Vai Latvija atkārtos vēsturi un atlaidīs vēl vienu turku treneri?

Turcijas krīze un Terima eksplozija preses konferencē
61 gadu vecais Fātihs Terims – viens no visu laiku labākajiem turku treneriem, saukts arī par Imperatoru – Turcijas izlasi vada jau trešo reizi. Pirmoreiz viņš pie tās stūres stājās pirms 21 gada un nostrādāja nedaudz vairāk nekā divarpus gadus, savukārt nākamais termiņš sekoja no 2005. gada augusta līdz 2009. gada oktobrim. Trešo reizi Terims pārņēma Turcijas valstsvienību pagājušā gada augustā – kad tai Pasaules kausa kvalifikācijā jau mutē smēlās ūdens.

Abdullaha Avdži vadībā turki izgāza iepriekšējā cikla sākumu, jau pirmajos četros mačos piedzīvojot trīs zaudējumus – pret Nīderlandi (0:2), Rumāniju (0:1) un Ungāriju (1:3) -, bet Terims pie stūres stājās pēc sestās kārtas jeb četras spēles līdz turnīra beigām. Tobrīd Turcija ar septiņiem punktiem ieņēma tikai ceturto vietu, par četrām acēm atpaliekot no otrajā vietā esošās Ungārijas. Terims sāka perfekti, uzvarot pirmajās trīs cīņās – 5:0 pret Andoru, 2:0 pret Rumāniju un 2:0 pret Igauniju – un paceļot komandu jau uz otro vietu tabulā. Tiesa, ar vienu "bet" – tuvākās konkurentes Rumānija (tikpat punktu) un Ungārija (par diviem mazāk) pēdējā kārtā tikās attiecīgi ar Igauniju un Andoru, toties turkiem bija jāuzņem Nīderlande. Stambulā tika piedzīvots vēl viens zaudējums ar 0:2, un Turcija atkrita uz Terima sākumpunktu – ceturto vietu.

Turcijas izlase nav spējusi kvalificēties jau trim lielajiem finālturnīriem pēc kārtas – pēdējoreiz tas izdevās tieši Terima vadībā, kad turki 2008. gada Eiropas čempionātā sasniedza pusfinālu -, un divi zaudējumi šā cikla sākumā potenciālajām tiešajām konkurentēm (0:3 Islandei un 1:2 Čehijai) draud atkārtot vēsturi. Kaut arī Terims vakardienas preses konferencē uz Sportacentrs.com jautājumu atbildēja, ka Turcijai šāvakara mačs nebūt nav izšķirošs, baumas Turcijas presē liek domāt pavisam ko citu. Proti, Terims pēc neveiksmīgā sākuma esot zaudējis pacietību un lidmašīnā izgāzis dusmas pār saviem spēlētājiem, un vēl viena zaudējuma gadījumā Imperators esot gatavs atkāpties no amata. Šāda scenārija gadījumā viņam jau esot sagatavots atkāpšanās ceļš un iespējama atgriešanās "Galatasaray".

Iespējams, nervozitāte un preses spiediens bija iemesls arī dusmu izvirdumam vakardienas preses konferencē. Vaicāts, kādēļ turki tik daudz vārtu ielaiž pēc stūra sitieniem, Terims latviešu žurnālistam attrieca pretī, ka viņi noteikti trenējas, lai ielaistu vārtus, un ka divi šādi ielaistie vārti un zemā vieta turnīra tabulā nedod tiesības uzdot šādus jautājumus. Burtiski visu Turcijas mediju virsrakstos tika izcelta tieši Terima iznīcinošā atbilde un nesavaldība. Tā gan nebija vienīgā Terima skarbā replika – jācer, ka Terima vārdi par nejaušību pirms 11 gadiem Pahara kavā ir ielikusi ļoti spēcīgu trumpi, lai spēlētāji laukumā izietu īpaši motivēti pieklusināt viesu augstprātīgo retoriku.

Terima preses konference (jautājums par stūra sitieniem, sākot no 1:15)

Traumu epidēmija – nav Šahina, Demirela, Jilmaza un daudzu citu
Turcija pēdējos gados vairs nav tik varena kā agrāk (relatīvi, jo pasaules mērogiem tā nekad nav bijusi varena), taču krīzi vēl vairāk paspilgtinājušas milzīgās sastāva problēmas. Vēl pirms kandidātu sastāva nosaukšanas Terimam nācās iztikt bez viena no izlases līderiem Nuri Šahina (septembra sākumā tika veikta operācija), uzbrucēja Mevlita Erdinča un vārtsarga Emera Kivraka, kuri savainojumā iedzīvojās septembra beigās.

Taču ar to problēmas tikai sākās, jo pēc kandidātu saraksta nosaukšanas spēlētāji no tā tika svītroti viens pēc otra. Savainojumu dēļ Turcijai nākas iztikt bez pamatvārtsarga Volkana Demirela, kurš izlasē nav spēlējis jau gadu, uzbrukuma līdera Buraka Jilmaza un arī Mustafas Pektemeka, kā arī Kāna Ajhana un Giraja Vurala. It kā veselības problēmu dēļ nav arī Emera Topraka un Hākana Čalhanoglu, taču viņu patiesais neierašanās iemesls ir Gekhana Teres izsaukšana pēc gandrīz gada pārtraukuma. Proti, Tere pēc zaudējuma Nīderlandei abiem spēlētājiem esot draudējis ar ieroci, un šā konflikta dēļ viņš ilgu laiku izlasē nespēlēja.

