Facebook
GoogleLatvija trešo reizi pēc kārtas iegūst Baltijas kausu
@Rolands_Elins
Tallinā izcīnītais neizšķirts 0:0 pret Igauniju ļāvis Latvijas futbola izlasei nosargāt Baltijas kausu savā īpašumā.
Latvijas izlases sākumsastāvā, salīdzinot ar trešdienas maču Liepājā, bija divas izmaiņas. Kaspars Dubra atgriezies sava kluba BATE rīcībā, un aizsardzības līnijā viņa vietu ieņēma Vitālijs Jagodinskis, savukārt Igora Tarasova vietā pamatsastāvā šoreiz devās Oļegs Laizāns. Jāpiezīmē, ka Tarasovs bija sākumsastāvā četrās iepriekšējās Latvijas izlases spēlēs, bet pret Lietuvu viņš tika nomainīts pēc pirmā puslaika. Savukārt rezervē palika Liepājā vārtus guvušais Artūrs Zjuzins.
Lai izcīnītu Baltijas kausu, Latvijai bija nepieciešams vismaz neizšķirts. Latvijas zaudējuma gadījumā visām izlasēm būtu pa trim punktiem, taču, pat zaudējot ar tikai vienu vārtu starpību, Latvijai būtu sliktāka vārtu bilance nekā Lietuvai. Savukārt igauņiem uzdevums bija vēl smagāks – lai iegūtu Baltijas kausu, viņiem savā laukumā bija nepieciešama uzvara ar vismaz trīs vārtu pārsvaru.
Pirmajā puslaikā nevarēja novērot īpaši daudz vārtu gūšanas momentus, taču vairāk satraukumu bija pie Andra Vaņina vārtiem. Pāris reizes viņš igauņu sistās bumbas atsita tieši sev priekšā, bet, par laimi, abās reizēs Vaņins arī pats visu nokārtoja. Kopumā Igaunija bumbu kontrolēja nedaudz vairāk, un vairākas reizes bumba ar galvu tika pamesta pa sitienam partneriem, kas radīja problēmas Latvijas aizsardzībai. Pie bīstama sitiena ar galvu tika igauņu 20 gadus vecais uzbrucējs Sapinens, taču bumba lidoja nedaudz pāri vārtiem.
Puslaika vidū labu soda sitienu izpildīja Oļegs Laizāns, piespiežot Igaunijas vārtsargu Mikelu Aksalu lēcienā atvairīt bumbu. Ātrajos uzbrukumos vairākas reizes iespējas radās Artjomam Rudņevam, it īpaši liels potenciāls bija uzbrukumam 40. minūtē, kad divi Igaunijas aizsargi centās apturēt Rudņeva skrējienu, bet kreisajā malā pavisam brīvs palika trešo spēli izlasē aizvadošais Roberts Savaļnieks. Rudņevs gan viņu nepamanīja, un igauņi paspēja atgriezties aizsardzībā, bet puslaiks noslēdzās ar 0:0.
Pēc pārtraukuma laukumā devās Artūrs Zjuzins un Aleksejs Višņakovs, nomainot Savaļnieku un Laizānu. Teicamu iespēju sev izkārtoja Rudņevs, kurš ar pirmo pieskārienu apspēlēja aizsargu, taču no 16 metriem izdarītais sitiens neizdevās un spēcīgi sistā bumba lidoja garām vārtiem. Spēle pamazāk kļuva atklātāka, un abas komandas tuvojās vārtu guvumam.
Latvija ļoti bīstamu uzbrukumu izvērsa 65. minūtē, kad tika izdarītas vairākas piespēles pretinieku soda laukumā un tā tuvumā, taču igauņi neļāva uzsist ne Višņakovam, ne Rudņevam. Vēlāk izlases treneris Pahars izvēlējās izdarīt uzsvaru uz neizšķirta noturēšanu un nomainīja Šabalu pret Tarasovu.
