Pahars: "Treniņu laukums Šveicē izmaksās lētāk nekā "Arkādijas" stadions"

Latvijas izlases galvenais treneris Marians Pahars: "Gatavojamies divām svarīgām spēlēm, bet šobrīd koncentrējamies pirmajai. Šveice ir stipra pretiniece, ļoti stipra – grupas līdere. Gribam saglabāt cerības. Un, ja mēs gribam to izdarīt, Šveicē mums jāpaņem punkti. Otra būs pārbaudes spēle pret Gruziju, kurā varēsim kaut ko iespēlēt. Gruzija ir laba, tehniska pretiniece. Ilgu laiku neesmu redzējis komandu un spēlētājus. Kā parasti, ir grūtības, bet noskaņojums ir labs un ir arī cerības. Protams, sastāvā būs izmaiņas, un spēlētāju gatavība šajā laikā ir krietni mainījusies."

- Pastāsti par spēlētājiem, kuru izlasē salīdzinājumā ar novembri vairs nav. Rudņevu, Karašausku, Karlsonu, Savaļnieku, Ošu.
- Sāksim ar Rudņevu, vai ne? Tas ir vienkārši. Viņa ģimenē piedzims bērns – drīz, šajos datumos. Kad – nezinu, jo neviens to precīzi nezina. Un viņš nevar garantēt, ka būs izlasē, tādēļ mums diemžēl nebija citas izvēles. Izvēlējāmies, ka šādā situācijā viņam labāk palikt kopā ar sievu, ar ģimeni un būt kopā. No Karašauska pēdējā laikā nebija daudz ko redzēt. Izlasē viņš ne īpaši izcēlās treniņos un spēlēs zaudēja konkurenci gan par vietu pamatsastāvā, gan ar tiem spēlētājiem, kuri nāks uz maiņu. Tāpat izmaiņas klubā, pirmā spēle nebija laba – tāpēc šobrīd tā sanāk.

Runājot par Ģirtu [Karlsonu], tikai taktiski iemesli. Tāpēc, ka mums komandā ir trīs uzbrucēji un taktika būs tāda, ka spēlēsim tikai ar vienu uzbrucēju – domāju, ar trim mums pietiek. Bet jau pirmajā spēlē Karlsons guva vārtus, ceru, ka viņš būs gatavs, ja nākotnē būs vajadzīgs. Savaļnieku redzēju gandrīz visās pirmsszonas spēlēs. Izņemot nometni Kiprā, bet man par to ir daudz informācijas. Starp Lukjanovu un Višņakovu, tāpat Dāvi Ikaunieku viņš šobrīd zaudē konkurenci. Tāda pati situācija ar Ošu. Viņš ilgu laiku bija ar mums, un man bija laiks viņu novērtēt. Tagad ir Oskars [Kļava], plus Igors Tarasovs, kurš var spēlēt gan kā centra aizsargs, gan balsta pussargs. Šoreiz izvēlējāmies citu spēlētāju.

- Pārejot pie jaunpienācējiem, sākumā droši vien par Oskaru Kļavu, kurš tavā vadībā ir izsaukts pirmoreiz.
- Jā, viņš ir pirmoreiz. Tas, protams, ir atkarīgs arī no Kaspara Dubras. Cerējām uz viņu, bet viņš diemžēl atkal ir traumēts. Nezinu, kāda problēma – sāp ceļgals -, un viņš negatavojās kluba pirmajām spēlēm. Mums ir vajadzīga konkurence, un Oskars, manuprāt, pie Tamaza Liepājā labi izskatās. Acīmredzami mainījies stils, un Oskars ir ātrs un labi izskatās. Redzēsim, kā būs. Man kā izlases galvenajam trenerim nav iespēju ar viņiem strādāt ilgu laiku un varu kaut ko redzēt tikai īsās treniņnometnēs. Tas ir ļoti svarīgi. No malas varam redzēt vienu, taču, kad viņi būs manu acu tuvumā, situācija varbūt būs pilnīgi cita.

