Stojanovičs: "Slovēņi ir lielisks piemērs, ko var sasniegt maza valsts ar lielu sirdi"

Stojanovičs

- Gribēju izmantot iespēju pirms preses konferences nodot laba vēlējumus Slovēnijas trenera asistentam Igoram Benedejčičam [kurš pārcietis insultu], lai viņš ātri atlabtu. Viņš vēl ir slimnīcā, un vēlu viņam pēc iespējas ātrāku atlabšanu.

- Ko jums nozīmē spēle pret savu dzimteni? (Slovēnijas žurnālista jautājums)
- Jā, tas ir īpašs brīdis. Šķiet, šī ir pirmā reize vēsturē, kad savā starpā tiksies izlases, kurās pie stūres ir slovēņu treneri. Šobrīd man šī spēle nozīmē to, ka mums ir jāsāk vākt punktus. Gribam to izdarīt pēc iespējas drīzāk. Zinām savu pozīciju grupā. Miljons reižu esmu teicis, ka esam ļoti smagā grupā. Būtu bijis labāk, ja grupā būtu divi izteikti grandi, kā, piemēram, Itālija un Anglija, un pārējās komandas būtu tuvāk mūsu spēkam. Taču mūsu grupā visas pārējās ir ļoti laba līmeņa komandas. Mūsu galvenais uzdevums ir progresēt ar katru spēli un kļūt labākiem. Pret Poliju bija pozitīvas iezīmes, spēlējām labi, spēlējām ļoti tieši, bet piektdien spērām soli atpakaļ. Ir jāturpina iet uz priekšu, nevis visu laiku lēkāt augšā lejā. Gribam visu laiku būt labāki nekā iepriekšējā spēlē.

- Vai pēc pirmajām trim spēlēm jūtat spiedienu? Un ko varat pateikt par Slovēnijas izlasi? (Slovēnijas žurnālista jautājums)
- Spiediens ir jebkurā spēlē visos turnīros un visos iespējamajos klubos. Tā ir mūsu darba sastāvdaļa, tas viss iet roku rokā. Taču īpaša spiediena no federācijas puses pagaidām nav. Mums ir jābūt reālistiem. Mums ir trīs gadu plāns, bet mums ir jābūt labākiem savos pirmajos soļos, kurus speram. Ir jākrāj pieredze, jāiespēlē jaunie spēlētāji. U21 un U19 izlasēm pēdējā laikā ir daži ļoti pozitīvi rezultāti. Jāskatās, kādus spēlētājus varam atrast šajās komandās, kuri nākotnē varētu dot labāku rezultātu. Pēdējie gadi Latvijas futbolam bijuši ļoti slikti. Šis ir smagākais posms Latvijas futbola vēsturē. Varam uzlabot savu spēli un būt labāki nākotnē. Savukārt, runājot par Slovēniju, esmu trenējis daudzus tās spēlētājus. Slovēnijai ir ļoti labs tehnisku un ļoti disciplinētu spēlētāju sajaukums. Zinu Slovēnijas īpašības, zinu tās spēlētājus. Pirmdien redzēsim, cik tālu atpaliekam no tādām komandām. Šādos brīžos varam mācīties daudz, gūt pieredzi, un, ja iespējams, arī vākt punktus. Iespēju nebūs daudz, un mums jākoncentrējas, lai pareizajā brīdī būtu pareizajā vietā.

- Vai šādai spēlei, kad pārzini pretinieku spēlētājus, gatavoties ir vieglāk? (Slovēnijas žurnālista jautājums)
- Varbūt teorētiski ir vieglāk. Mums starp spēlēm ir tikai divas dienas, no kurām ir tikai atjaunošanās treniņš. Laika nav daudz. Šādā situācijā vieglāk varbūt būtu klubu, nevis izlašu līmenī, jo klubos laika ir vairāk. Teorētiski ir vieglāk, jo zinu spēlētāju īpašības, kuri ir spēlējuši pie manis. Un zinu viņu īpašības ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā – viņu uzvedību, to, kādas personības viņi ir. Varbūt nedaudz vieglāk, bet beigu beigās svarīgākais ir tas, kas notiek īstajā brīdī. No deviņiem līdz vienpadsmitiem vakarā mums jābūt pilnībā koncentrētiem, lai izdarītu labāko, nosegtu Slovēnijas stiprās un izmantotu Slovēnijas vājās puses.