Pēc pārkārtojumiem taktikā gan sekoja problēmas savu vārtu tuvumā. Veiksme bija Latvijas pusē gan pēc Kena Kalastes sitiena, kad viņam priekšā bija jau tukšs vārtu stūris, gan Zjuzina un Kalastes divcīņā soda laukumā. Kalaste bija ticis Zjuzinam priekšā un tika nogāzts, taču Zjuzins to paveica pietiekami prasmīgi, lai tiesnesis 11 metru soda sitienu nepiešķirtu. Latvija pamazām iesēdās aizsardzībā un ļāva igauņiem saspēlēties laukuma centrā, taču vēlamais neizšķirts tika nosargāts, un Mariana Pahara vadītā izlase ieguva Baltijas kausu. Tas paveikts jau trešo reizi pēc kārtas un 12. reizi šīs kausa izcīņas vēsturē.
Igaunija – Latvija 0:0
Vārti: -
Brīdinājumi: Lazdiņš, J. Ikaunieks
Igaunija: Aksalu, Aniers, Antonovs, Baranovs, Kalaste, Klavans, Kruglovs, Marins (Puri 69`), Metss, Sapinens (Līvāks 90+1`), Teniste
Latvija: Vaņins, Gabovs, Gorkšs, Maksimenko, Jagodinskis, Lazdiņš, J. Ikaunieks (D.Ikaunieks 78`), Laizāns (Zjuzins 46`), Savaļnieks (A. Višņakovs 46`), Šabala (Tarasovs 69), Rudņevs (Vorobjovs 90+1`)
Baltijas kausa izcīņa futbolā
Spēļu kalendārs
| Datums | Laiks | Vieta | Spēle | Rezultāts |
|---|---|---|---|---|
| 29.05. | 16:00 | Klaipēda | Lietuva - Igaunija | 2:0 (2:0) |
| 1.06. | 19:30 | Liepāja | Latvija - Lietuva | 2:1 (0:0) |
| 4.06. | 19:00 | Tallina | Igaunija - Latvija | 0:0 |
Pēdējie 10 turnīri
| Gads | Čempione | ||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2016 | Latvija | ||||||||||||||||||||||||
| 2014 | Latvija | ||||||||||||||||||||||||
| 2012 | Latvija | ||||||||||||||||||||||||
| 2010 | Lietuva | ||||||||||||||||||||||||
| 2008 | Latvija | ||||||||||||||||||||||||
| 2005 | Lietuva | ||||||||||||||||||||||||
| 2003 | Latvija | ||||||||||||||||||||||||
| 2000 | Lietuva| 1998 | Lietuva | 1997 | Lietuva | Sasniegumi*
* - Padomju okupācijas gados turnīrs norisinājās 20 reižu, kad Latvija svinēja deviņas uzvaras, bet lietuvieši triumfēja sešos gadījumos. Igauņiem šajos gados pieci panākumi. |
[+] [-]
[+] [-]
Protams, ka nekāda burvju nūjiņa tā nav, bet labāk izlase sāktu spēlēt
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Ja reiz viss ar FK cesis but tik tirs un gluds, tad akmenus tava darzina gluzi jau nemetis. Pacel paris gados FK cesis (LV to var atri izdarit) un tad uz tevi skatisies citadi
+1 [+] [-]
Kas attiecas uz Latvijas klubiem, tad ņemot vērā viņu finansiālo stāvokli un tās naudiņas, kas grozās pārējās pasaules futbola saimniecībās, ir skaidrs, ka piesaistīt vai noturēt augsta līmeņa spēlētāju (jauno talantu) tiem ir neiespējamā misija. Ja vēl mēs paskatāmies valsts ekonomisko situāciju, potenciālo sponsoru skaitu un viņu finansiālās iespējas, tad ir redzams, ka neko daudz augstāka tā mūsu klubu labklājība arī būt nevar.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Spartaks, piemēram, parāda, ka ar ļoti niecīgu pilsētas atbalstu, ir iespējams pacelties no 2. līgas līdz virslīgas top komandas līmenim un spēlēt Eirokausos
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Jūrmalas treneris pats atklāti atzina, ka viņa spēlētāji spēlē toto
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]