Žigajevs: "Nav jau tā, ka mums izlasē būtu vienalga"

"Virslīgā domājam tikai par pirmo vietu"

- Pirms dažām dienām zaudējāt Haifā un izstājāties Eirokausu trešajā kārtā. Vai Eiropas līgā izdevās izspiest maksimumu?
- Pie labas apstākļu sakritības varbūt arī varējām sasniegt ko vairāk, taču "Maccabi" ir tiešām laba komanda ar individuāli meistarīgiem spēlētājiem. Domāju, ka arī trešā kārta Latvijas klubiem ir laba.

- Abas spēles pret Velsas "Brighton" un pirmā spēle pret "Jeunesse" nebija tik pārliecinošas, kā tika gaidīts. Pats uzskati, ka nospēlējāt normāli, vai tomēr varējāt labāk?
- Jā, varbūt tās spēles nebija tik pārliecinošas, taču galvenais bija rezultāts un tikt nākamajā kārtā. Pats pret velsiešiem nespēlēju, taču no malas šķita, ka Velsas komanda tieši stila ziņā bija ļoti neērta pretiniece. Arī Luksemburgas "Jeunesse" bija vairāki labi spēlētāji, un tā spēlēja labu futbolu. Varbūt smieklīgi izklausīsies, bet Luksemburgā ir piecas līgas. Nebija jau tā, ka mums pretī stājās spēlētāji, kas trenējas vienreiz nedēļā un ir ar lieliem vēderiem.

- Pirmajā pusstundā pret "Maccabi" vēl centāties spēlēt kā līdzīgs ar līdzīgu, bet pēc tam otrajā puslaikā un arī visu spēli Haifā aizvadījāt izteikti no aizsardzības. Tavuprāt, šāda taktika bija vienīgais veids, kā spēlēt pret "Maccabi", nevis mēģināt skrieties, tādējādi varbūt tiekot saplosītiem?
- "Maccabi" ir ļoti spēcīga komanda, tāpēc domāju, ka spēlējām pareizi. Skrieties un spēlēt atklāti nebūtu prāta darbs, un Rīgā galvenais arī bija neielaist un nezaudēt, ko arī izdarījām. Jā, [Roberts] Freidgeims, mums spēlējot bez bumbas, kļuva par izteiktu piekto aizsargu, taču vismaz aizsardzībā ļoti labi tikām galā. Grūti spriest, vai šādi spēlētu arī, ja Ahmeds Abdultaofiks būtu vesels, bet gan jau arī tas bija vēl viens no faktoriem, kas trenerim lika izvēlēties tādu taktiku. Otrajā spēlē "Maccabi" futbolisti jau bija sapratuši, kā pret mums spēlēt. Arī pamainīja taktiku, un mājās izpaudās viņu pārākums. Varējām nospēlēt labāk, taču domāju, ka aizvadījām pietiekami labus mačus.

- Pats Haifā izgāji tikai uz maiņu. Nebiji gatavs vai tas bija tīri trenera lēmums?
- Nē, nē. Biju gatavs iet laukumā, bet treneris izlēma, ka labāk būs tā. Iepriekš biju apslimis ar bronhītu, taču vairs nav nekādu problēmu. Jā, izlasē esmu ieradies pilnībā gatavs.

- Pašreizējā Virslīgas līdere ir "Skonto", tomēr, uzvarot pārceltās spēles, arī jums būs tikpat daudz punktu. Vai uzskati, ka tieši "Ventspils" un "Skonto" ir galvenās favorītes uz zeltu?
- Visu izsaka tabula un gūtie punkti. Ja skatāmies tīri procentuālo izredžu ziņā, tad, jā, mēs un "Skonto" varētu būt galvenie kandidāti uz titulu. Bet arī tuvākās konkurentes, kā Rīgas "Daugava" vai Daugavpils "Daugava", tālu neatpaliek un vēl var pacīnīties. Domāju, ka visa cīņa par titulu vēl ir priekšā.

- "Skonto" aizvadīja ļoti labu sezonas pirmo pusi un vienā mačā sagrāva visas galvenās konkurentes – arī jūs pirmajā aplī zaudējāt diezgan pārliecinoši (0:3). Tīri snieguma ziņā, tavuprāt, "Skonto" ir bijis par jums pārāks vai tā atšķirība nav tik liela?
- "Skonto" spēlē labu un skatāmu futbolu, gūst daudz vārtu, bet nedomāju, ka "Skonto" būtu īpaši pārāks par mums vai ka tā atšķirība būtu tik liela. Taisnība, kā tu saki, ka, uzvarot visās pārceltajās spēlēs, mums būs vienāds punktu skaits, bet arī tās pārceltās spēles vēl būs jāuzvar. Viss izšķirsies sezonas otrajā daļā, un mēs domājam tikai par pirmo vietu.