Igors Kozlovs ir parādījis, ka komandā ir līderis un veido spēli. Atceros laikus, kad mums bija Juris Laizāns, spēlējām pilnīgi citu futbolu. Mēģināsim vēlreiz. Varbūt viņš ir viens no tiem, kurš var dot…nevaru teikt, ka dot jaunu stilu, bet gan labi pieturēt bumbu un atdot labu piespēli. Plus, kā jau sacīju, ir grūts periods un ne visiem spēlētājiem ir bijusi spēļu prakse. Tāpat Tarasovam – tagad viņu izsaukšu, jo viņš var spēlēt vairākās pozīcijās. Bet ilgu laiku viņš nav spēlējis, un man grūti teikt, kādā kondīcijā viņš būs. Nevaru teikt, ka visi pārējie izskatījās ļoti labi – piemēram, Oļegs [Laizāns] vai Artis Lazdiņš. Viņi trenējās, bet ne visas spēles izdevās. Esmu priecīgs, ka pēdējo spēli Oļegs aizvadīja labā līmenī. Artis ne tik labā, bet kopumā savu līmeni parādīja. Treniņnometnē redzēsim, kurš būs labāks un kāda būs taktika, optimālais sastāvs.

- Rudņeva nebūs, Rakels nespēlē pie galvenās komandas, bet Šabala pirmo kārtu izlaida – paliek tikai Gutkovskis. Vai nebija domas papildināt uzbrucēju sastāvu?
- Ar Grebi? (iesmejas) Bija doma, bet, manuprāt, Denisam ir jābūt izlasē. Diemžēl šobrīd mums nav daudz spēlētāju, kuri spēlētu stiprās līgās vai spēlētu vispār. Ja spēlētājs ir kvalificēts – kā Deniss -, tad, piemēram, Cauņa pierādīja, ka par spīti ilgiem savainojumiem viņa līmenis atļauj spēlēt izlasē un būt treniņnometnē. Ar Denisu ir tāda pati situācija. Viņš, manuprāt, ir komandas līderis. Jā, grūts periods, pēc traumas nespēlē pirmajā komandā, bet pāris spēļu aizvadīja dublieros. Zinu, ka tas nav slikts līmenis. Viņš izskatās normāli. Nezinu, vai viņš sāks spēli, bet viņš 100% būs pastiprinājums.

Tā ka par Denisu jautājumu nebija. Jautājumu nebija arī par Vaļeru [Šabalu]. Deguns ir lauzts, bet pirms tam aizvadīja visas spēles un ļoti labi izskatījās. Ja Artjoms būtu bijis, tas nenozīmētu, ka Artjoms arī spēlētu, jo Vaļera rādīja ļoti labu līmeni un izlasē ir parādījis, ka ir spējīgs dot rezultātu un gūt vārtus. Par Šabalu šaubu nebija, tāpat kā par Gutkovski, kurš savā klubā ir pamatspēlētājs. Manuprāt, ar trim bija pietiekami. Vai Šabala varēs spēlēt? Jā. Jau šodien viņš kopā ar Artūru Zjuzinu sāks trenēties, un viņi, cik zinu, gatavojas otrajai kārtai.

- Ziemas laikā starp spēlēm bija ļoti ilgs pārdomu laiks. Vai tika veikta atkārtota analīze un vai ir kādi jauni secinājumi par oktobra un novembra spēlēm, tostarp neveiksmīgo spēli pret Fēru salām?
- Secinājumi bija arī jau uzreiz pēc spēles. Protams, bija laiks padomāt, un tas nav nekāds noslēpums – spēles kvalitāte izlasē ir vissvarīgākā lieta, un diemžēl nevaram daudz ietekmēt. Tamazs teica, ka viņam pirms spēles bija divi mēneši laika [sagatavot komandu], bet pat ar to ne vienmēr pietiek. Četrās piecās dienās, protams, ir grūti kaut ko uzlabot. Manā darbā principā galvenais ir pieņemt pareizo izvēli un laukumā sūtīt labākos spēlētājus.

