Starkovs: "Uz 2. puslaiku izgājām ar domu gūt otrus vārtus"

Fernandu Santušs, Grieķijas izlases treneris: "Tā bija grūta spēle, taču to arī gaidījām. Zinājām, kādu stratēģiju pielietos Latvija - aizsargāsies, izdarīs spiedienu uz mūsu spēlētājiem un liks uzsvaru uz pretuzbrukumiem. Zinājām, ka, lai uzvarētu, nepieciešams kontrolēt spēli laukuma vidējā līnijā, jāuzvar cīņā par otrajām bumbām. Patiesībā 1. puslaiks mums neizdevās - jā, daudz skrējām, taču nepareizajā virzienā. Latvija atrada savas iespējas pretuzbrukumā un vienā no tiem guva arī vārtus.

Lai mainītu spēles gaitu, zinājām, ka nepieciešamas vēsas galvas un jāturpina daudz skriet, taču šoreiz pareizajā virzienā. Zinājām, ja to paveiksim, tad gūsim uzvarai nepieciešamos divus vārtus. Parasti šādās situācijās nav viegli, taču mēs paveicām to pārliecinoši. Rezultāts ir godīgs, mūsu vārtsargam īpaši daudz darba nebija. Latvijas izlasei nebija daudz iespēju gūt vārtus."

Aleksandrs Starkovs, Latvijas izlases treneris: "Tikāmies ar savas grupas līderi, favorītu. Šai spēlē man nebija lielu pretenziju pret spēlētājiem - visu 90 minūšu garumā viņi centās parādīt savu spēju maksimumu. Ne vienmēr viss sanāca, jo pretī mums stājās augstas klases futbolisti. 1. puslaiks mums izdevās un gribētu teikt paldies mūsu līdzjutējiem par to, ka viņi visu cīņu un arī pēc tās, kaut arī zaudējām, atbalstīja un bija ar mums.

1. puslaiks bija grūts, Grieķija šeit bija atbraukuši pēc uzvaras, taču arī mēs gribējām uzvarēt. Manuprāt, visas 90 minūtes bija uz uzvaru tendēts raksturs. Vārtus ielaidām atbilstoši spēles loģikai un jāatzīst, ka 2. puslaika sākumā grieķi mūs nospieda. Kaut arī ielaistie vārti nebija pats bīstamākais viņu moments, tas bija tālšāviens, tomēr tas bija ļoti augstas klases sitiens. Otros vārtus, manuprāt, mēs vienkārši paši sev atvedām, taču vienlaikus tas arī norāda uz to, ka grieķi presingoja mūs, neļāva elpot. Viņi mūs nelaida vaļā, kamēr nebija ieguvuši pozitīvu rezultātu. Var jau lamāt spēlētājus, taču es to nedarīšu. Katrs no mūsu spēlētājiem parādīja savu maksimumu. Visi centās, un pēc izmaiņām sastāvā beigās mēs atsvaidzinājām savu spēli un spējām pārņemt iniciatīvu. Manuprāt, mēs varējām arī izlīdzināt rezultātu.

Taču mēs zaudējām pēdējā Eiropas čempionāta TOP8 komandai. Domāju, nospēlējām cienīgi. Nevienu savā komandā neizcelšu, kaut arī bija līderi - domāju, jūs paši visu redzējāt. Galvenais, ka komanda bija vienota gan pirms, gan pēc spēles. Jā, šodien mums nebija superveiksmes, taču, domāju, tā vēl atgriezīsies. Gribētu tomēr izcelt pozitīvā nozīmē Lukjanovu, arī Cauņu, Vaņinu. Šodien skatītājiem uzdāvinājām interesantu spēli - tas patiešām bija futbols."

Vai tas, ka 2. puslaikā grieķi tomēr mūs nospieda, bija tikai viņu nopelns, vai arī Latvijas izlase nospēlēja vājāk?
"Viss kopā. Gan grieķi, kuri izlaida laukumā vienu no savām zvaigznēm Samarasu, kaut arī viņš nebija gatavs spēlei, tomēr iznāca, lai lauztu spēli. Pāris epizodēs redzējām viņa līmeni. Super spēlētājs. Protams, viņa parādīšanās ietekmēja spēles raksturu. Protams, 2. puslaika sākumu mēs izgāzām, ielaidām vārtus, grieķi izlīdzināja spēli, tomēr mūsu futbolisti centās parādīt maksimumu, centās spēlēt uzbrukumā, centās agresīvi spēlēt aizsardzībā - nesanāca, taču tikai tāpēc, ka grieķi principā ir spēcīgāki nekā mēs.

Lieta nebija tanī apstāklī, ka aizvadījām labu 1. puslaiku, atslābām un ka mēs pārtraukumā slavētu futbolistus, kādi viņi ir malači. Nē, tā nebija. Meistarīgāka komanda prot laicīgi saņemties un taisīt rezultātu. Grieķiem tas izdevās un, godīgi sakot, pirmo reizi pēc mača pie manis pienāca pretinieku treneris [Santušs] un pateica paldies par spēli - tie, kas ir treneri, mani sapratīs, tā nenotiek vienmēr. Parasti tas notiek, kad treneris ir ļoti apmierināts ar rezultātu. Šis bija tas gadījums. Ja veiksme būtu ar mums abus puslaikus, mēs nopelnītu citu rezultātu."

