Analīze: stipra aizsardzība un dūrieni uzbrukumā - neizšķirts tik tuvu

Cīņa pret holandiešiem (0:1) Rīgā bija septītā spēle Latvijas izlasei šajā kvalifikācijas turnīrā un ceturtā, kuru vērtēju ar plusa zīmi tieši parādītā snieguma ziņā – pirms tam ne tikai rezultāta dēļ patika arī mači Turcijā (3:3) un Melnkalnē (0:0), kā arī pret Gibraltāru (3:1) savā laukumā. Spēli pret melnkalniešiem (1:2) Rīgā vērtēju neitrāli, bet nepatika bezzobainais sniegums pret Norvēģiju (0:2) un Amsterdamā pret Nīderlandi (0:2). Tomēr, lai novērtētu ciklu kopumā, tik un tā vēl jāsagaida atlikušās trīs spēles – pret turkiem Rīgā un mačus Norvēģijā un Gibraltārā. Uzdevums, ceturtā vieta, visticamāk, netiks sasniegts, taču, ja šajās atlikušajās spēlēs tiks iegūti vismaz četri punkti un pie reizes snieguma trajektorija joprojām būs ar lēzenu pieaugumu, uzskatu, ka varēsim justies apmierināti. Objektīvi spriežot, mūsu īstā vieta šai grupā ir piektā un vismaz es skatos uz to, vai ir progress pašiem pret sevi.

Lai gan spēles pret tādiem grandiem kā Nīderlande nav uzskatāms par lakmusa papīrīti un komplimentus izpelnīties mazām izlasēm šādās reizēs ir vieglāk, nekā mačos, kur esi favorīts, ar prieku mūsējos paslavēšu. Varam sākt kaut vai ar statistisku (šeit un turpmāk – balstos uz “Instat” datiem) salīdzinājumu ar spēli Amsterdamā. Tur sitienu bilance 4:31, šeit 8:19. Sitieni vārtu mērķī tur 1:10, šeit 3:6. Tur xG 0.60-7.00(!), šeit 1.16-3.00. Turklāt “Opta” versijā xG bija pat tikai 0.70-2.40. Un tas viss bez Jāņa Ikaunieka, Tobera, Kameša, Gutkovska. Uzreiz sacīšu, ka bez defekta nav efekta – Ķigura un Jaunzema sniegums simpatizēja.

Neskatoties uz traģiski zemo 25% bumbas kontroli, Latvija uzbrukumos pietiekami labi ievainoja Nīderlandi un vieni gūti vārtu būtu bijis loģiskākais vakara iznākums (1:2 vai 1:3 būtu tuvāk patiesībai, nekā 0:1). Luisa van Gāla komandas milzīgais teritoriālais pārsvars nedeva daudz sitienu pa Roberta Ozola vārtiem – bumba mērķī lidoja tikai sešas reizes un tikai reizi Roberts glāba pa īstam, plus vēl vienā epizodē kapitulēja. Salīdzinājumam – četrās spēlēs pret Turciju, Norvēģiju un Melnkalni holandieši mērķī sita 9, 7, 11 un 12 reizes. Tātad ik reizi vairāk nekā Rīgā.

Latvija šos aizsardzības mērķus, protams, galvenokārt panāca ar ārkārtīgi zemu aizsargu un pussargu līniju, taču ne tikai tas mums palīdzēja.

Pirmkārt, laba disciplīna spēlē ar bumbu. Varētu šķist, ka 23 reizes zaudēt bumbu savā laukuma pusē ir par traku, taču, aplūkojot visas epizodes video, redzams, ka praktiski ne reizi tas nenotika kritiskā zonā/situācijā vai rupjas kļūdas rezultātā. Pārsvarā tās bija epizodes netālu no centra līnijas, kamēr savu vārtu tuvumā spēlējām precīzi. Piemēram, lielu darba apjomu paveikušais Uldriķis (saņēma bumbu 30 reizes, visvairāk mūsu komandā) septiņas reizes zaudēja bumbu savā laukuma pusē, taču šai gadījumā tā ir nebūtiska un sausa statistika, jo tas pārsvarā notika sarežģītos apstākļos vairāku pretinieku ielenkumā patālu no vārtiem un, galvenais, Latvija pēc bumbas zaudēšanas allaž bija gatava fiksi pārslēgties uz aizsardzību.