Jūs visi zināt, ka šobrīd jaunie spēlētāji vēl nav gatavi, bet no [esošajiem] nav daudz spēlētāju, kuri spēlē konkurētspējīgās līgās un spēlē pamatsastāvā. Nezinu, kāpēc, bet tāda ir realitāte. Piemēram, pret Portugāli, manuprāt, puiši izdarīja visu, ko tobrīd varēja, un nevaru viņus par to lamāt. Ko varu pateikt Gintam Freimanim par spēli Portugālē – malacis. Bet, ja skatāmies spēli, tad viena kļūda, otra, trešā un zaudējām trīs vārtus. Taču tajā pašā laikā viņš nometnē uzvarēja konkurenci un tajā pozīcijā bija pirmais numurs. Protams, tā bija mana izvēle – citam trenerim varbūt būtu bijusi cita izvēle un cits rezultāts. Taču mūsu štābā, manuprāt, ir cilvēki, ar kuriem varam apspriesties, un nebija šaubu – visi bija par to sastāvu, kādā spēlējām. Izlases darbā ļoti daudz kas ir atkarīgs no spēlētājiem.

Pret tām pašām Fēru salām – jā, kļūdījos, varu to atzīt. Vladislavs Gutkovskis nebija gatavs aizvadīt pirmo spēli, bet gribēju, lai viņš saņem to pieredzi un spēlē, jo, manuprāt, bija nopelnījis – spēlē labā līgā. Varbūt, varbūt pirmajai spēlei nebija gatavs, tāpat kā Gļebs Kļuškins - vajadzēja 20 minūtes, lai viņš iespēlētos.

- Pēdējā spēlē zaudējām Portugālē, tagad līdzīga situācija – spēlēsim pret lielu favorīti tās laukumā. Vai šīs spēles varētu būt līdzīgas? Vai portugāļi tomēr spēlē tehniskāku futbolu?
- Negribu salīdzināt abas komandas, jo to spēles stili nav īpaši līdzīgi. Ja Šveici varu salīdzināt ar jebkuru citu komandu, tā varētu būt Čehija. Arī divi balsta pussargi, nosēžas dziļāk, spēli sāk no aizsardzības, ļoti daudz piespēļu. Ir spēlētāji ar labu piespēli – [Granits] Džaka un [Fābians] Šērs, manuprāt, ir bīstamākie spēlētāji. Mums jābūt gataviem neitralizēt viņu trumpjus. Bet viņiem ir arī spēlētāji, kuri ļoti augstu darbojas flangos – Lihtštainers un Rodrigess ["Wolfsburg" tikai pirms dažām stundām paziņoja, ka Rikardo Rodrigess savainojuma dēļ izlaidīs vairākas nedēļas – A.S.], kuri bieži spēlē principā kā uzbrucēji. Grūti teikt. Varu teikt, ka, manuprāt, vieglāk būs pret Šveici, bet nezinu, kādā kondīcijā būsim mēs un kādā – viņi. Un nedrīkst aizmirst arī to, ka daudzi mūsu spēlētāji šosezon pirmoreiz izies uz zāles laukuma. Tagad daudzi spēlē Latvijas čempionātā, kamēr Šveicē daudzi jau aizvada spēles un ir gatavi.

- Teici, ka pēdējo spēlētāju, visticamāk, izsauksi kreisās malas aizsargu. Ņemot vērā, ka Alans Siņeļņikovs ir savainots, "top" komandās pirmajā kārtā spēlēja tikai Dmitrijs Klimaševičs un Antons Kurakins. Vai tas nozīmē, ka Antons atgriezīsies izlasē?
- Mana informācija ir tāda, ka Alans būs gatavs otrajai spēlei. Arī Antons, un ir vēl viens kandidāts – [Aleksandrs] Solovjovs no RFS. Vakar viņš spēlēja labajā malā, bet viņam ir laba kreisā kāja, man par viņu ir daudz informācijas un puisis labi izskatās. Vakar aizvadīja superspēli. Izvēlēšos no šiem trim.

- Varbūt kļūdos, bet no pašreizējā saraksta īsti neredzu nevienu, kurš varētu spēlēt kreisajā malā. Vai tas varētu nozīmēt, ka spēlēsim ar trim centra aizsargiem vai ka pēdējais izsauktais spēlēs pamatsastāvā?
- Nē, neplānojam spēlēt ar trim centra aizsargiem. Negribu to darīt, jo neesmu klubā un mums nebūs daudz laika, lai sagatavotos. Saprotam, ka šādai taktikai nepieciešams daudz strādāt, ir daudz individuālas un komandas taktikas nianšu. Jā, varbūt [ka pēdējais izsauktais būs pamatsastāvā], bet ir arī tāda iespēja, ka Gabovs spēlēs kā kreisais aizsargs. Savā karjerā viņš jau ir bijis šajā pozīcijā, kāpēc ne?!