Višņakova kāja vēl pirms trim dienām izskatījās slikti. Vai tas, ka viņš spēlēja, nozīmē, ka viss ir kārtībā, vai arī viņš parādīja raksturu, vai varbūt tas ir ārstu nopelns?
"Ārstu nopelns, arī rakstura nopelns. Arī viņš gribēja ļoti spēlēt. Un arī trenera nopelns, kurš viņu izlaida [smaida]. Pēdējos pāris mēnešos viņam praktiski nebija spēļu prakses. Kad spēlējam savā laukumā, futbolisti spēlē augstāk par savām spējām. Višņakovs šodien nospēlēja savā maksimumā vai vēl labāk. Būtībā viņš nopelnīja gūtos vārtus. Tā ir viņa attieksme pret futbolu.

Daudzi no mums šodien gaidīja uzvaru - pret grieķiem, kuri ir 11. FIFA reitingā. Višņakovs, Lukjanovs, Cauņa - viņi ļoti vēlējās uzvarēt. Nesanāca. Šodien mana nav iemesla mest akmeni viņu virzienā. Nav. Vienas, divu dienu laikā analizēsim šo spēli, un es atradīšu viņu mīnusus, bet šodien pēc atnākšanas uz ģērbtuvēm viņi bija kā nosisti. Un viņi visi ģērbtuvē ļoti gaidīja mani, lai dzirdētu, ko viņiem teikšu. Svarīgi arī, ko teiksiet jūs [žurnālisti] - vai viņi ir nodevēji, vai tomēr izdarīja visu, ko spēja. Es uzskatu (un to arī viņiem pateicu), ka viņi izdarīja visu, ko varēja. Viņiem nepieciešams atbalsts, un tad viņi ies maziem solīšiem augšup.

Viņi nekļūs par pasaules čempioniem, nekļūs - varbūt ar klubu kāds uzvarēs, piemēram, Eiropas līgā, kā to izdarīja Juris Laizāns. Mums vajadzīgi pozitīvi piemēri. Tie nav jāmeklē Rietumos, mums tepat ir savējie - Pahars, Astafjevs, Laizāns, Rubins, kurus vēl šodien apbalvoja. Bleidelis? Super spēlētājs - cenšaties būt tikpat labi, kā viņš bija! Cenšaties 10 gadus no vietas spēlēt izlasē augstā līmenī un tikt finālturnīrā! Mūsu spēlētāji to saprot, un esmu pateicīgs viņiem par to."

Izskatījās, ka šodien maiņas ne pārāk labi nostrādāja - Rugins ļoti nervozi nospēlēja, Verpakovskis bumbai pieskārās tikai divas reizes. Vai maiņas bija attaisnotas?
"Jā, attaisnotas, jo Fertovs jau pārtraukumā sūdzējās, ka ir problēmas ar muskuļiem, un mēs viņu nomainījām 2. puslaika 1. pusē. Attaisnotas jā, cits jautājums, kā nospēlēja uz maiņu nākušie. Verpakovskis nopelnīja pāris soda sitienus, no kuriem vienam vienkārši bija jāatnes vārti, kad Cauņa no kreisās malas centrēja. Protams, pēc cīņas ir viegli spriest, taču bija redzams, ka nomainītie adekvāti uzņem šādu pavērsienu. Gribējām pastiprināt spēli, slīpējām to treniņos. Domāju, visi, arī tie, no kuriem gaidām vārtus, Rudņevs, Lukjanovs, Višņakovs, vienalga nospēlēja ļoti labi un efektīvi, ņemot vērā pretinieka spēku."

1. puslaikā mēs tomēr bijām pārāki. Vai Grieķija spēlēja slikti, vai mēs ļoti labi?
"Tas vienmēr tāds filozofisks jautājums - vai glāze ir pa pusei pilna vai tukša? Domāju, mēs piespiedām grieķus spēlēt sliktāk nekā viņi varētu spēlēt. 1. puslaiks bija ļoti labs. Savukārt 2. puslaikā izgājām ar domu, ka mums jāgūst otrie vārti, jāspēlē uzbrukumā aktīvi. Nebija pat vārda, ka mēs gribētu sargāt rezultātu. Kaut arī tagad varētu teikt: "Klau, tur vajadzēja turēt to rezultātu, vajadzēja vispār atteikties no uzbrūkošā pussarga vai malējiem pussargiem." Atceros mājas spēli pirms pāris gadiem ar Šveici (2:2). Bijām priekšā ar 2:1, un Šveices treneris jau pēc minūtes veica divas maiņas, uzlaižot uzbrucējus, kuri jau pēc piecām minūtēm guva vārtus. Protams, viņu iespējas ir lielākas, taču es uzskatu, ka no mūsu iespējām mēs šodien izspiedām praktiski maksimumu. Pateicos visiem, kas atbalstīja mūs līdz beigām. Ja mums būtu veiksme, kura bija klāt 1. puslaikā, mēs 2. puslaika beigās izlīdzinātu rezultātu."