Jurijs Žigajevs pret Haifas "Maccabi". Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

"Ja Latvijā nāktu 7-8 tūkstoši līdzjutēju, tad skats uz spēli būtu pavisam cits"

- Iepriekšējā vasarā no "Widzew" atgriezies "Ventspilī". Laiku Polijā jau laikam nevar uzskatīt par pārāk veiksmīgu?
- Par veiksmīgu to diez vai varētu saukt...Smago savainojumu īsti nevar uzskatīt par galveno iemeslu, kādēļ Polijas laiks bija neveiksmīgs. Tas drīzāk bija kā punkts uz "i" pēc tā visa, kas notika. Bet vienalga neko nenožēloju no Polijā pavadītā laika. Man tur ļoti patika – fantastiski fani un viss pārējais. Ja tagad būtu jāizvēlas vēlreiz, domāju, ka neko nemainītu un droši vien ietu to pašu ceļu.

- Atlabšana pēc savainojuma psiholoģiskā ziņā droši vien bija smagākais posms tavā karjerā?
- Nedomāju, ka tas bija smagākais laiks karjerā. Aptuveni nedēļu pēc operācijas man piedzima meitiņa, un klubs ļāva aizbraukt uz Latviju. Meitiņas dzimšana novērsa uzmanību un ļāva nedomāt par savainojumu. Nedomāju, ka tas savainojums mani ir kaut kā ļoti mainījis vai ka tagad būtu bail iet divcīņās, lai netraumētos atkal. Vienkārši tāds ir futbols, un atlabšanas periodu pārdzīvoju normāli.

- Kad atgriezies, "Ventspilī" bija notikušas lielas izmaiņas – gan sastāva, gan citā ziņā. Vienalga juti, ka atgriezies savā klubā, savās mājās?
- Vienmēr esmu juties piederīgs "Ventspilij", un arī pēc aizbraukšanas uz Poliju turpināju sekot līdzi tam, kas notiek "Ventspilī", un skatījos visas spēles, kuras varēju. Jā, komandā bija daudz izmaiņu, taču vienalga jutos kā savējais – jau iepriekš esmu teicis, ka, ja atgriezīšos Latvijā, tad tikai "Ventspilī". Klubs gan vairs nebija tik bagāts kā iepriekš. Vairs nebija Jurija Bespalova, kurš aizgāja aizsaulē, bet komandā ir daudz jaunu un labu puišu un esmu pārliecināts, ka "Ventspili" gaida laba nākotne.

- Bespalovs klubā bija pirmais cilvēks. Vai atgriežoties bija ļoti jūtams, ka viņa vairs nav?
- Jā, protams. Bespalovs "Ventspilī" bija ļoti svarīgs cilvēks un kluba labā bija paveicis ļoti daudz. Tas bija ļoti jūtams, ka viņa vairs nav, jo agrāk Bespalovs praktiski vienpersoniski izlēma visus jautājumus, bet tagad tie procesi bremzējās. Pēc viņa nāves daudzi baidījās uzņemties iniciatīvu. Šos jautājumus kluba vadības cilvēki lēma kopīgi, tādēļ tas viss nedaudz bremzējās. Bet tagad šajā ziņā vairs nav tāda neliela jucekļa un viss ir kārtībā.

- "Ventspilī" bija arī jauns galvenais treneris. Varbūt vari salīdzināt Jurģi Pučinsku ar iepriekšējiem treneriem – Nuncio Dzavetjēri un Romānu Grigorčuku?
- Futbolā valoda ir viena, un domāju, ka viņi savā starpā īpaši neatšķīrās. Grigorčuks bija ļoti spēcīgs treneris. Arī Dzavetjēri bija laba līmeņa, taču viņš varbūt kaut ko nesaprata mūsos, bet mēs kaut ko nesapratām no viņa. Tagad Romāns strādā Ukrainā, bet Dzavetjēri ir Itālijas [B Sērijas] klubā "Bari". Jā, bija kaut kādas atšķirības, bet neuzskatu, ka būtu pareizi tagad viņus salīdzināt.