- Vēlreiz atgriežoties pie Portugāles, Gints Freimanis pēcspēles interviju sniedza ar platu smaidu, vairāki spēlētāji nofotografējās ar Ronaldu. Vai šāda uzvedība tev šķiet pieņemama, vai tu kā spēlētājs uzvestos tāpat?
- Negribu runāt par Portugāli, jo tā ir pagātne, bet varu tev atbildēt pēdējo jautājumu par šo tēmu. Gintam nebija nekādu attēlu ar Krištianu Ronaldu?

- Nē, viņš tikai plati smaidīja intervijā un lepojās, ka uzspēlēja.
- Nu, malacis, protams, ka jāsaka paldies Dievam! Ne katram spēlētājam ir iespēja spēlēt pret Ronaldu. Šis ir smalks jautājums. Viena lieta fotografēties ar Krištianu vai lūgt autogrāfu pirms spēles, bet cita lieta, ka viņš pēc spēles runā par to, ka viņam tā bija dzīves spēle. Un varbūt, ka tā arī bija! Man kā spēlētājam to būtu grūti saprast, bet es spēlēju Premjerlīgā un pret tādām zvaigznēm kā Ronaldu spēlēju katru nedēļu. Tā bija ikdiena. Man to būtu grūti saprast, jo pēc zaudētām spēlēm…principā vispār karjerā tikai divas vai trīs reizes samainījos ar krekliem. Šādu gadījumu manā karjerā nebija daudz. Kad spēlēju izlasē, gribēju saņemt savu kreklu un uzdāvināt tēvam, draugam, skolotājam vai kādai citai personai. Vai arī paturēt kreklu un pielikt pie sienas. Bet tagad ir cita paaudze, citi spēlētāji, citi principi – nezinu, varbūt tas ir normāli.

Nekādus secinājumus šajā sakarā neizdarīšu, bet, protams, vēl pirms Portugāles bija runas, ka, puiši, mums jādomā tikai par futbolu un ka viņi ir tādi paši spēlētāji kā mēs. Viņiem ir divas kājas, divas rokas, viena galva – viena! – u.t.t. Ginča - ne tikai Ginča, arī Jānis Ikaunieks, Artūrs Zjuzins – pēc spēles uz jūsu jautājumiem 95% runāja par to, ko viņiem teicu. Man tas patīk, tas, manuprāt, ir labi. Ja man ir taisnība. Bet varbūt man nav taisnība, un tad melo arī viņi.

- Maksimenko tikai nesen atgriezās laukumā, Tarasovs šogad vēl nav spēlējis, neilgu laiku izlaida arī Jānis Ikaunieks. Kādi bija iemesli?
- Jānis dažas spēles izlaida kaut kāda vēdera vīrusa dēļ, bet visas pārējās spēles ir sākumsastāvā un labi izskatās. Runājot par Igoru – jā, viņš nespēlē. Šoreiz viņu izsaukšu, runāju ar viņu, un viņš man apsolīja, ka būs labā formā, daudz trenējas un mēģinās iekļūt sastāvā. Bet nākotnē…Igoram ir tāds pluss, ka viņš pēdējās minūtēs var palīdzēt noturēt [rezultātu] - ja mums tas ir vajadzīgs, viņš var spēlēt gan balstā, gan varam pāriet uz pieciem aizsargiem. Tā izdarīt varējām Portugālē, bet diemžēl nokavējām.

- Tātad Tarasovs klubā nespēlē tādēļ, ka vienkārši neiztur konkurenci?
- Pēc Portugāles viņam bija ceļgala trauma, vienu mēnesi viņš izlaida. Un tad komanda uzvarēja visās spēlēs, tāpēc tas ir saprotami. Maksimenko – pat nezinu, kādēļ viņš spēlēja pēdējo spēli, tas nebija plānoti [smejas]. Protams, esmu priecīgs [ka viņš atgriezās laukumā]. Klubā ir atnācis cits treneris, kurš, cik saprotu, ar viņu īpaši nerēķinās.

