Indriksons: "Ar Starkovu nolēmām, ka izlasei vajag jaunu treneri"

"Gribu izteikt lielu paldies Aleksandram Starkovam par visu darbu un paveikto Latvijas izlasē. Teikšu uzreiz, ka iniciatīva galvenā trenera amatā izvirzīt Marianu Paharu bija mana, un nesastapu nevienu būtisku iebildumu ne no viena cilvēka. Kāpēc mēs to darījām? Tāpēc, ka tomēr gribam savu treneri. Vēl jo vairāk - jaunu un perspektīvu. Jā, varbūt ir risks - kur tā nav? Bet es un kolēģi federācijā jūtam, ka Marianam varētu sanākt. Šis ir solis arī tajā virzienā, lai visi kopīgi strādātu vienam mērķim - lai Latvijas izlase sasniegtu maksimāli pozitīvu rezultātu. Uzskatu, ka esam uz pareizā ceļa," preses konferences ievadā sacīja federācijas prezidents Guntis Indriksons.

"Pievienojos Gunta Indriksona vārdiem un gribu novēlēt Marianam labus panākumus savās turpmākajās gaitās kā nacionālās izlases galvenajam trenerim. No savas un federācijas puses gribu apliecināt, ka izdarīsim visu iespējamo, lai viņš justu atbalstu un lai mēs, gluži kā lozungā uz plakātiem, būtu viena komanda ar vienu mērķi," teica federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. "Līgumu ar Marianu parakstām uz diviem cikliem. Tas ir, līdz šā cikla beigām (četras spēles+viena draudzības spēle augustā Igaunijā) un tad divi cikli - 2016.gada Eiropas čempionāts Francijā un 2018.gada Pasaules kauss Krievijā. Protams, pēc pirmā cikla abām pusēm ir iespēja pagarināt līgumu. Par U-21 izlases galveno treneri ir kļuvis Dainis Kazakēvičs, kurš visa cikla laikā to apvienos ar sporta direktora amatu."

"Skaidrs, ka šī manā trenera karjerā ir nozīmīga diena. Būt par izlases galveno treneri man ir liels gods un vēl lielāka atbildība. Pirmkārt, vēlos pateikties federācijas vadībai, Guntim Indriksonam un Jānim Mežeckim, par doto iespēju un izteikto uzticību. Otrkārt, paldies Aleksandram Starkovam par visiem panākumiem izlasē, kuru nebija maz. Kā speciālists un kā personība viņš man bija, ir un paliks liela autoritāte. Viņš piedalījās mana futbolista karjeras pirmsākumos un tagad arī manos kā trenera pirmajos soļos. Treškārt, paldies manam pirmajam trenerim Jurijam Andrejevam par to, ka dāvāja man mīlestību pret futbolu un iemācīja vienmēr cīnīties līdz galam un būt profesionālim. Bez manas ģimenes viņš droši vien ir mans lielākais atbalstītājs," brīdi pēc līguma parakstīšanas pirmo runu izlases galvenā trenera amatā teica Marians Pahars.

- Kāda bija notikumu secība - Pahara kandidatūra parādījās pēc Starkova atlūguma vai Starkova atlūgums sekoja pēc Pahara atrašanas?
- Indriksons: Vairākas reizes tikāmies ar Aleksandru Starkovu un abi kopā nonācām pie tā, ka būs pareizi, ja izlasei būs jauns treneris - un tagad, nevis pēc piecām sešām spēlēm. Pēc tam izdalīju visus "par" un "pret", jo kandidātu loks Latvijā ir ļoti šaurs. Pirmais cilvēks, ar kuru runāju, bija Dainis Gudermanis. Pēc tam speciāli devos uz Jelgavu un tikos ar Daini Kazakēviču. Vēlāk Ventspilī biju pie Žorža Tikmera, pēc tam izrunājos vēl ar diviem valdes locekļiem un Marianu Paharu un tad braucu pie Jāņa Mežecka. Tad laikam tas aplis arī bija noslēdzies un bija tāda sagadīšanās, ka mums bija seminārs kopā ar FIFA - Siguldā tobrīd bija lielākā daļa valdes, un nolēmām, ka turpat uz vietas noturēsim valdes sanāksmi. Valdes atbalsts bija simtprocentīgs.