Otrkārt, teju nevainojamu spēli aizvadīja Ozols un aizsargi ar Dubru un Černomordiju priekšgalā. Kaspars uzvarēja visas septiņas divcīņas, bet Antonijs deviņas no desmit – tātad kopā 16 no 17! Skaidrs, ka ne tikai tas. Uzvarot šīs divcīņas, Dubra virzīja bumbu tālu no bīstamām zonām, Černomordijs teicami spēlēja uz apsteigšanu. Tāpat abi precīzi spēlēja ar bumbu un pašsaprotama bija precīza pozīcijas izvēle aizsardzībā.

Treškārt, pratām atbildēt ar bīstamiem pretuzbrukumiem, kas lika arī Nīderlandei kaut kur apdrošināties un nemesties ar vēl lielākiem spēkiem uz priekšu. Tas pats F. de Jongs pārsvarā spēlēja zemu. Mūsu atbildes sanāca asas, pateicoties meistarībai spēlējot ar bumbu. Ķigurs, nebaidoties un, galvenais, spējot apspēlēt pretinieku savā laukuma pusē, iedeva tempu mūsu uzbrukumiem.

Ceturtkārt, balsti Zjuzins un Emsis ne tikai pašsaprotami sniedza lielu palīdzību aizsargiem, bet arī teicami lasīja spēli un devās palīgā mūsu aizsardzības labajam flangam (Savaļniekam, Jaunzemam), jo Nīderlande izvēlējās daudz biežāk uzbrukt tieši pa savu uzbrukuma kreiso flangu. Palūkojiet nīderlandiešu vidējo izvietojumu – kur spēlēja Klāsens (labais pussargs), Depajs (centra uzbrucējs), arī de Jongs (balsta pussargs trīs pussargu līnijā). Nereti bija vērojams tāds oranžo sablīvējums viņu kreisajā flangā kā otrajā attēlā. Latvija reaģēja uz to, tiesa, statistika tāpat liecina, ka ne līdz galam tikām galā – Nīderlandei no spēles caur labo flangu 25 uzbrukumi un 0(!) sitieni pa Latvijas vārtiem, bet caur kreiso flangu 42 uzbrukumi un septiņi sitieni. Caur centru 18 uzbrukumi un pieci sitieni.

76. minūtē van Gāls nomainīja Gakpo (viņam, starp citu, pēc sadursmes ar Zjuzinu smadzeņu satricinājums, pret Gibraltāru šodien nespēlēs), un no šī brīža Depajs pārcēlās no uzbrukuma centra uz uzbrukuma kreiso malu, tā ka arī tas daļēji ietekmēja viņa vidējo pozīciju, taču arī līdz šai korekcijai Memfiss izteikti vairāk ganījās tieši kreisajā flangā.

Spēles epizodes

Sagaidām oranžos pie sava soda laukuma

Vispirms trīs attēli no dažādām spēles fāzēm, kas parāda, cik zemu izvietojāmies Nīderlandes pozicionālajos uzbrukumos.

Skrienam pa Nīderlandes "tukšo" flangu

Mača pašā sākumā Nīderlande, vēloties gūt agrus vārtus, uzbruka drosmīgi un soda laukumā pusātrā uzbrukumā viesojās labās malas aizsargs Dumfrīss. Turpat blakus arī cits labās ass spēlētājs Bergheiss. Tomēr Jurkovskis ne tikai uzvarēja divcīņu, bet vienā pieskārienā raidīja bumbu laukuma centra virzienā, šādā veidā abus minētos spēlētājus atstājot ārpus pozīcijas un tālu aiz bumbas līnijas. Centrā Uldriķis nevis vienkārši uzvarēja gaisa dueli, bet acīgi iemeta to holandiešu tukšajā flangā, un Latvija ieguva tempu un daudz brīvas vietas. Cigaņiks nekavējoties piespēlēja uz priekšu Ķiguram. Mārtiņš labi pieslēdzās un viņam bija iespēja spēlēt viens pret vienu ar centra aizsargu de Vreju. Konkrētajā epizodē Ķigurs nolēma apgriezties (“Inter” aizsargs labi “ieķērās” limbažniekā) un saglabāt komandai bumbu. Pirmais trauksmes zvans Nīderlandes aizsardzībai.

