Basovs par Latvijas U19 izlasi un Eiropas čempionāta Elites kārtas sasniegšanu

Kāds kopumā bija 2017. gads Latvijas U-19 izlasei?

Nospēlējām 19 spēles. Bija pozitīvi un negatīvi rezultāti. Sākām janvārī ar dalību V. A. Granatkina kausa izcīņā, februārī bija selekcijas nometne, martā Federācijas kausa izcīņa, pēc tam Baltijas kauss, septembrī nospēlējām divas spēles pret Grieķiju, oktobrī bija treniņnometne un pārbaudes spēle pret RFS, savukārt novembrī sezonas galvenais notikums – Eiropas čempionāta kvalifikācija. Sezona vērtējama pozitīvi. Esam iekļuvuši Elites raundā. Tā ir visu mūsu kopējā uzvara! Liels paldies visiem puišiem, mūsu štābam un treneriem, kas ikdienā strādā ar spēlētājiem!

Kuri bija izšķirošie faktori, kas ļāva mūsu komandai iekļūt Elites raundā? Kas ir tas īpašais šajā izlasē?

Arī pagājušā – 2016. gada – sezona kopumā bija laba. Neskatoties, ka toreiz kvalifikācijas apakšgrupā palikām 4. vietā, arī tad mums bija laba komanda. Toreiz laikam vienkārši neizdarījām to, ko varējām izdarīt. Šogad komandā bija labs balanss starp pašmāju un ārzemju klubos spēlējošajiem futbolistiem. Kopumā no ārzemēm bija astoņi puiši. Šiem puišiem šajā vecumā ir nedaudz citādāka mentalitāte.

Kā izpaužas šī citādāka mentalitāte?

Redzat, izlasē ir divi spēlētāji no Itālijas, divi no Vācijas, divi no Krievijas, divi no Anglijas klubiem. Protams, arī spēlētāji no Latvijas klubiem. Attiecīgi katram ir sava dzīve un sava filosofija. Kāds varbūt jau šādā vecumā jutās nedaudz pašpārliecināts un iedomājies, ka ir liela zvaigzne. Katrs vēlējās parādīt sevi laukumā, un mums nācās strādāt pie mikroklimata veidošanas kolektīvā. Mums izlasē trīs līdz četru dienu laikā no šiem puišiem bija nepieciešams izveidot kolektīvu. Pakāpeniski no Federācijas kausa līdz kvalifikācijai visas sezonas garumā situācija uzlabojās, un mums izdevās izveidot labu kolektīvu.

Uzskatu, ka pārbaudes spēļu pret Grieķiju laikā septembrī notika neliela komandas pārstartēšana. Pēc pirmās uzvarētās spēles pret grieķiem sapratu, ka varam veiksmīgi nospēlēt arī kvalifikācijā. Visas sezonas laikā nodarbojāmies ar nepārtrauktu selekcijas procesu. Bija jāizvērtē futbolistu spējas un mentalitāte ne tikai laukumā, bet arī kolektīvā ģērbtuvē vai viesnīcā. No šādiem maziem momentiem futbolā arī veidojas lielas uzvaras!

Ko ārzemju klubos spēlējošo futbolistu klātbūtne deva mūsu izlasei laukumā?

Katrs spēlētājs bija gatavs spēlēt pret jebkuru pretinieku. Viņiem bija liela pārliecība, nebija stresa situācijas laukumā – tas ir liels un pozitīvs faktors. Protams, ja puiši katru nedēļu spēlē ar saviem vienaudžiem pret tādiem klubiem kā AC Milan, Juventus FC, Atalanta, Borussia Dortmund, Schalke 04, Bayer Leverkusen, Chelsea, Arsenal, Manchester United, vai arī Spartak, Krasnodar, Lokomotiv, tad arī viņu sniegumā valstsvienības rindās bija jūtama pārliecība.

Kā ritēja kvalifikācijas turnīra pirmā spēle pret Dāniju (1:2)?

