūsu kolektīvam un iekšējai mentalitātei.

Atcerēsimies, kādas bija mūsu pašu un futbola speciālistu emocijas pēc Federācijas kausa un Baltijas kausa pagājušajā gadā... Negatīvas. Principā tas bija objektīvs novērtējums. Kādam varbūt toreiz likās, ka puiši nav gatavi vai jau šajā vecumā noķēruši zvaigznīti utt. Bet es zināju komandas iekšējo stāvokli, un zināju, ko ir nepieciešams paveikt situācijas uzlabošanai.

Savos klubos spēlētājiem ir sava sagatavošanās sistēma, taktika, prasības, filozofija. Galvenā problēma – tas ir laika deficīts! Bet tā ir darba specifika, strādājot ar izlasēm.

Pakāpeniski mēs situāciju uzlabojām un apliecinājām savu spēku, tostarp, arī Elites raundā. Visu laiku bija sastāva rotācija. Bija puiši, kas bija gatavi spēlēt. Bija arī tādi, kam viss vēl priekšā. Varbūt U-21 izlasē kādam no mūsu rezervistiem sekmēsies labāk... To rādīs laiks. Tas ir profesionālais futbols, tā ir nepārtraukta spēlētāju konkurence. Šis ir normāls process.

Pirms Elites raunda futbolistiem teicu, ka nekam neko šeit neapsolu. Ja nebūsiet gatavi šim līmenim, tad paspiedīsim rokas, un spēlētāji atgriezīsies savos klubos. Viss šajā ziņā bija godīgi un taisnīgi. Pēc turnīra beigām Maķedonijā pateicos puišiem par darbu. Vienlaikus teicu, ka katram tagad obligāti jāstrādā daudz individuāli un jācīnās par savu vietu sastāvā arī klubos.

Vai šobrīd Jums personīgi nav iekšēji nedaudz žēl atvadīties no šiem spēlētājiem?
Ziniet, tas ir mans darbs. Tā ir mūsu spēlētāju sagatavošanas sistēma. Man personīgi ir ļoti patīkami, ka ir spēlētāji, kas tagad pāries uz U-21 izlasi un tur palielinās kopējo konkurenci. Ja būs konkurence, būs kvalitāte uzreiz.

Vēlos atzīmēt, ka mūsu valstī ir kvalificēti jaunie spēlētāji šajā vecumā. Šobrīd galvenais ir viņu sekmīga pāreja uz pieaugušo futbolu. Tas allaž ir specifisks moments.

Futbolistiem šajā vecumā katru dienu treniņos un spēlēs savā klubā ir jāpierāda to, ka viņi ir labāki par pārējiem. Tikai tad būs progress.

Noslēgumā vēlos izteikt lielu pateicību visiem treneriem, kas ikdienā strādā ar mūsu futbolistiem. Paldies arī saviem kolēģiem U-19 izlases štābā par paveikto darbu visas sezonas garumā! Tagad mums priekšā darbs ar jauniem spēlētājiem un jaunu komandu.

Izmantotie resursi:
Aleksandrs Basovs: šobrīd galvenais ir U-19...