Ķigurs negrib spert bumbu tāpat vien

Pēc pagrūstīšanās ar Uldriķi laukuma vidū nejauši nonāca titulētais centra aizsargs van Deiks. Bumba lidoja viņa un Ķigura virzienā ar augstu trajektoriju. Daudzi citi spēlētāji šeit, visticamāk, spēlētu ar galvu un vienkārši sistu bumbu uz priekšu, bet Mārtiņš aukstasinīgi apstrādāja to ar kāju un atspēlēja partnerim. Mikro epizode, kas attēlo, cik labi, ja var bumbu paturēt sev, nevis stresā sist prom.

Un ko līdzīgu Ķigurs nodemonstrēja 13. minūtē. Bumba nupat bija atradusies mūsu soda laukumā. Nīderlande pēc tās zaudēšanas ieslēdza kontrpresingu, un Klāsens metās virsū Mārtiņam. Ķigurs tīri apspēlēja “Ajax” futbolistu un veica garu un ļoti ātru reidu ar bumbu. Daudz brīvo zonu mūsējam atkal sagādāja nedisciplinētie Nīderlandes labā flanga spēlētāji Dumfrīss un Bergheiss, kuri abi vienlaikus ieskrēja Latvijas soda laukumā un vairs nepaguva atpakaļ (Dumfrīss pastaigājās un sāka skriet tikai tad, kad redzēja, ka apspēlēts Klāsens; jau bija par vēlu). Mārtiņš, to izmantodams, ilgi netraucēts skrēja. Un pēc tam arī pret “Barcelona” šī brīža modeļa līderi F. de Jongu mūsu pussargs respektu nejuta un sāka arī viņa apspēlēšanu, kas gandrīz izdevās. Līdz sitienam šeit diemžēl netikām, bet šis bija vēl viens ļoti labs saasinājums, ko ļāva veikt Ķigura individuālā meistarība.

Ielaistie vārti

Ironiski, ka tieši pēc Ķigura vēlmes aukstasinīgi saglabāt komandai bumbu un kļūdainas piespēles (nevar neizcelt de Jonga agresīvo presingu) dabūjām uz saviem vārtiem stūra sitienu, pēc kura sekoja Klāsena gols. Tikpat ironiski, ka par mača vienīgo vārtu autoru kļuva Klāsens, kurš Amsterdamas spēlē bija holandiešu galvenais momentu šķērdētājs.

Zem presinga Ķigurs nesapratās ar Jurkovski, noķerot malējo aizsargu pretkustībā. Tomēr atļaušos attaisnot Mārtiņu. Pirmkārt, ilgtermiņā ir jāspēlē tā, kā to dara viņš, jo bumbas primitīva izsišana dos iespējas pretiniekiem sākt jaunus un jaunus uzbrukuma viļņus. Otrkārt, Nīderlandei kopumā bija septiņi stūra sitieni, un globāli šis standartsituācijas veids nav tas bīstamākais (statistiski tikai ~2% stūra sitienu tiek pārvērsti gūtajos vārtos).

Ja par stūra sitienu, tad situāciju nenolasīja Jurkovskis, ļaujot Klāsenam izdarīt brīvu sitienu ar kāju, taču tā ir aisberga redzamā daļa. Raivis, iespējams, būtu spēlējis citādi, ja ne pirms viņa esošie trīs spēlētāji, kuri mēģināja spēlēt “pirmo bumbu”. Komiski, bet visi trīs bija mūsējie (Zjuzins, Emsis, Černomordijs), kuri savā starpā arī sadūrās. Izskaidrojumu tam gan var atrast - mirkli pirms tam viņu vidū bija van Deiks, kurš savā iepriekšējā pilnajā sezonā Anglijas Premjerlīgā guva piecus vārtus. Van Deiku pirms stūra sitiena aktīvi sedza Emsis, bet Virdžilu tas nemulsināja un viņš vēl apzināti noteikumu robežās mazliet uztriecās Zjuzinam, tādā veidā “savācot uz sevi” maksimālu uzmanību. Teorētiski bumbu varēja spēlēt Černomordijs, bet viņš virzījās uz van Deika pusi un lēciena brīdī ietriecās Zjuzinā.