- Teicāt, ka ir jāsāk krāt punktus. Ar cik daudz punktiem būsiet apmierināts? (Slovēnijas žurnālista jautājums)
- Protams, būtu ļoti apmierināts ar trim punktiem. Mums ir jāparāda labākais sniegums, un tad arī redzēsim, ko tas dos pēc tiesneša beigu svilpes. Esmu vairākkārt atkārtojis, ka katrs punkts šajā grupā mums ir ļoti svarīgs mūsu nākamajiem soļiem, vīzijai, motivācijai. Jums, žurnālistiem, patīk prasīt, ar ko būtu apmierināts. Jebkurš treneris būtu apmierināts ar uzvaru, bet es nebūšu satriekts arī par punktu.

- Vai Dāvis Ikaunieks rītdien nebūs pieejams?
- Jā, viņš diemžēl ir ārpus kandidātu saraksta. Viņam ir neliels savainojums, un fizioterapeiti un ārsti teica, ka viņam atlabšana ir jāsāk nekavējoties, lai varētu ātrāk izveseļoties. Viņa diemžēl nebūs.

- Arī Slovēnija, gluži kā mēs, gadu nav uzvarējusi. Vai Slovēnija ir krīzē?
- Jā, arī Slovēnija ir bez uzvarām, taču mēs bez uzvarām esam dažādos līmeņos. Kamēr Latvija spēlēja D līgā, Slovēnija bija C līgā [un izkrita uz D līgu – A.S.].Slovēnijai ir ļoti labi spēlētāji no ļoti labiem klubiem, turklāt viņi tajos spēlē svarīgākās lomas – ne tikai piedalās, bet arī spēlē vadošās lomas. Slovēņu spēlētājiem ir liela pieredze, ikdienā daudz spēļu augstākajā līmenī. Tikmēr mums 50-60% izlases spēlē Virslīgā. Šādi ir sākumpunkti, kādos atrodas abas izlases, bet jebkurā gadījumā ja būsim kompakti, disciplinēti, būs atdeve kā Polijā, tad viss būs iespējams. Un iespējams ne tikai pret Slovēniju, bet pret jebkuru komandu. Šajā grupā ir daudz favorītu, starp kuriem atšķirība ir ļoti maza – mazāka nekā starp mums un viņiem. Mums ir jābūt tādai pašai atdevei kā viņiem – varbūt pat lielākai.

- Cik daudz izmaiņu pamatsastāvā varētu būt?
- Šobrīd grūti teikt, cik daudz, bet tādas noteikti būs. Pēc piektdienas spēles to jau teicu. Neesam labākajā fiziskajā formā, ne visi ir vienā gatavības līmenī, un ne visi var aizvadīt 2x90 minūtes dažās dienās. Cik daudz izmaiņu, grūti pateikt, to redzēs pēc treniņa. Dažiem ir mazi savainojumi, tādēļ vispirms gaidu medicīnas personāla atskaiti, jo mums šovakar arī būs jāsūta 23 spēlētāju saraksts UEFA.