Pirmajā puslaikā dominēja Dānijas izlase. Tā ir ātra komanda, spēlē labā līmenī ar savu sistemātisku stilu, kas tiek attīstīts jau no bērnu vecuma. Lai arī guvām ātrus vārtus, pirmās 45 minūtes nospēlējām ļoti vāji paši. Otrajā puslaikā mūsu sniegums uzlabojās. Otrajā puslaikā nospēlējām principā 0:0. Neskatoties uz minimālu zaudējumu, pēc spēles nedaudz parunājām un komanda saprata, ka var spēlēt labu futbolu.

Kā notika gatavošanās otrajam mačam pret mājiniekiem Horvātiju?

Šeit jāatzīmē, ka šajā kvalifikācijas ciklā UEFA veica nelielas izmaiņas reglamentā, proti, starp divām spēlēm turnīra sākumā visām komandām iedota papildus atpūtas diena. Mums tas bija ļoti labs variants, jo paguvām atjaunoties pirms spēles ar Horvātiju.

Tobrīd zinājām, ka mūs apmierinās uzvara vai neizšķirts, ko beigās arī sasniedzām - 0:0. Spēlē klājās ļoti grūti. Pirmais puslaiks aizritēja ar abpusējiem uzbrukumiem, taču pirmā puslaika beigās pēc kapteiņa Vladislava Soloveičika noraidījuma nokļuvām mazākumā. Vladislavam bija daudz emocijas, viņš ļoti gribēja palīdzēt komandai. Kaut kur pārcentās.

Lai arī otrajā puslaikā spēlējām vairāk no aizsardzības, uzskatu, ka kopumā labi nospēlējām un sasniedzām rezultātu. Visi puiši malači. Jā, saistībā ar pirmā puslaika spēlētāja noraidījumu, Horvātijas izlase pēc pārtraukuma vairāk kontrolēja bumbu, tomēr šajā mačā sevi no labākās puses parādīja mūsu vārtsargs Rihards Matrevics.

Uzskatu, ka neizšķirts pret mājiniekiem kvalifikācijas spēlē – tā mūsu komandai bija maza, taču uzvara. Šis rezultāts deva iespēju cīnīties tālāk par iekļūšanu Elites raundā. Piebildīšu, ka arī tiesāšana šajā mačā un turnīrā kopumā bija ļoti objektīva un taisnīga.

Kā izvērtās izšķirošā spēle pret Sanmarīno? Vai sekojāt līdzi arī grupas līdervienības Dānijas izlases spēlei pret Horvātiju paralēlajā mačā?

Vēlos atzīmēt, ka Dānijas izlase pirms noslēdzošās kārtas spēlēm arī veica aprēķinus starp visām kvalifikācijas apakšgrupām un bija izpētījusi, ka viņiem bija nepieciešama uzvara tobrīd ar noteiktu vārtu starpību pār Horvātiju, lai Elites raunda izlozē tiktu pirmajā grozā. Attiecīgi viņiem šajā mačā bija savs mērķis – spēlēt uz uzvaru. Mēs zinājām, ja Dānijas izlase uzvarētu horvātus ar vienu vārtu starpību, tad mums jāuzvar Sanmarīno vismaz ar četru vārtu pārsvaru.

Spēle pret Sanmarīno izvērtās grūta. Pirmajā puslaikā ilgu brīdi mums neizdevās gūt vārtus. Tikai kompensācijas laika pirmajā minūtē Kristers Tobers atklāja rezultātu. Otrajā puslaikā attiecīgi mums vajadzēja gūt vēl trīs vārtus. Bija grūti, bet beigās mēs to izdarījām.

Kādas bija emocijas brīdī, kad uzzinājāt, ka esat sasnieguši Elites raundu?