Jaunzems apzog van Deiku, Uldriķa iespēja Nr.1

Pēc pusotras minūtes Latvija varēja izlīdzināt. Rupji kļūdījās Nīderlandes zvaigzne van Deiks, kuru apzaga Jaunzems. Alvis ātri piespēlēja Uldriķim tempā un mums veidojās izgājiens četri pret trīs. Mūsu uzbrucējs, laicīgi pacēlis galvu, atrada vienīgo brīvo spēlētāju Cigaņiku, tomēr piespēle sekoja nedaudz aiz muguras. Andrejam tik un tā radās laba sitiena iespēja, ko viņš arī izmantoja. Raidījumu bloķēja van Deiks, taču bumba vēlreiz nonāca pie Uldriķa. Roberts uzlaboja pozīciju, diemžēl pēdējā brīdī vārtu guvējs Klāsens paguva patraucēt – bumba izspurdza viņam starp kājām, taču bumbas lidojuma virziens bija mainīts, un Latvija ieguva vien stūra sitienu. Šo epizodi “Instat” novērtēja ar 0.48 jeb ~50% vārtu iespējamību (Uldriķim 0.35, Cigaņikam 0.13). Izcelšu Klāsenu, kurš van Deika kļūdas brīdī bija dziļāk Nīderlandes uzbrukuma zonā (pirmajā attēlā to var redzēt), nekā aizsardzības tipa spēlētāji Blinds un de Jongs, tomēr Klāsens nodemonstrēja varenu sprintu atpakaļ un, ne vien apsteidza minētos divus partnerus, bet paguva iztraucēt Uldriķa izšķirošo sitienu.

Jurkovskis aizjoņo uz priekšu, Uldriķa iespēja Nr.2

25. minūtē Latvijai vēl viena super iespēja gūt vārtus. Atskatoties pavisam tālu, Dubra lieliski ar korpusu nospēlēja pret Dumfrīsu, izprovocējot pārkāpumu. Ozols veica tālu brīvsitienu, un, līdzīgi kā Ķigurs, arī Zjuzins sarežģītā epizodē laukuma vidū, esot starp pretiniekiem, tehniski apstrādāja bumbu un piespēlēja Jurkovskim. Raivja virzienā metās Bergheiss, taču Jurkovskis pameta bumbu uz priekšu un uzņēma ātrumu, pieslēdzoties uzbrukumam. Raivis izspēlēja smuku sieniņu ar bijušo komandas biedru Ķiguru un principā izgāja viens pret vienu ar vārtsargu. Dumfrīss izmisīgā un riskantā izklupienā bumbu izsita no Jurkovska kājām, taču atkal pareizā zonā atradās Uldriķis, kuram šoreiz 0.32 (xG izteiksmē) iespēja gūt vārtus. Roberts sitienu pa pustukšajiem vārtiem izdarīja kritienā un vēlreiz viesus glāba pašaizliedzīgs pēdējā brīža izklupiens – šoreiz par varoni kļuva Blinds. Latvijai šajās divās epizodēs trūka tik maz, lai iesistu vārtus!

Retā reize, kad Nīderlande ar pozicionālu uzbrukumu mūs uzlauž

Šai materiālā pārsvarā aplūkoju tās retās epizodes, kurās ātro uzbrukumu rezultātā radās zināms plašums un bīstami momenti. Pārējā laikā lielākoties bija novērojams Nīderlandes pozicionālais uzbrukums un Latvijas dziļa aizsardzība. Par šīm epizodēm nav daudz ko piebilst – sarkanbaltsarkanie spēlēja disciplinēti, gandrīz visur paguva, nepieciešamības gadījumā nāca talkā palīdzība. Tehniskie holandieši vairākkārt spēlēja caur vidu ar sarežģītiem risinājumiem – piespēles bija caururbjošas un precīzas, taču līdz labiem sitieniem Nīderlande tik un tā netika.