- Gabovs pirmās divas spēles pēc ziemas pārtraukuma nespēlēja, bet trešajā bija 1:4 un Polijā viņu diezgan kritizēja.
- Pats visu spēli neredzēju, tikai viņa epizodes InStat sistēmā. Bet Starkovs, mans asistents, redzēja visu spēli un teica labus vārdus par viņa darbībām.

- Neskaitot kausu, Šteinbors praktiski nespēlē. Vai nav bijusi doma viņa vietā saukt kādu no Virslīgas vai U21 izlases vārtsargiem?
- Pagaidām mums ir neapšaubāms numur viens – Andris Vaņins. Ar šiem trim vārtsargiem esam ļoti apmierināti, un nekādas izmaiņas negribu izdarīt. Varbūt nākotnē – redzēsim. Bet tas ir tāds grūts jautājums. Ja Šteinbors būtu Virslīgā, viņš 100% būtu pamatvārtsargs. Tagad viņš ir mazliet stiprākā līgā, kur varbūt ir lielāka konkurence, taču kausā viņš izskatījās labi. Par viņu nebija šaubu.

- Vai domājat Gruzijā izmantot otro vai trešo vārtsargu?
- Domājam, jā. Ne tikai vārtsarga, bet arī citās pozīcijās.

- Ārzemēs daudzus parasti interesē, kādēļ izlasē nav neviena no Latvijas čempiones.
- Viņu līderi, manuprāt, ir leģionāri. Vakar visi redzēja, ka Platonovs un Jevgeņijs Kozlovs diemžēl izceļas daudz labāk nekā mūsējie. Jā, bija Kazačoks, bet pagaidām viņš, manuprāt, zaudē konkurenci.

- Vladimirs Kamešs regulāri spēlē Krievijas Nacionālajā līgā.
- Jā, bet viņa īpašības vai spēles stils – viņš pietiekami ilgu laiku bija ar mums, un man par viņu viss ir skaidrs. Pagaidām man ir citi spēlētāji. Protams, runājam par viņu, daudz runājam, un ne tikai par viņu, bet jūs paši saprotat, ka varam vienu vai otru izsaukt kā 21., 22. vai 23. spēlētāju, bet tas principā neko nemainīs. Ja mums būs spēlētājs, kurš uzreiz varēs iekļauties starta vienpadsmitniekā, tad to arī darīsim, bet tagad tāda nav.

- Klubiem tas ir svarīgi, jo no UEFA par to saņem naudu, arī spēlētāja CV tas ir būtiski.
- Es to zinu (smejas). Kad jūs tagad to atzīmējāt, tikai pirmoreiz sāku par to domāt, vai tas ir svarīgi. Taču, izvēloties sastāvu, es par to nedomāju.

- Atgriežoties pie Kļavas, kāpēc atgriežas viņš, nevis, piemēram, Deniss Ivanovs? Viņš ir labāks vai svarīga arī mala, kurā viņi var spēlēt?
- Nevaram izsaukt visus centra aizsargus, jo tad nebūs vietas citām pozīcijām. Arī Deniss izskatās labi. Daudz runāju ar Tamazu – gan pirms divām nedēļām, gan pēc pirmās spēles -, un arī viņš viņu rekomendēja. Šoreiz izvēlējos Oskaru, kurš ir mazliet ātrāks un, šķiet, arī nedaudz jaunāks.

- Kā skaties uz to, ka daudzi izlases kandidāti atgriežas Virslīgā, un kā vari novērtēt pirmās kārtas līmeni?
- Vakar [starp RFS un "Spartaku"] bija ļoti laba spēle, man patika. Arī Liepājā bija nervoza spēle, bet ne tik daudz futbola kvalitātes, tāpat kā pirmajā spēlē Jelgavā. Bet, protams, ka līmenis aug – tas ir acīmredzams. Ceru, ka mūsu spēlētāji - sevišķi tie, kuri bija tuvu izlasei, bet nebija variantu tajā iekļūt, jo līmenis nebija tik augsts - progresēs. Tagad katrs mačs būs sešu punktu spēle. Un tādi spēlētāji kā Igors Kozlovs katrā spēlē varēs augt.

