Emsis: "Armēnijā spēlēju un gūstu panākumus – tas piesaistīja izlases uzmanību"

Piedāvājumu no Latvijas šovasar nebija
Iepriekšējā sezona Emša klubam "Noah" beidzās 14. jūlijā ar zaudējumu zelta spēlē pret "Ararat-Armenia" (0:2), bet jaunā sezona sākās 9. augustā ar revanšu pagarinājumā Superkausā (2:1). "Pēc sezonas bija tikai piecas brīvas dienas, un tad jau sākām gatavoties nākamajai sezonai. Sanāca tāda kā īsa starpsezona – aptuveni divas nedēļas. Bija aktīvi treniņi pa divām reizēm dienā, bija pa divām spēlēm nedēļā, tā ka pilnīgi no jauna gatavoties nevajadzēja – sagatavotība bija palikusi jau no iepriekšējās sezonas, drīzāk vienkārši uzturējām kondīciju," stāsta Emsis. Pandēmijas ierobežojumu un īsās pauzes dēļ lidot mājās viņš gan neriskēja. "Arī citiem spēlētājiem varbūt bija doma lidot mājās, taču, tā kā bija tikai piecas dienas, vēl būtu jāiziet arī karantīna, nekādu variantu lidot nebija. Ja būtu divas nedēļas, varbūt arī padomātu. Palikām turpat un atpūtāmies Armēnijā."

Pēc sezonas beigām "Skonto" audzēknim nebija šaubu par palikšanu klubā: "Bijām tikuši Eirokausos, bija labi rezultāti, treneris man uzticas, arī līgums ir līdz decembrim ar iespēju pagarināt līdz maijam, tādēļ nebija vēlmes neko mainīt. Šeit labi jūtos, ir labs kolektīvs, gribēju sevi pierādīt arī šajā, nākamajā, sezonā, jo šosezon, domāju, jau esam uzskatāmi starp favorītiem – atšķirībā no iepriekšējās sezonas. Piedāvājumi no Latvijas? Tādu īstenībā nav bijis. Man ir arī aģents, kurš skatās un interesējas. Kaut kādi piedāvājumi no citām komandām varbūt arī bija, bet izdomājām, ka pagaidām labāk palikt tepat un tad skatīties decembrī vai maijā. Bet no Latvijas nekā nebija – neko neesmu dzirdējis."

Par iespējamo izsaukumu uzzināja pēc trenera zvana
Vēl 2019. gada sezonā Emsis "Jelgavas" rindās Virslīgā aizvadīja tikai trīs spēles, pirms tam ilgu laiku izlaižot veselības problēmu dēļ. ""Mettā" pēdējā spēle [2018. gadā] bija septembrī, tad U21 izlasē dabūju traumu un izlaidu kādus sešus mēnešus. Atgriezos un "Jelgavas" treniņā atkal dabūju traumu, tie sanāca vēl kādi trīs mēneši. Izlaidu nepilnu gadu. Kādēļ pametu Latviju? Arī pats limits, protams, ietekmēja, taču vēl pirms tam jau biju domājis, ka gribu kaut ko meklēt ārzemēs un gribēju izrauties, pamēģināt kaut ko citu. Jautāju aģentiem, tad arī parādījās šī iespēja – bija diezgan īss laiks apdomāt, taču piedāvājums arī bija parakstīt uzreiz bez pārbaudes laika."

Lai arī ilgu laiku nebija spēlējis un uz izlasi kopš 2018. gada februāra vairs nebija saukts, Emsis neslēpa, ka Armēnijas posms vairoja ticību, ka zvans no trenera varētu arī sekot: "Sākumā varbūt negaidīju, taču Armēnijā dabūju spēles laiku un ar komandu parādījās rezultāti – ieguvām kausu, otrā vieta čempionātā, ļoti maz pietrūka līdz pirmajai. Tā kā man bija tuvu pilnam spēles laikam un komandai bija labi rezultāti, sāku arī domāt, ka izsaukumu varētu sagaidīt – skatoties, kāda pašlaik ir situācija Latvijas futbolā. Treneris ar mani sazinājās, ja nemaldos, vasaras vidū un teica, ka man, iespējams, būs jābrauc – lai es gatavojos un uzzinu, kāda ir situācija un vai no Armēnijas varēšu ierasties uz izlasi. Tas bija pirmais brīdis, kad uzzināju, ka varētu būt iespēja, ka mani izsauks."

Izlasē debitēja jau pirms divarpus gadiem
2018. gada ziemā Emsis Latvijas izlasē debitēja ar 26 minūtēm pārbaudes spēlē pret Dienvidkoreju (0:1). Toreiz ierindā nebija daudzu labāko spēlētāju, jo nebija ne tikai vairāku leģionāru, bet savus spēlētājus sūtīt atteicās arī "Riga" un RFS – kandidātu sarakstā bez Emša netrūka arī citu tā laika "Mettas" futbolistu, kuri ikdienā spēlēja pie izlases tā brīža asistenta Andra Riherta. "Es uzskatu to par īsto debiju. Ja tā ir spēle un tā ir Latvijas izlase, tad nav nozīmes, kāds ir sastāvs, cik spēcīgs tas ir un kādas bija [sastāva veidošanas] iespējas tajā laikā. Latvijas nacionālā izlase ir un paliek Latvijas nacionālā izlase, tādēļ to uzskatu par savu debiju. Atšķirība varbūt ir tikai tāda, ka šoreiz ir lielāka atbildība," teica Emsis.