Viena no retajām reizēm, kurā Nīderlande izlauzās pozicionālā uzbrukumā, bija pirmā puslaika pēdējā minūtē, turklāt pārmaiņas pēc viesi uzbruka pa labo flangu. Dumfrīss piespēlēja Bergheisam, kurš ar vienu elegantu un tehnisku pieskārienu piespēlēja Depajam, atstājot aiz muguras Jurkovski. Tai pašā laikā Dumfrīss lielā ātrumā turpināja ceļu uz Latvijas soda laukumu. Depajs atdeva bumbu Bergheisam, kuram virsū metās četri mūsējie, kamēr Dumfrīsam neviens līdzi nedevās. No vienas puses pašaizliedzība mums bija, taču ne saskaņota pienākumu sadalīšana. Tai pašā laikā var arī saprast – trīs mūsējie vairs nevarēja pagūt nosegt Bergheisu, tāpēc palīgā devās Emsis, tādējādi pametot sev tuvo Dumfrīsu. Milānas “Inter” flanga spēlētājs slikti apstrādāja bumbu un momentu izniekoja.

Astoņas piespēles un Cigaņika sitiens pa Nīderlandes vārtiem

Latvija aizvadīja aktīvu otrā puslaika sākumu, uz brīdi pat iespiežot Nīderlandi – bija stūra sitiens, bija pāris centrējumi no spēles, bija Jaunzema vēl viena pārtverta bumba ap laukuma vidu, dodot ātro uzbrukumu. Šīs nelielās ofensīvas augstākais punkts bija skaista epizode 49. minūtē. Mūsējie zem ierastā nīderlandiešu presinga saspēlējās savā laukuma pusē, izpildot vairākas precīzas piespēles zem spiediena – Savaļnieks (auts), Zjuzins, Savaļnieks, Uldriķis, Jaunzems, Emsis, Savaļnieks, Zjuzins. Šo piespēļu sēriju Artūrs noslēdza ar teicamu tālo piespēli brīvajā zonā pa skrējienam Cigaņikam. Andrejs labi apstrādāja bumbu un sita garām tālajam apakšējam stūrim – vismaz lēmums tika pieņemts pareizs.

Jaunzems kādā no epizodēm izpelnījās dusmas no Kazakeviča par nedošanos kontrpresingā pēc komandas zaudētas bumbas (tā vietā Alvis atkāpās), taču jāizceļ, ka “Valmieras” aizsargs/pussargs otrajā puslaikā pāris reizes lieliski tika galā ar Depaju un arī Blindu. Tāpat labi uz pārtveršanu spēlēja Černomordijs.

Sākam pieļaut vaļības

Protams, bija arī kļūdas. 67. minūtē retu reizi zaudējām bumbu pie sava soda laukuma – tika apzagts Cigaņiks un pēc mirkļa Memfiss centās iesist no dažu metru attāluma.

Nīderlande varēja "piebeigt spēli"

77. minūtē Nīderlande izveidoja vēl vienu iespēju, lai panāktu 2:0 – van Deiks aizmeta bumbu aiz Jurkovska galvas, un mūsu pussargi (kreisais spārns vai kreisais balsts) nepaguva nosegt uz maiņu nākušo Langu. Pēc bloķēta sitiena vēl viens ārkārtīgi draudīgs holandiešu raidījums.

Pēdējo 15 minūšu jautājums

Var jau būt, ka tikai sakritība, bet, manuprāt, augstākminētās divas epizodes iezīmēja mūsu koncentrēšanās līmeņa samazināšanos – bijām nospēlējuši labas 70-75 minūtes, taču tās prasīja arī daudz enerģijas. Kamēr Nīderlande 76. minūtē veica jau savu trešo maiņu, Latvijai pirmā maiņa sekoja vien 81. minūtē. Izvēle uz soliņa pussargu/uzbrucēju līnijā šoreiz nebija tā spožākā, tāpēc kopumā saprotu uzticēšanos sākumsastāva vienpadsmitniekam, tomēr apspēlēšanas spītnieku (labā nozīmē) Ontužānu un daudzpusīgo Krolli prasījās laist agrāk. No citas puses, problēmas sākās tieši ar aizsardzības disciplīnu un to risināt bija grūti, turklāt pēdējās minūtēs pamatuzdevumam bija jābūt vārtu gūšanai, nevis aizsardzības kārtošanai un 0:1 sargāšanai. Tai pašā laikā bija acīmredzams, ka Latvijai nepieciešama jauna enerģija, jaunas asinis un, galvenais, jauna pieeja (presings!), ja vien vēlamies atspēlēties. Jo 79. minūtē šāda nosēšanās nešķita loģiska, pat ja pretī ir Nīderlande.