Ņemot vērā sastāva problēmas, Terims uz izlasi papildus izsauca vārtsargu Mertu Ginoku, uzbrucējus Ademu Bijiku un Muhammetu Demiru, kā arī pussargu Hamitu Altintopu, kurš nopietna savainojuma dēļ izlaida gandrīz visu iepriekšējo sezonu un arī šosezon tikai nesen divreiz izgāja uz maiņu. Lieli jautājumi ir par pilnīgi visām pozīcijām. Lai arī šovakar shēma varētu palikt nemainīga (pret Islandi bija 3-4-2-1, bet pret čehiem turki jau pārgāja uz 4-2-3-1), izmaiņas sastāvā gan būs noteikti. Pirmām kārtām, Terims vēloties malā atstāt vārtsargu Tolgu Zenginu, kura paviršais atsitiens no vārtiem aizsāka Čehijas otro vārtu guvumu. Viņu acīmredzot aizstās nominālais Turcijas ceturtais vārtsargs Volkans Babadžans no "Istanbul B.B."

Otrkārt, savā balsta pussarga pozīcijā atgriezīsies Mehmets Topals, kurš iepriekšējos mačos spēlēja aizsardzības centrā. Treškārt, malā līdz ar to acīmredzot paliks cits balsta pussargs Selčuks Inans. Un, ceturtkārt, Terims apspriežot iespēju atstāt malā arī kreisās malas aizsargu Džaneru Erkinu, kurš asistēja vienīgajā vārtu guvumā. Bez aizsardzības centra viena no problemātiskākajām pozīcijām ir centra uzbrucējs. Jilmaza (kurš kopš 2010. gada vasaras Turcijas Superlīgā 131 spēlē guvis 95 vārtus), Erdinča (iepriekšējā sezonā Francijā 11 vārti 27 mačos) un Pektemeka (klubā gan iepriekš lielākoties gājis uz maiņu) prombūtnē lielākā (vienīgā?) cerība ir Umuts Buluts, kurš šosezon "Galatasaray" rindās ne reizi nav devies pamatsastāvā un nav guvis nevienus vārtus, un nav atdevis nevienu rezultatīvu piespēli.

Turcijas pamatsastāvs pret Islandi un Čehiju

Vācijas turki atgriežas mājās, Turcijas turki nebrauc uz ārzemēm
Pirms gada Rīgā viesojās Bosnija un Hercegovina, kuras lielākā daļa spēlētāju ir dzimuši un/vai auguši ārpus etniskās dzimtenes. Ļoti līdzīgi – lai arī ne tik lielos apmēros – ir arī Turcijas izlasē, kuru pārstāv virkne Vācijā vai citās valstīs dzimušu futbolistu. Pašreizējā kandidātu sarakstā tādu ir seši – Altintops (dzimis Gelzenkirhenē, Vācijā), Tere (Ķelnē, Vācijā), Oldžahs Šahans (Diseldorfā, Vācijā), Ersans Gilims (Melburnā, Austrālijā), Oguzhans Ezjakups (Zāndamā, Nīderlandē) un Tariks Čamdals (Minhenē, Vācijā).

No tiem spēlētājiem, kuru nav Terima rīcībā, ārzemēs dzimuši arī Topraks (Rāvensburgā, Vācijā), Ajhans (Gelzenkirhenē, Vācijā), Čalhanoglu (Manheimā, Vācijā), Šahins (Līdenšeidā, Vācijā) un Erdinčs (Senklodā, Francijā). Interesanti, ka ārzemēs dzīvojošos turkus pie sevis arvien biežāk vilina ne tikai izlase, bet arī vietējie klubi. Altintops uz "Galatasaray" pirms diviem gadiem kā brīvais aģents pārcēlās no Madrides "Real", bet "Besiktas" Teri, Šahanu un Ezjakupu nopirka par attiecīgi četrarpus, 0,8 un 0,5 miljoniem eiro.

Ņemot vērā vietējā čempionāta nosacīto spēku un ļoti solīdo atalgojuma apmēru, ļoti maz Turcijas turku spēlētāju dodas laimē uz ārzemēm. Viens no retajiem pozitīvajiem piemēriem ir Arda Turans, kuru Madrides "Atletico" pirms trim gadiem no "Galatasaray" nopirka par 12 miljoniem eiro un kurš ir viens no Spānijas čempiones līderiem. Ne tik labs piemērs ir Topals, kuru "Valencia" nopirka par piecarpus miljoniem, taču Mehmets jau pēc diviem gadiem atgriezās mājās – viņu nopirka "Fenerbahce", kas iztērēja miljonu mazāk. Tikpat ilgi ārzemēs uzturējās arī Erkins, kurš jau agrā vecumā pārgāja uz Maskavas CSKA, bet Buluts Francijas klubā "Toulouse" pavadīja tikai vienu sezonu. Gadu nosēdējis aiz Emanuela Rivjēra muguras (31 spēle, 17 pamatsastāvā un tikai pieci vārti), Buluts 2012. gadā īrē pievienojās "Galatasaray", kas pēc tam arī izpirka viņa līgumu. Tulūzieši iepriekš par Bulutu bija iztērējuši 4,8 miljonus, bet pārdeva tikai par 2,7 miljoniem eiro.