Bija daudz emociju, vienlaikus bija arī fiziski grūti, jo tā tomēr bija trešā spēle turnīrā. Turnīrā aizvadījām grūtas cīņas pret to pašu Dāniju un Horvātiju. Arī laukuma kvalitāte neatstāja to labāko iespaidu. Katru dienu lija lietus, taču visām komandām apstākļi bija vienādi. Spēlē pret Sanmarīno pārtraukumā parunāju ar puišiem, teicu, ka mums jāiesit vēl trīs vārti. Visi devās laukumā un reāli kapāja, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu. Komanda gribēja uzvarēt. Pēc katriem gūtajiem vārtiem puiši devās uzreiz pakaļ bumbai un nesa to uz centru, lai varētu ātrāk sākt spēli.

Kā uzzinājāt par Dānijas un Horvātijas spēles rezultātu (5:2), kurš mūsu izlasei deva 2. vietu kvalifikācijas apakšgrupas kopvērtējumā?

Paralēlajā spēlē atradās treneris Jurijs Popkovs, kurš bija kopā ar mums visu turnīru, un viņš spēles laikā sazinājās ar manu asistentu Andreju Gluščuku, sniedzot informāciju par rezultātu. Atceros, ka neilgi pēc tam, kad rezultāts bija 2:0 Dānijas labā, piecu minūšu laikā horvāti panāca izlīdzinājumu. Tajā brīdī man galvā bija daudz emociju. Piebildīšu, ka par rezultāta izmaiņām paralēlajā spēlē, izņemot mani un treneri Andreju, uz soliņa neviens cits nezināja. Pat dakteri nē. Mūsu komanda fokusējās uz savu maču pret Sanmarīno.

Kad guvām ceturtos vārtus pret Sanmarīno, Dānijas izlase atkal nonāca vadībā pār Horvātiju ar rezultātu 4:2. Tobrīd atkal emocijas bija jau citādākas. Pēc spēles beigām, protams, visa komanda bija ļoti laimīga. Man arī iekšā bija emocijas, taču vienlaikus bija jūtams arī nogurums. Bija grūti. Arī man kā trenerim tā bija jauna pieredze, kad paralēli notiek divas spēles un rezultāti ir savstarpēji atkarīgi.

Video redzējām, ka klātienē komandu atbalstīja arī līdzjutēji no Latvijas. Kas viņi bija?

Tie bija mūsu komandas vārtsarga Riharda Matrevica vecāki, kas atbrauca ar savu privāto mašīnu no Latvijas, lai visa turnīra garumā atbalstītu mūsu komandu. Līdzi bija Riharda brālis un māsa. Tie bija mūsu fani. Viņi ir lieli malači, jo bija klāt ar karogu, kopā ar mums dziedāja himnu utt. Paldies viņiem par atbalstu!

Vai atceraties, kurš bija pirmais, kas personīgi Jūs un komandu apsveica telefoniski pēc iekļūšanas Elites raundā?

Pēc spēles beigām saņēmām daudz īsziņu un zvanu ar apsveikumiem. Apsveikumus sūtīja visa Latvijas Futbola federācijas vadība, kolēģi un radinieki. Es tobrīd biju ļoti gandarīts, jo zināju, ka šī U-19 izlase turpinās spēlēt kopā tālāk. Pēc turnīra beigām puišiem pateicu, ka jaunajā gadā mēs tiksimies atkal. Visi bijām ļoti priecīgi pēc paveiktā darba, jo mums priekšā atkal treniņnometne un Elites raunda spēles.

Noliekot šobrīd emocijas malā, pastāstiet, kas mūsu komandu sagaida Elites raundā?

Saprotam, ka mūs sagaida trīs ļoti grūtas un dažādas spēles. Katrai komandai ir savs spēles stils. Manuprāt, šobrīd uz papīra favorīts ir Anglijas izlase. Šī ir ļoti ātra un tehniska komanda. Ungārija arī piekopj tehnisku spēles stilu. Maķedonija spēlēs savās mājās – šo komandu pazīstam, jo esam tikušies ar viņu Federācijas kausa izcīņā Rīgā. Paredzu, ka arī Elites raundā ar mūsu komandu pretinieki rēķināsies.

