Grjaznovs: "Izsaukumu uz izlasi saņēmu brīdī, kad ģērbtuvēs svinējām tikšanu Eirokausos"

Pastāsti, kā uzzināji par to, ka pirmoreiz tiec uzaicināts uz izlases treniņnometni!

Mums Valmierā bija pēdējās kārtas spēles pret Mettu. Ieguvām sev nepieciešamo rezultātu, svinējām tikšanu Eirokausos savās ģērbtuvēs. Man zvanīja, atbildēju. Zvanīja Ilvars Rutkovskis, teica, ka treneris mani aicina uz izlasi. Un te nu es esmu.

Kādas bija sajūtas, saņemot šādu zvanu pēc garas sezonas?

(Iesmejas) Es nespēju tam ticēt. Man likās, ka tieku āzēts, ka mani vienkārši izjoko. Pats savam kluba trenerim neko neteicu. Pēc zvana man Ilvars piezvanīja arī mūsu kluba prezidentam, kurš tad vēlāk paziņoja to pārējiem komandas biedriem. Mana kluba galvenais treneris Tamazs Pertija novēlēja veiksmi nometnē un teica, ka turpmāk būs vēl tikai labāk.

Kādi ir tavi pirmie iespaidi par izlasi? Kā viss atšķiras no ikdienas klubā?

Mums klubā viss norit profesionāli, bet te viss ir vēl augstākā līmenī. Katrs sīkums ir pārdomāts, organizatoriski viss ir visaugstākajā līmenī. Visi futbolisti ir kā viens vesels, visi viens otru saprot.

Kā tas vispār ir - iejusties jaunā kolektīvā? Dažus no šiem spēlētājiem esi saticis futbola laukumos, vēl dažus droši vien tikai televizoru ekrānos.

Jā, ar daudziem tiešām tikos laukumā. Pagaidām viss rit labi, pakāpeniski iekļaujos kolektīvā. Visi puiši ir ļoti draudzīgi un atsaucīgi, palīdz man te iejusties pēc iespējas ātrāk. Milzīgs paldies viņiem par to!

Treniņnometnes pirmajā pilnvērtīgajā dienā treneris tevi un Ingaru Sarmi Stugli aicināja uz sarunu. Par ko tērzējāt?

Treneris teica, ka jau sen sekoja līdzi manām gaitām, ka viņš gaidīja īsto brīdi, kad uzaicināt mani uz treniņnometni. Viņš vēloties mani pavērot klātienē tieši viņa treniņos. Teica, ka mans sniegums kluba rindās uz viņu atstājis labu iespaidu. Treneris saka, ka viņu apmierina manis demonstrētais treniņos. Jāturpina strādāt.

Vai tev ir skaidrs, ko treneris no tevis vēlas, ko gaida no tevis izlasē?

Jā, pilnībā skaidrs. Uzmanīgi klausos teorijas nodarbībās, katra vingrinājuma skaidrojumu. Ja kaut ko nesaprotu, pārjautāju. Visu, kas attiecas konkrēti uz manu pozīciju, es saprotu. Man svarīgākais sākumā saprast, ko treneris gaida no manis. Izlasē pagaidām tieku gatavots spēlēšanai balsta pussarga pozīcijā. Mans galvenais uzdevums ir iesākt uzbrukumus un dot pienesumu aizsardzībā.

Ko vari teikt par mūsu izlases nākamo pretinieci Slovēniju?

Pagaidām treniņos koncentrējamies savas spēles uzlabošanai, bet treneru korpuss pakāpeniski jau sāk mūs gatavot arī tieši Slovēnijai, runā par konkrētiem futbolistiem, piemēram, par Iličiču. Galvenais ir neviena nebīties, būt pārliecinātam laukumā, ticēt saviem spēkiem. Ja visi būsim uz vienas nots, viss būs kārtībā. Kā es iztēlojos līmeni izlašu mačos? Domāju, ka būs ļoti augsts temps, individuāli meistarīgi pretinieki. Ja un kad debitēšu, tā pieredze man būs jauns pakāpiens karjerā. Un tad tas būs atkarīgs no manis, vai no tā atsperšos.

Plašākai publikai pirmoreiz acīs iekriti ar savu sniegumu SK Babīte rindās, bet tad uz brīdi pazudi no redzesloka. Arī jauniešu izlasēs nespēlēji vadošās lomas, bet, lūk, tu esi nacionālajā izlasē.

Jā, U-21 izlases kreklā neaizvadīju vispār nevienu pašu spēli. Vienreiz tiku uzaicināts uz U-21 treniņnometni. Veselības stāvokļa dēļ mani no tās nometnes priekšlaikus aizsūtīja mājās. Pirms tam spēlēju vēl jaunāku vecuma grupu izlasēs.

Daudzi spēlētāji vecumposmā no 16 līdz 21 gadu vecumam pamet futbolu. Kas tevi noturēja futbolā?

Galvenokārt jau vēlēšanās. Tik daudz gadu biju veltījis futbolam, būtu bijis sāpīgi, ja tā arī netiktu līdz kaut kādam noteiktam mērķim. Arī vecāki mani šajā izvēlē atbalstīja, par ko viņiem paldies. Vecāki ir mans galvenais kompass dzīvē.

Kuriem treneriem lai pasakas par tevis sagatavošanu valstsvienībai?

Mans pirmais treneris bija Andrejs Gluščuks, kurš tagad strādā Mettas akadēmijā. Un Vladimirs Beļajevs, kurš deva ļoti lielu ieguldījumu manas karjeras attīstīšanā. Šiem diviem treneriem esmu pateicību parādā.

Ko tev nozīmē uzaicinājums uz izlasi un izlašu futbols kā tāds?

Ļoti gribētos palīdzēt izlasei, ja vien man tas izdosies ar savu sniegumu. Uzskatu, ka nemaz neesam tik slikta komanda. Mums ir neslikti spēlētāji, vienkārši pietrūkst ticības pašiem sev. Un tādēļ arī ir tik nelāgi rezultāti. Izsaukums uz izlasi man ir kā rādītājs tam, ka visu daru pareizi, strādāju pareizajā virzienā.

Izmantotie resursi:
https://lff.lv/zinas/12314/grjaznov...