Lai gan savu zelta momentu Latvija pēdējās sekundēs izveidoja (par to tūlīt parunāsim), apbēdināja, ka tieši pēdējās 15 minūtēs mūsu bumbas kontrole bija viszemākā. Jo nebija presinga. Pēc Kazakeviča maiņām mūsu pieci pussargi izvietojās augstāk, bet tas nemainīja lietas būtību – nepārslēdzāmies uz efektīvu presingu un principā gaidījām, kad viesi noslēgs savu kārtējo uzbrukumu. Un holandieši, ņemot vērā slideno rezultātu, tos noslēdza nesteidzīgi. 90. minūtē tas izskatījās šādi. Liekas, holandieši pat bija nedaudz apjukuši, ka pretinieks pie 0:1 šķietami gaida mača finālsvilpi. Visi atslābuši.

Latvijas bumbas kontrole

Ontužāns un reidi - vienādības zīme

Lai nu kā, spēle varēja beigties 1:1 un visas spēles kontekstā tas pat nebūtu pilnīgi nepelnīti. Neviens cits kā Ontužāns uzņēmās iniciatīvu un šķietami bezcerīgā situācijā sāka apspēlēt uzreiz gan Dumfrīsu, gan Langu. Līdz galam tas neizdevās, taču Daniels nopelnīja stūra sitienu.

Tarasovs varēja kļūt par varoni

Pēc Savaļnieka stūra sitiena Černomordijs uzvarēja divcīņu pret Dumfrīsu, bumba nonāca pie Cigaņika, kurš stresa apstākļos aukstasinīgi piespēlēja brīvā zonā (Nīderlandes kļūda) Tarasovam. Igors izdarīja labu sitienu un tikai oranžo vārtsarga Beilova meistarība ļāva Nīderlandei izvairīties no 1:1. Sekoja vēl arī Savaļnieka šāviens.

Secinājums un komplimenti

Šoreiz mans secinājums ir vienkāršs - Latvijas izlase parādīja praktiski maksimumu, neskaitot nogriezni no 75. līdz 91. minūtei. Jā, ļoti dziļa aizsardzība, bet mūsu reālijās tas bija vienīgais veids, kā kaut cik iegrožot Nīderlandes uzbrukuma talantu. Toties atšķirībā no 2016. gada spēles Rīgā pret Nīderlandi šoreiz veidojām arī sakarīgu pretspēli un izveidojām trīsarpus labus momentus. Tas ir daudz.

Manuprāt, pilnīgi visi spēlētāji pelnījuši uzslavas, bet sevišķi izcelšu Dubru (atļaušos nosaukt par perfektu spēli) un Ķiguru (ar individuālu meistarību deva impulsu ātrajās pārejās, sevišķi pirmajā puslaikā). Taču ne tikai viņi. Černomordijs savam CV pievienoja vēl vienu kvalitatīvu spēli tieši pret Nīderlandi. Ļoti labu kustību visas spēles garumā rādīja Cigaņiks. Diemžēl man nav datu par spēlētāju noskrietajiem kilometriem, bet ir aizdomas, ka Andrejs bija starp mača līderiem. Atšķirībā no pāris citām reizēm, šodien jau no pirmās minūtes līmenī bija Emsis. Lielu vezumu vilka Uldriķis, kurš sakrāja 23 divcīņas, no tām 10 pret spēcīgo van Deiku, kurš Robertu noteikti atcerēsies. Jaunzemu nosaukšu par spēlētāju, kurš jau šoreiz nospēlēja apmierinoši, bet nākotnē izlasei var dot daudz vairāk – Alvim ir tikai 22 gadi un potenciāls ir liels.

Jau šodien Turcijas izaicinājums.

Biļetes uz spēli LATVIJA - TURCIJA pērc ŠEIT!