Emsis pieļauj, ka leģionāra statuss viņam devis priekšrocības atgriezties izlasē, tomēr uzsver, ka galvenais faktors bija komandas rezultāti: "Jāņem vērā arī tas, ka Armēnijā un Latvijā ir atšķirīgas sezonas un Latvijā sezona sākās tikai vasarā. Tikai ar savu sniegumu [paliekot Latvijā] man droši vien būtu bijis grūti tikt, jo būtu jāredz arī komandas gala rezultāti. Nedomāju, ka palīdzēja leģionāra statuss, bet gan drīzāk tas, ka bija redzami rezultāti – kauss un otrā vieta, ko no mums neviens negaidīja. Rezultātu dēļ treneri noteikti uzreiz pievērsa uzmanību man. Domāju, ka Latvijā, vismaz šobrīd, būtu bijis pagrūti piesaistīt uzmanību."

Krievu komanda Armēnijas čempionātā
Kamēr Latvijā vietējo spēlētāju noteikumi no 6+5 tika mainīti uz 3+8, Armēnijā jau ilgu laiku leģionāru limita nebija nemaz, bet jaunajā sezonā beidzot ir sperts mazs solītis pretējā virzienā – nu laukumā jābūt vismaz diviem armēņiem un vismaz deviņiem no divdesmit trim spēles pieteikumā. Pagājušajā sezonā Armēnijas čempionātā vidēji laukumā bija tikai 3,71 vietējais futbolists, kas bija viens no zemākajiem rādītājiem visās Eiropas augstākajās līgās, bet augusta Eirokausu spēlēs sākumsastāvā trijās no četrām komandām kopumā izgāja tikai divi vietējie – čempionē "Ararat-Armenia" (mājās 0:1 pagarinājumā pret Kipras "Omonia") un "Noah" (viesos 1:4 pret Kazahstānas "Kairat") neviena, "Alashkert" (mājās 0:1 pret Ziemeļmaķedonijas "Renova") divi, bet ar septiņiem izcēlās vienīgi "Shirak" (0:3 viesos pret Rumānijas FCSB). Latvijas klubiem Eirokausu spēlēs sākumsastāvā bija 13 jeb vidēji 3,25 latvieši – divi "Ventspilij", trīs "Valmierai" un pa četriem Rīgas klubiem.

"Noah" ar vidēji 1,78 vietējiem pagājušajā sezonā bija otrā vismazāk armēņus izmantojošā komanda līgā, piekāpjoties vienīgi "Ararat" (1,19). Šosezon viena no divām armēņu kvotām tiek aizpildīta ar Kolumbijas armēni Džordi Monroju, kura otrais uzvārds ir Ararats un kurš 2018. gada maijā debitēja Armēnijas izlasē. Kas interesanti, "Noah" ir izteikta krievu komanda – pret "Kairat" pamatsastāvā kopā ar latvieti, itālieti, ukraini un moldāvu ("Liepājā" spēlējošo Danu Spetaru) izgāja septiņi krievu futbolisti. Kausa finālā bija pat astoņi krievi. "Treneru korpuss ir moldāvu, bet viss notiek krievu valodā – dažreiz palīdzam portugāļiem kaut ko iztulkot," stāsta Emsis. "Dažreiz, kad Facebook ir ielikts sastāvs, var iztulkot armēņu komentārus un redzēt, ka viņi nav apmierināti – kā gan mēs attīstīsim savu futbolu, netiek dots spēlēt jaunajiem armēņiem utt. Taču ir arī komandas, kurās armēņi spēlē, mēs šajā ziņā ar leģionāriem no Krievijas varbūt izceļamies īpaši – tādēļ kāds reizēm nav apmierināts. Tāda ir dzīve, tā ir konkurence, un arī armēņiem ir iespēja sevi pierādīt un spēlēt – ja viņi būs labāki, treneris, protams, izmantos arī viņus. Jebkurš treneris grib labākus rezultātus."

Neviens Armēnijas klubs Eirokausos nepārvarēja pirmo kvalifikācijas kārtu."Tas noteikti par kaut ko liecina, bet vismaz par mūsu spēli varu pateikt, ka tā nebija uz vieniem vārtiem un 1:4 neatbilda spēles gaitai ["Noah" pirmā guva vārtus, un sitienu statistika bija tikai nedaudz par labu mājiniekiem – 15:11 (tiesa, mērķī 9:3)]. Mums bija iespēja tikt pāri pirmajai kārtai, pat neskatoties uz to, ka pretī bija ļoti spēcīgs pretinieks. Domāju, ka Armēnijas līmenis nav slikts. Līdzīgs kā Latvijā, tikai Latvijā tādas komandas kā "Riga" un RFS varbūt ir nedaudz spēcīgākas, bet citādi Armēnijā visas komandas ir ļoti līdzvērtīgas un nevienā spēlē nevar zināt, kurš uzvarēs. Tas ir labi – visu laiku ir konkurence."

2019./20. g. sezona

Līgas vidējais aprēķināts nevis no komandu vidējiem rādītājiem, bet gan no spēles vidējiem rādītājiem, jo klubiem spēļu skaits bija ļoti atšķirīgs (vērā ņemtas tikai aizvadītās spēles). Vidējais vecums norādīts sezonas viduspunktā (2019. gada 30. decembrī). Vietējie U21 – spēlētāji, kuri šajā ciklā drīkstētu spēlēt Armēnijas U21 izlasē (1998. gadā dzimušie un jaunāki).