Jurijs Žigajevs "Widzew" iesildīšanās kreklā. Foto: widzew.pl

- Uz Poliju devies kā viens no labākajiem Virslīgas futbolistiem, turklāt pēdējā sezonā biji guvis 15 vārtus. Ja, atgriežoties Latvijā, "Ventspilī" bija notikušas lielas pārmaiņas, kā bija mainījies pats Žigajevs – atbrauci labāks vai sliktāks nekā aizbrauci?
- Grūti spriest pašam par sevi, bet nedomāju, ka atbraucu kaut kā citāds. Pagaidām nav nekāda noteikta mērķa vai plāna atgriezties ārzemēs, bet kas zina. Šovasar bija vairāki varianti ārzemēs, bet nekā konkrēta – vairāk tikai runas. Tagad galvenais ir "Ventspils" sastāvā kļūt par Latvijas čempionu – man līgums ar klubu ir līdz sezonas beigām, bet pēc tam jau redzēs. Vai redzu sevi spēlējam kādā citā Latvijas komandā? Nedomāju, taču dzīvē var notikt pilnīgi viss. Ja, piemēram, pēkšņi "Ventspilij" kļūšu nevajadzīgs, tad varbūt nebūs citas izvēles.

- Lai arī pats nespēlēji daudz, tomēr paguvi iepazīt Polijas futbolu. Vai atšķirība starp Ekstraklasi un Virslīgu galvenokārt ir tajā, kas notiek apkārt laukumam, vai arī pats spēles līmenis ir jūtami augstāks?
- Tajā, kas notiek ap laukumu, protams, ir milzīga atšķirība, taču nedomāju, ka līmeņu atšķirība ir ļoti liela. Piemēram, nesen nospēlējām neizšķirti 0:0 ar "Skonto". Daudzi to spēli varbūt uzskatīja par garlaicīgu, bet tiem, kas futbolu saprot labāk, tā varēja būt ļoti interesanta. Pats pēc tam noskatījos to maču ierakstā, un man tas ļoti patika – laba līmeņa spēle un ļoti interesanta taktiskā ziņā ar taktikas maiņām spēles gaitā. Ja, piemēram, "Skonto" stadionā aizpildītu tribīnes – precīzāk, atnāktu kādi septiņi vai astoņi tūkstoši kā "Widzew", tad tā spēle izskatītos pavisam citādi.

- "Widzew" nav tas bagātākais Polijas klubs. Varbūt vari salīdzināt Lodzas klubu ar "Ventspili"?
- Jā, bet tradīcijām bagāts [Žigajeva piebilde jautājuma vidū – A.S.]. Laikā, kad es biju "Widzew", tas Polijā bija aptuveni astotniekā un nebija tik daudz problēmu. Naudas problēmas sākās pēc tam – tagad klubs nedrīkst pieteikt jaunus spēlētajus, kuru mēnešalga ir lielāka par pieciem tūkstošiem zlotu [840 latu]. Tāpēc arī Žunioram [Eduardam Višņakovam] vajadzēja investoru. Tagad Polijā vairs nav tik daudz naudas kā tas bija agrāk, kad notika Eiropas čempionāts. Jā, ir lielie klubi, kā "Legia" vai "Lech", taču, ja "Ventspili" ieliktu Polijas Ekstraklasē, domāju, ka tā tur nepazustu. Manuprāt, noteikti varētu iekļūt labāko astotniekā. Arī "Skonto".

- Eduards Višņakovs ar tevi kā bijušo "Widzew" spēlētāju konsultējās pirms pārejas?
- Jā, pakonsultējās nedaudz. Teicu, ka tur ir ļoti labs treneris [Radoslavs Mročkovskis, kurš bija "Widzew" arī Žigajeva laikā – A.S.] un ka ir vērts. Vēl viens Polijas pluss ir tas, ka tevi var pamanīt. Piemēram, mums komandā bija tāds uzbrucējs Mariušs Stepinskis, kurš Ekstraklasē sāka spēlēt 16 gadu vecumā, bet tagad 18 gados pārgāja uz Nirnbergu. Arī mūsu pašu Artjoms Rudņevs ir labs piemērs.

Jurijs Žigajevs kompensācijas laikā izrauj fantastisku uzvaru pret Daugavpils "Daugavu" (4:3). Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

"Starkova atkāpšanās bija ļoti negaidīta"

- Vasaras spilgtākais notikums izlasē ir galvenā trenera maiņa. Vai pats biji gaidījis, ka Aleksandrs Starkovs atkāpsies?
- Nē, man tas bija ļoti negaidīti. Domāju, ka, ja kaut kas tāds notiks, tad drīzāk uzreiz pēc Bosnijas un Hercegovinas spēles. Pēc mača nevarēja just neko tādu, ka Starkovs vēlāk varētu izlemt atkāpties. Jā, varbūt šādu soli varēja paredzēt pēc tā, ko visur apkārt rakstīja presē un komentāros. Vai Starkova lēmums ir pareizs? Man par to ir grūti spriest un diez vai, ka man tas būtu jādara – ja zinātu atbildi, tad droši vien atrastos citur.