- Kas būs Pahara asistenti?
- Pahars: Būtībā tas ir tas, ar ko šobrīd nodarbojos. Līdz šim oficiāli nebiju kļuvis par galveno treneri un tīri fiziski nebiju darbā. Jā, ar kādu sazvanījos un paprasīju padomu. Protams, tikos ar Gunti, Jāni, ar Aleksandru Starkovu. Par 90% treneru korpuss sastāvēs no tiem, kas man palīdzēja Latvijas U-21 izlasē. Var būt kaut kādas izmaiņas - kāds varbūt paliks, kāds varbūt nedaudz vēlāk nāks klāt, bet pamatā tie būs mani palīgi U-21 izlasē.
- Indriksons: Vēlos piebilst, ka mums ir tradīcija, ka pēc galvenā trenera nozīmēšanas federācija nejaucas viņa darbā. Ja notiks tā, kā Marians saka, tad būsim tikai priecīgi, jo uzskatām, ka visām jābūt jaunām sejām.

- Pirms mēneša teicāt, ka nav atrasta kandidatūra un ka neviens jaunais treneris nav nobriedis šim līmenim. Kas ir mainījies?
- Indriksons: Izmainījies būtībā nav nekas. Esmu uzskatījis un uzskatu, ka šobrīd Latvijai profesionālākais treneris ir Starkovs. Neuzskatu, ka Starkovs ir sācis nesaprast, kuri ir tie konkurētspējīgie spēlētāji, kuriem ir jābūt izlasē, un ka viņš ir pārstājis noskaņot komandu cīņai. Tā kā Starkovu uzskatu par pašu spēcīgāko treneri. Jā, atceros tos trīs trenerus, kurus nosaucu - Grigorčuku, Pertiju un Džonsonu. Ar diviem no viņiem runāju. Bet vēlreiz atkārtošu, ka, runājot ar cilvēkiem, kas futbolā saprot vairāk nekā es, nonācu līdz secinājumam, ka šobrīd pareizākais solis būtu treneris no pašu vidus. Jauns, ambiciozs, ar perspektīvu un pārliecību, ka neaizšausim garām.

Izskatot šo visu jauno treneru korpusu, kas nebija plašs (Pahars, Stepanovs, Babičevs, Kazakevičs, Zemļinskis), nonācām pie Pahara kandidatūras, jo uzskatām, ka viņš šobrīd ir vistuvāk tam, lai ar izlasi sasniegtu pozitīvākus rezultātus nekā līdz šim. Domāju, ka brīnumus neviens negaidām. Visi lieliski saprotam, ka ir iespējamas neveiksmes, jo spēlētāju kontingenta kvalitāte un kvantitāte nav liela. Uzskatu, ka nestrādājam slikti un ka mums aug laba jaunā paaudze, taču tai vēl vajadzēs trīs četrus, vismaz divus trīs gadus, lai varētu turēties pretī izlašu līmenī. Mums nav šīs 25-26 gadu un vecākas paaudzes, tāpēc ir jāgaida un jābruņojas ar pacietību. Es gan uzskatu, ka Marianam viss izdosies, bet no neveiksmēm neesam pasargāti.

- Starp minētajiem kandidātiem bija arī Tamazs Pertija. Zinot visu šaubu ēnu, kas bija un joprojām ir ap viņu, vai Pertijas kandidatūra no federācijas puses vispār bija ētiska?
- Indriksons: Esmu teicis un neslēpšu savu viedokli, ka jebkuram cilvēkam ir jādod iespēja labot savu kļūdu. Manuprāt, nevienu cilvēku nedrīkstam norakstīt. Protams, ja cilvēks nelabojas un kļūdas atkārtojas, tā ir cita lieta. Kāds Pertija ir kā treneris, domāju, ka jūs paši redzat, kā spēlē "Skonto" un kā aug jaunie spēlētāji. Jā, man ļoti daudzas lietas nepatīk ētikas kontekstā, bet domāju, ka strādāsim un panāksim, ka cilvēks to visu apgūst.

- Marians ļoti ātri un labi apguva angļu valodu. Kad viņš preses konferencē varētu uzstāties latviski?
- Pahars: Ļoti labs un arī svarīgs jautājums. Protams, ka jau tagad gribētu ar jums runāt valsts valodā, bet šī ir pirmā preses konference un, protams, esmu satraucies. Tāpēc man vieglāk ir izteikties dzimtajā valodā. Taču intensīvi apgūstu latviešu valodu un man ir savs skolotājs, kas man to māca. Daudz saprotu, taču pagaidām man vēl trūkst prakses.