- Izraēlas žurnālists vaicāja par Porziņģi, es prasīšu par Dončiču. Slovēnija ir ļoti labs piemērs, kā maza valsts var būt ļoti spēcīga daudzos sporta veidos. Līdzīga situācija ir arī citās Balkānu valstīs. Kas ir Balkānu sporta panākumu atslēga?
- Slovēnija ir perfekts piemērs, ka arī maza valsts var izaugt par augsta līmeņa komandu. To uzrunā teicu arī spēlētājiem, ka arī mazām valstīm viss ir iespējams ar pareizu attieksmi, uzvedību. Un Slovēnijā ir ne tikai laba līmeņa izlases, tā ir laba dažādos līmeņos – arī klubos. Nesenā pagātnē divreiz esam spēlējuši Čempionu līgas grupu turnīrā, trīsreiz – Eiropas līgas grupu turnīrā ["Maribor"]. Mums ir klubi, kuri neizkrīt Eirokausu pirmajā kārtā, bet gan tiek arī otrajā, trešajā un ceturtajā. Varu teikt, ka Slovēnija ir arī ļoti ātri augoša savam izmēram. Maza valsts ar lielu sirdi. Ja tā ir, tad viss ir iespējams. Slovēnija to pierāda gan futbolā, gan basketbolā, kur tā ir Eiropas čempione, gan handbolā, gan arī kādos individuālajos sporta veidos. Slovēnija ir perfekts piemērs, ko teicu arī spēlētājiem. Kas attiecas uz Dončiču, draudzējos ar viņa tēvu un varu viņam daudz ko pavaicāt. Esmu priecīgs, ka viņi [Dončičs un Porziņģis] spēlē kopā vienā NBA komandā. Latvija no Slovēnijas var paņemt daudz piemēru. Cerams, ka atradīsim pareizos motivācijas un panākumu piemērus, lai pierādītu, ka iespējams ir viss, ja ir pareizā attieksme, pareizā kaisle. Un nacionālā izlase ir arī stāsts par patriotismu, kas, iespējams, ir svarīgākais, spēlējot izlases kreklā un spēlējot zem savas valsts karoga.

Gutkovskis

- Protams, pirmkārt, gribētu pateikt, ka piektdien bija slikts rezultāts – zaudējām ar 0:3 –, un gribētu visus aicināt uz pirmdienas spēli mūs atbalstīt un palīdzēt uzvarēt.

- Tas ir ļoti reti, ka spēlētājs pēc spēles atvainojas [tas tika uzsvērts angliskajā tulkojumā - A.S.]. Spēli neredzēju, bet gribētu vaicāt, kādēļ atvainojies – jo esat daudz labāki par 0:3? (Slovēnijas žurnālista jautājums)
- Protams, ka, pirmkārt, vajag sākt gūt vārtus. Trīs spēlēs esam guvuši tikai vienus vārtus – tas ir drusku par maz. Zaudējām ar 0:3, un varētu teikt, ka nebija nekādu variantu, taču nebija tā, ka pēc pirmajiem vārtiem apstājāmies. Mums bija arī momenti. Ja iesistu, tad būtu pavisam cita spēle. Sāksim ar to, ka jāgūst vārti, jo bez vārtiem neuzvarēsim nevienā spēlē.

- Vai vari izcelt kādu Slovēnijas izlases spēlētāju?
- Zinu, ka divi izlases spēlētāji ir spēlējuši Ekstraklasē, zinu arī vienu aizsargu, bet neatceros, vai esmu pret viņu spēlējis. Protams, Slovēnijai ir savi līderi. Vārtsargs [Jans Oblaks], kurš spēlē varbūt labākajā čempionātā pasaulē. Arī uzbrucējs Iličičs, kurš ir viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem Itālijā. Būs grūti, bet, ja darīsim kā treneris saka, arī mums būs savas iespējas.

- Pret Izraēlu tev bija tikai viens labs moments – ar kāju. Vai pietrūka centrējumu no Rakela un Karašauska puses? Ne vienmēr viņi izvēlējās centrēt – tā vietā citreiz centās atspēlēt -, bet tad, kad centrēja, bumba lidoja aizsargu kājās.
- (Nopūta) Bija centrējumi arī pirmajā puslaikā periodos, kad vairāk pakontrolējām bumbu. Bija gan centrējumi, gan auti, bija pusiespējas, kurās varējām būt veiksmīgāki un iesist. Protams, bija dažas situācijas, kad viņi izvēlējās nevis centrēt, bet paņemt spēli uz sevi, taču tas viņiem arī ir jādara – viņi ir labi un tehniski spēlētāji, kuriem jāspēle arī viens pret vienu.