- Kad vēl nebija notikusi treneru maiņa, Guntis Indriksons nosauca trīs kandidātus, kas pazīst Latvijas futbolu un, viņaprāt, varētu trenēt izlasi. Viens no viņiem bija arī Grigorčuks. Vai, tavuprāt, Romāns derētu Latvijas izlasei?
- Romāns ir ļoti spēcīgs treneris, bet nedomāju, ka izlase viņam būtu labākā vieta – viņš ļoti lielu vērību pievērš detaļām, bet izlasē viņam vienkārši tam nepietiktu laika. Viņam Ukrainā ir arī ļoti labs darbs, tā kā šaubos, ka viņš piekristu.

- Pieminēji, ka Grigorčuks pievērš uzmanību detaļām. Parasti izceļ divu treneru tipus – tos, kas galvenokārt uzmanību pievērš taktiskajām lietām, un tos, kas kā galveno izvirza komandas mikroklimata izveidi. Starkovs droši vien ietilpst pie otrajiem?
- Jā, Starkovs ir ļoti spēcīgs psihologs un lielu uzmanību pievērsa tieši mikroklimata veidošanai. Mazāk tika strādāts pie detaļām un tādām lietām, jo Starkovs pareizi teica, ka tagad izlasē visi sabrauc no visiem klubiem un trīs dienās viņiem neko daudz nevar iemācīt.

- Izlasē savulaik esi spēlējis gan ar Paharu, gan Astafjevu, ar kuru kopā uzspēlēji arī "Ventspilī". Vai nemulsina tas, ka pazini viņus kā spēlētājus, bet tagad viņi būs tavi treneri?
- Līdz tu uzprasīji, pat nebiju par to tā iedomājies (smejas). Ar Paharu nedaudz uzspēlēju kopā izlasē, bet ar Astafjevu man nebija tādu ļoti tuvu attiecību – pret viņu kā pret autoritāti "Ventspilī" izturējos ar lielu cieņu, taču nevar teikt, ka bijām tuvi draugi.

- Lai arī neesi stabils pamatsastāva spēlētājs, izlasē tu tomēr esi viens no gados vecākajiem un arī pieredzējušākajiem. Kāda ir tava loma izlasē – tu kā tomēr pieredzējušais spēlētājs arī pats esi tāda kā autoritāte?
- Veterāns jau vēl neesmu (smejas). Nezinu – grūti pašam teikt, kā citi pret mani attiecas. Es pats negribētu, lai jaunie spēlētāji pret mani izturētos kaut kā citādi tikai tāpēc, ka esmu vecāks. Kuri ir izlases līderi ģērbtuvē? Jā, kapteinis Kaspars Gorkšs, arī Mārītis [Māris Verpakovskis]. Varbūt arī Aleksandrs Fertovs – lai arī pats to varbūt negrib, viņam laukuma vidusdaļā ir jābūt tādam kā līderim un jāvada spēle.

- Gan klubu karjerā, gan izlasē esi izmantots dažādās pozīcijās – kreisajā un labajā malā, arī zem uzbrucēja. Kur tu pats jūties visērtāk?
- Galvenais, lai nav pozīcija uz rezervistu soliņa (smejas). Labi jūtos visās pozīcijās un nav nekādu problēmu. Jā, "Ventspilī" tieku izmantots kreisajā flangā, taču man tā nav nekāda problēma un man tur ļoti labi patīk. Varu gan uzsist pa vārtiem, arī piespēli ar kreiso kāju varu atdot.

- Latvijas situācija atlases cikla tabulā nav pārāk spoža. Jau ir jāgatavojas nākamajam ciklam vai šis vēl nav norakstīts?
- Norakstāms šis cikls varbūt arī ir, taču paši vēlamies kāpt augstāk tabulā. Nav jau tā, kā jūs domājat, ka mums komandā būtu vienalga. Arī pēc iepriekšējiem mačiem iekšienē runājām ar puišiem, kāpēc mums neiet un kur ir problēma. Varam par punktiem pacīnīties gan ar Grieķiju un Slovākiju, vēl ir palikušas abas spēles pret Lietuvu, kas būs ļoti principiālas. Galvenais, lai beigās esam augstāk par Lietuvu (smejas).

- Pabeidzot sarunu, ko tev šosezon novēlēt? Kļūt par Latvijas čempionu un Virslīgas labāko spēlētāju?
- Labākā spēlētāja balvu man nevajag - galvenais, lai kļūstam par čempioniem!