Aināram Linardam - 60 gadu jubileja

Ainārs Linards uz mūžu ierakstījis savu vārdu Latvijas futbola vēsturē, jo pēc neatkarības atjaunošanas guva pirmos vārtus mūsu valstsvienības labā. Patiesībā pat pirmos divus, turklāt dzimtajā Liepājā - Linards pašā vasaras pilnbriedā divreiz pārspēja slaveno Igaunijas izlases vārtsargu Martu Pomu 1992. gada Baltijas kausa izcīņā (2:1). Tā paša gada augustā Linards iesita citus vēsturiskus vārtus Latvijas izlases labā - pirmos pēc neatkarības atjaunošanas Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīrā (1:2 pret Lietuvu).

Klubu karjerā Linards daudz spēlēja Liepājas "Zvejniekā" (ar Jāni Intenbergu, Ilmāru Verpakovski un citiem), reizēm tiekot piesaistīts arī mūsu zemes to laiku galvenajai komandai Rīgas "Daugavai". Savas karjeras spožākajā laikā, tai pašā 1992. gadā, Linards pārstāvēja tā brīža Zviedrijas vicečempioni "Örebro" - komandu, kas gadu iepriekš sitās ar vienu no vadošajiem tā laika klubiem pasaulē Amsterdamas "Ajax" (0:1, 0:3). Jau ar Linardu sastāvā "Örebro" UEFA kausa izcīņā spēkojās ar citu ārkārtīgi spēcīgu tā brīža komandu "Mechelen" ar slaveno Beļģijas izlases vārtsargu Mišelu Pridommu cietoksnī.

Tieši latvieša un Pridomma duelis kļuva par izšķirošu - pēc 0:0 Zviedrijā, "Örebro" viesos Beļģijā zaudēja ar 1:2 un pie šī rezultāta beļģu vārtsargs neticami atvairīja Linarda sitienu. Šogad šo rindu autoram bija tas gods tikties ar Linardu un atcerēties tā laika notikumus - Ainārs uzskata, ka šī viena vienīga epizode varēja kļūt par pagrieziena punktu uz vēl augstākiem mērķiem... Vēl līdzīgi varētu teikt par Linarda izgājienu valstsvienības rindās pret Spānijas izlases vārtsargu Andoni Subisarretu, kad Ainārs jau gāja garām un tika klupināts, tomēr turējās kājās, un epizode palika bez kārtīga sitiena - Latvijai "tikai" 0:0 pret Spāniju.

Futbola laukumā Linards neuzvarēja visas cīņas, toties nesamērīgi svarīgākā divcīņā spītīgais liepājnieks bija pārāks - pirms pieciem gadiem viņš pieveica vēzi. Slimības sekas gan atstājušas zināmu iespaidu uz veselību. Linards dzīvesprieku gan nav zaudējis - gan uzspēlē senioru mačos, gan arī aktīvi piedalās veterānu programmā ar LFF atbalstu.

Minētās sarunas laikā Linards atstāja ļoti sirsnīga cilvēka iespaidu, turklāt viņš atklāja arī kādu, šķiet, iepriekš neizskanējušu faktu. Izrādās, ka gandrīz visu Latvijas futbolistu plejāde, kas 90.-ajos gados tika pie līgumiem Zviedrijas dažādās līgās, nokļuva tur ar Linarda gādību. Tieši Ainārs darbā iekārtoja ne vienu vien mūsu spēlētāju - Gints Gilis, Rolands Bulders, Alekansandrs Glazovs, Oļegs Aleksejenko, Sergejs Jemeļjanovs, Genādijs Šitiks, Aivars Drupass un citi.

Uz Linarda cilvēcību norāda fakts, ka praktiski par visiem tā laika cīņu biedriem viņš joprojām izsakās silti un labvēlīgi. 90.-to gadu Latvijas izlases cienījamo sniegumu un rezultātus (pretēji loģikai) Linards lielā mērā izskaidro ar komandas garu. Vaicāts izcelt 1992. gada izlases spēcīgākos spēlētājus, Linards mierīgi noteic: "Tik traki jau nebija, neaizstājamo nav. Mūsu komanda bija diezgan laba un mums nebija ne savstarpējo kašķu, ne pārmetumu. Arī treneris Gilis bija korekts. Varbūt viņš kādreiz uz kādu iekšēji apvainojās, taču nekad neizrādīja."

Arī Linards caurcaurēm ir korekts un labsirdīgs. Lai stipra veselība, Meistar!