Vuvuzela parādās arī "Skonto" stadionā
Vakar vēlā vakarā septiņi tūkstoši skatītāju klātienē vēroja Latvijas un Horvātijas izlašu spēkošanos 2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Viens no skatītājiem uz stadionu pacentās atnest arī daudzu ienīsto vuvuzelu. Tieši par skatītājiem un atmosfēru tribīnēs šajā rakstā.
Par Latvijas izlases sāpīgo un pelnīto zaudējumu ir runāts daudz, un to darīt vēlreiz nav ne mazākās vēlēšanās, tomēr vienu lietu par pašu maču gribētos pateikt. Daudzi jau paspējuši aizsūtīt pensijā tādus spēlētājus kā Oskars Kļava, Pāvels Mihadjuks, Andrejs Rubins un citus, bet pavisam nelielu kritikas devu saņēma vārtsargs Andris Vaņins, kurš, atzīsim, aizvadīja sliktu maču. Domāju, ka arī viņš pats atzīs, ka visi ielaistie vārti bija novēršami, ja vien mūsu Šveices Superlīgas vārtsargs būtu nospēlējis prasmīgāk.
Lai nu kā, ne jau par ilūkstieti ir šis raksts (paskatieties, cik daudz izlasē ir šīs mazpilsētas futbolistu!), bet gan par notikumiem stadiona tribīnēs. Turpinot jau sen iekopto tradīciju, pāris dienas pirms izlases spēles sāku kravāt savu ceļasomu, lai no tālās un burvīgās Daugavpils dotos uz galvaspilsētu, kur labākie Latvijas kājbumbas meistari grasījās spēkoties ar horvātiem. Nav lēts prieks, bet izlase ir pelnījusi atbalstu. Ar drauga palīdzību iegādājos sev jau tik ierasto vislētāko biļeti fanu sektorā, un pacilātā noskaņojumā devos uz spēli. Bija sajūta, ka mēs varam.
Sirsniņai kļuva vēl patīkamāk, kad pie stadiona ieejas ieraudzīju diezgan pamatīgu ļaužu pūli, pie tam arī apsargi darbojās sev netipiski ātri, un ātri vien izdevās tikt stadionā. Līdz tam mani sagaidīja pamatīgs pārsteigums, kad pie ieejas satiku kādu jaunieti ar....vuvuzelu rokās! Nebiju domājis, ka arī latvietim varētu rasties kāda mīlestība pret šo "mūzikas" agregātu. Lai nu kā, jaunietis laikam nav informēts, ka UEFA pāris dienas pirms spēles aizliedza spēlēs izmantot vuvuzelas. Visticamāk, ienest Āfrikas lepnumu centīgajam puisim neizdevās.
Ticis līdz sev tik iemīļotajam sektoram I, meklēju sev tīru solu, un, šeku reku, izrādās, ka tie visi ir notīrīti. Un lai arī spēles laikā apsēsties izdevās vien epizodiski, tas bija negaidīts un patīkams pārsteigums. Vēl patīkamāki bija mūsu pašu fani, precīzāk to bungas un orķestris, jo skaņa ir debešķīga. Ja tomi un basbungas ir ierasta lieta fanu ekipējumos, kreši jeb šķīvji ir vienkārši fantastiski. Skaņa - Super! Kāds no līdzjutējiem bija tik sajūsmināts par šo skaņu, ka ar lamu vārdu palīdzību centās pierunāt bunģieri spēlēt jebkādu ritmu bez apstājas. Līdz kautiņam trūka pavisam nedaudz, bet mēs tomēr esam mierīga tauta, un viss nomierinājās.
Vien pāris minūtes vēlāk pār manu galvu nolaidās Latvijas karogs, kurš gan, maigi izsakoties, bija ļoti netīrs. Nu, nekas, galvenais, ka tas vispār bija. Kā jau fanu sektorā, klusuma brīžu bija maz, bet tie tomēr bija. Īstie fani jeb H sektora iemītnieki nerimās ne brīdi, ko nevarētu teikt par blakus stāvošajiem - atbalstīt komandu līdz spēles beigām viņi neiespēja. Jebkurā gadījumā, futbola fani stāv pāri visam, arī Latvijā. Lai piedod "Dinamo", Latvijas hokeja izlases, basketbola atbalstītāji, bet mācīties fanot ir jānāk uz futbolu. Šeit vismaz nav apnicīgo un vienveidīgo "Sarauj, sarauj", "Latvija, Latvija" un "Hei, hei". Jā, šie saukļi arī tiek izmantoti, bet nav tā, ka pa visu spēli tiek izmantots tikai augstāk nosauktais trijnieks kā nereti notiek hokejā, basketbolā un citos sporta veidos. Šeit fani patiešām dzied dziesmas, un tās neaprobežojas ar "Vai tu zini mana mīļā". Dziedāšanas atmosfēra nepazūd visa mača garumā. Vārdu sakot, visu cieņu!
Viss gan nav tik forši, kā izklausās. Vienotības gara nav arī šeit. Un tieši tas sāpina visvairāk, jo kopā varētu izdarīt daudz vairāk. Pārāk jau nu sadalīti bija līdzjutēji vakar. Protams, ka netrūka arī tādu, kuri bija pārāk labi iesildījušies, starp tiem arī kāds vīrietis gados, kurš sēdēja, precīzāk gulēja, vienu rindu man priekšā. Laikam pārāk traki pārdzīvoja par komandu, zaudējot visus spēkus. Interesanti, vai viņš zina, ka spēle noslēdzās ar 0:3, jo trešos vārtus viņš noteikti palaida garām!? Mācība - nedrīkst iesildīties pārāk daudz!
Ar lielu sajūsmu un skaļiem skatītāju aplausiem laukumā tika sagaidīts Artjoms Rudņevs, tribīnēs aktīvi tika skandēts šī mana novadnieka vārds. Man, protams, tas patika. Ko nevarētu teikt par latviešu tradīciju atstāt spēli pirms tās noslēguma. Nu neko Jums nedos tās divas ietaupītās minūtes, toties futbolistiem (hokejistiem, hanbolistiem..), paliekot līdz spēles finālsvilpei un aplaudējot tiem, sagādāsiet prieciņu.
Novēlot būt īstiem faniem no A līdz Z, cerot, ka nepažēlosiet naudiņu un laiku, lai atnāktu arī uz nākamajām izlases spēlēm, Latvijas izlases atbalstītājs no Daugavpils. Nav Latvijas izlase tik vāja, kā izskatījās pret Horvātiju. Viss būs labi. Augsim un progresēsim kopā ar futbolistiem!
-2 [+] [-]
[+] [-]
BKV atbalsts arii kvalitate stipri zem LV videja limena!!! :/
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
- Blandade klipp från... Beidzot abdirsies ar savu DINAMO ? labākais sākas no 2:38
+2 [+] [-]
Noteikti nākamā mačā atkal būšu pie faniem!
-4 [+] [-]
+9 [+] [-]
Šur tur nedaudz pārspīlēju, bet aptuveni tā.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]