Atceros, ka neilgi pēc Sanmarīno spēles beigām centos puišus nomierināt. Teicu, ka mēs esam Elites raundā, ejam tālāk, vienlaikus palūdzu, lai viesnīcā uzvedamies mierīgi un solīdi. Jā, viņi jau jūtas pieauguši, taču šajā vecumā ar puišiem ir jārunā daudz individuāli.

Kuri futbolisti šajā turnīrā un sezonā kopumā iepriecināja ar savu progresu?

Šobrīd grūti izcelt kādu individuāli. Iepriekšējās sezonas laikā visi ir progresējuši. Kāds vairāk, kāds mazāk... Spēlētājiem, kam bija vairāk laika laukumā, progress bija nedaudz lielāks. Attiecīgi rezervistiem turpmāk jāstrādā vairāk un jāpierāda savas spējas laukumā! Taču arī mūsu nosacītie rezervisti ir lieli malači. Katram ir svarīga loma komandas kopējā mikroklimata veidošanā. Katrs no viņiem gaida savu iespēju un vienmēr ir gatavs doties laukumā palīdzēt komandai. Latvijas U-19 izlasē mēs jau varam no komandas prasīt rezultātu, tāpēc arī mana pieeja darbā ar šī vecuma izlasi ir attiecīga – laukumā jāspēlē labākajiem futbolistiem!

Pie U-19 valstsvienības strādājat jau divus gadus. Vai bija kādas lietas, ko Jūs personīgi savā darbā pamainījāt, salīdzinot ar 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru, kas šajā ciklā palīdzēja iekļūt Elites raundā?

Arī 1998. gadā dzimušo futbolistu izlase bija laba komanda. Šeit arī ir laba komanda. Daudz esmu analizējis... Protams, bija nelielas lietas, ko pamainīju savā darbā. Ja salīdzinām abas komandas, tad šoreiz tomēr nozīmīgu lomu kopējā panākumā nospēlēja mūsu komandas pamatvārtsargs Rihards Matrevics. Ja vārtsargs neglābj, tad ir ļoti grūti kaut ko sasniegt. Šis ir viens no galvenajiem panākumu faktoriem. Ja viņš turpinās progresēt savā klubā, domāju, ka viņu sagaida liela nākotne.

Kāds būs mūsu komandas gatavošanās plāns pirms Elites raunda spēlēm marta nogalē Maķedonijā?

Iekļūšana Elites raundā – tā ir jauna pieredze mūsu štābam. Šobrīd kādam spēlētājam ir sezonas vidus, kādam atkal līdz pat aprīlim nebūs oficiālo spēļu klubā. Kā ierasts, gatavosimies profesionāli! Šobrīd katram spēlētājam ir jātrenējas kvalitatīvi individuāli savā klubā. Analizēsim arī mūsu pretiniekus.

Pirms došanās uz Elites raundu mums plānotas trīs īsās treniņnometnes Rīgā ar pārbaudes spēlēm. Martā plānojam arī doties uz nedēļu garu nometni jau pirms paša Elites raunda spēlēm. Komandai ir nepieciešams laiks aklimatizēties un pierast pie apstākļiem turnīra norises vietā.

Noslēgumā piebildīšu, ka mums aug laba spēlētāju paaudze. Katram ir savs raksturs, puiši spēlē ar lielu pašatdevi un gatavi spēlēt līdz galam. Priecē, ka mums ir konkurence par vietu sastāvā. Tas ļauj progresēt. Novēlu puišiem turpināt savu attīstības ceļu! Domāju, ka mums aug ļoti labi puiši, kas ar laiku sekmīgi papildinās Latvijas nacionālās futbola izlases rindas.

Izmantotie resursi:
Aleksandrs Basovs: U-19 izlases iekļūšana...