Katram spēlētājam situācija ir individuāla, bet varu teikt, ka man kā izlases trenerim šī situācija patīk. Patīk, ka Šabala vai Zjuzins tagad spēlē Latvijā, jo šeit viņiem ir prakse un normāls treniņu process, kuru lieliski zinu. Viņiem ir jāspēlē 90 minūtes. Krievijā Zjuzins visu laiku bija traumēts. Arī šeit ir savainots, bet ceru, ka pēdējo reizi. Šabala ilgu laiku nespēlēja – protams, ka viņam labāk būt šeit. Ziemas kausā un draudzības spēlēs viņi izskatījās ļoti labi – viegli, ātri.

- Kad ierindā varētu atgriezties Kaspars Dubra?
- Nezinu…Ceru, ka pirms nākamās spēles.

- Igors Kozlovs vēl pirms diviem gadiem spēlēja tik labi, ja ne vēl labāk. Ar ko viņš izsaukumu ir izpelnījies tagad?
- Izlasē viņš jau bija pirms spēles pret Čehiju [2015. gada septembrī]. Daudz esam spēlējuši pret "top" līmeņa komandām – arī Šveici varam par tādu saukt, arī Čehija rangā bija augstu. Šādās spēlēs futbolistiem jāprot ne tikai labi atdot piespēli vai apspēlēt viens pret vienu, bet viņiem visas komponentes vajadzīgas vidēji labā līmenī. Igoram diemžēl nebija pietiekami liela darba apjoma. Jā, ar bumbu viņš varēja izdarīt daudz, bet bez bumbas… Kad spēlējam no aizsardzības – un mēs to diemžēl darām daudz -, balsta zonā viņš zaudēja konkurencē. Man bija visas GPS datu analīzes no treniņiem, un viņš tajā citiem daudz zaudēja. Protams, svarīga ir arī spēles kvalitāte – gribam bumbu turēt ilgāk, nekā to darām, bet domājam arī par to, ko darīsim tad, kad būs liels spiediens un būs daudz atlēkušo bumbu. Taču vakar viņš ļoti daudz skrēja, atņēma daudz bumbu.

- Mūžīgais jautājums par Aleksandru Cauņu – vai esi ar viņu runājis, kāda ir jaunākā situācija un plāni? Jo tagad viņš ir ne tikai savainots, bet nu arī bez kluba.
- Varbūt par Cauņu nerunāsim vispār. Varbūt tas viņam palīdzēs. Katru reizi par viņu runājam, ceru uz viņu u.t.t., bet nekas nemainās. Tagad man ir ideja par Cauņu nerunāt, varbūt viņš kādu dienu atgriezīsies (iesmejas). Bet, protams, ka ar viņu runāju.

- Kādēļ pārbaudes spēli aizvadīsiet pret Gruziju, varbūt bija vēl kādi varianti?
- Nebija daudz variantu. Bija piedāvājums, un mēs uzreiz piekritām. Gruzija, manuprāt, ir laba komanda. Varbūt līdzīga līmeņa, varbūt nedaudz labāka, varbūt sliktāka – nezinu. Varēsim pārbaudīt spēlētājus un Latvijā šādos apstākļos diemžēl nevaram aizvadīt labu spēli, tāpēc izvēlējāmies arī treniņnometni uzreiz rīkot Šveicē.

- Cik nometne Šveicē izmaksā? Visiem Šveice uzreiz asociējas ar ļoti dārgu valsti, vai lētāk nebūtu bijuši Vācijas dienvidi vai Austrija?
- Es daudz ko šajā sakarā nezinu, jo tas nav mans uzdevums, bet laukums Šveicē, Nionā, kur trenēsimies, būs lētāks nekā šeit, piemēram, "Arkādijā" [izlases ģenerālmenedžeris Roberts Mežeckis portālam Delfi.lv atklāja, ka viens treniņš "Arkādijas" stadionā izmaksā vairāk nekā 600 eiro, kamēr Nionas bāzē viena nodarbība būs 230 franku jeb 215 eiro vērta – A.S.]