- Iepriekš strādāji ar U-21 izlasi. Kādas ir tavas domas par jaunajiem spēlētājiem un to, kāda var būt mūsu tuvākā nākotne?
- Pahars: Kopš kļuvu par U-21 izlases galveno treneri sekoju visiem jaunajiem spēlētājiem, nevis tikai vecākajiem. Arī U-12, U-13 puišus. Ir ļoti daudz talantīgu un labu puišu. Mums ir laba nākotne. Protams, izlasē būs arī jaunas sejas. Redzēsim. Varbūt tie būs jauni spēlētāji, varbūt spēlētāji, kas izlasē kādu laiku nav redzēti. Nezinu. Vispirms būs jākonsultējas ar maniem palīgiem un jāizdomā, kas tie būs. Izlasē galvenais ir rezultāts. Noteikti kaut ko mainīšu. Nevēlos mainīt visu. Nevēlos momentāni sagraut visu, ko Starkovs daudzu gadu laikā ir izveidojis. Es to izmantošu, taču man ir arī savi uzskati un kaut kas noteikti tiks mainīts.

- Lai arī izstāstījāt secību un virzību līdz Paharam, vai Starkovs griezās pie jums, sakot, ka grib atkāpties, vai arī jūs bijāt tas, kurš griezās pie viņa un vaicājāt?
- Indriksons: Nē, Aleksandrs Starkovs bija pirmais, kas pie manis griezās ar šādu versiju, ka ko tādu vajadzētu darīt un ka tā šajā konkrētajā situācijā būtu labāk. Tālāk tika iztirzātas visas pārējās lietas. Tā kā A pieder viņam, bet man - B.

- Nedaudz nenopietns jautājums Indriksona kungam - ja pamatoti tika amnestēts Pertija, vai nevajadzētu amnestēt arī Krišjāni Kļaviņu?
- Indriksons: Lai kādu amnestētu, pirmkārt ir jāvēlas, lai viņu amnestē, un jāgriežas ar tādu lūgumu. Pertija ir pie manis griezies. Arī Daugavpils pārstāvji un Igors Mališkovs savulaik. Tāpēc tas tika izdarīts. Un nevis tāpēc, ka kāds mūs gribēja iespaidot vai piespiest, bet gan tāpēc, ka nonācām līdz situācijai, kurā pats ticēju, ka būs labs gala rezultāts un ka nepazaudēsim labu treneri. Nav runas par Latviju - nepazaudēsim labu treneri futbolam. Kas attiecas uz Kļaviņu, ja viņam ir kādas pretenzijas un vēlmes, tad viņam pirmkārt ir jāgriežas pie mums. Cik zinu, nekur neesam pieņēmuši oficiālu lēmumu par viņa diskvalifikāciju.

- Jautājums Marianam - kas bija tie galvenie iemesli, kādēļ izlase pēdējā gada laikā rezultāta ziņā spēlēja tik katastrofāli?
- Pahars: Tas ir ļoti komplekss jautājums. Nevaru pateikt precīzi. Varu pateikt, ka redzēju pēdējo spēli pret Bosniju un Hercegovinu. Kopā ar treneriem sēdējām tribīņu augšējās rindās un zem mums bija bosniešu līdzjutēji. Šo spēli bijām zaudējuši vēl līdz tās sākumam - jo tur cilvēki dzīvo futbolam un atbalsta savu valsti. Viņi pat neskatījās laukumā - viņi brauca uz šejieni, lai atbalstītu mīļoto komandu un mīļotos spēlētājus. Problēma jau absolūti nav Starkovā. Piekrītu Guntim - Starkovs darīja maksimumu. Diemžēl šobrīd esam tādā līmenī, kādā esam. Neteikšu, ka pēdējo gadu laikā bija katastrofa - izspiedām vairāk vai mazāk visu, ko varējām. Šobrīd varbūt nav konkurētspējīgu spēlētāju vai tāda paaudze, vai tāda apstākļu sakritība. Daudz dažādu faktoru. Protams, ir jautājumi un problēmas - domāsim un tās risināsim.