Gorkšs: "Pēc 1. puslaika cits citam veltījām kādu skarbāku vārdu"

Gorkšs: "Nedrīkstam pieļaut pagājušā cikla kļūdu pēc uzvaras pār Armēniju"

- Kādas bija sajūtas pēc pirmā puslaika?
- Grūti noraksturot sajūtas. Katrā ziņā cits citam noteikti veltījām kādu skarbāku vārdu. Protams, ka nebijām apmierināti ar to, kā spēlējām pēc tām pirmajām kādām piecām minūtēm, kad guvām vārtus.

- Vai pēc visas spēles iespaids uzlabojās?
- Varētu teikt, ka izpildījām to, ko visu laiku uzsvērām pirms spēles – to, ka šis ir ģenerālmēģinājums. Skaidrs, ka kļūdu ir ļoti daudz, taču ņemsim to pozitīvo, ka tomēr parādījām raksturu un uzvarējām, kas arī nav mazsvarīgi. Taču skaidrs, ka mums ir jāspēlē daudz mierīgāk un pārliecinošāk, nekā to darījām šodien.

- Vai pretinieku komanda kopumā bija pārāka fiziskajā ziņā?
- Galvenā spēle ir pret Andoru, un tādēļ tā pamatīgāk pastrādājām šo nedēļu. Taču to, vai tas tā bija vai nebija, varēsim teikt pēc Andoras spēles. Skaidrs, ka mums ir pie kā piestrādāt.

- Kā vērtē sadarbību ar Igoru Tarasovu, ar kuru aizsardzības centrā aizvadījāt pirmo spēli?
- Tāpat kā varam uzlabot visu spēli, tāpat arī šo sadarbību varam uzlabot. Domāju, ka kopumā pozitīvais ir tas, ka parādījām raksturu un uzvarējām, bet, lai neatkārtotu pagājušā cikla kļūdu, kad pēc uzvaras draudzības spēlē pret Armēniju (2:0) diezgan nepārliecinoši nospēlējām Kazahstānā (0:0), skaidrs, ka spēle ir jāuzlabo.

- Pēc iepriekšējā cikla tika teikts, ka mums jāmācās spēlēt kā pirmajam numuram. Tādēļ, lai to uzlabotu, spēlējām pret Gibraltāru, Lietuvu, Igauniju un tagad Luksemburgu. Taču jautājums, vai esam gatavi to darīt, laikam paliek atklāts.
- Ļoti grūti, domāju, ka tas nav jautājums, uz kuru varētu atbildēt es. Katrā ziņā šodien kā pirmais numurs nespēlējām. Vai esam gatavi? Sestajā septembrī būs spēle, un tad arī redzēsim.

- Vai Andorā mēs būsim favorīti?
- Domāju, ka, ja kādā spēlē esam favorīti, tad šī ir tā spēle, kurā mums ir jāiet kā favorītiem. Vai mēs spēlēsim kā pirmais, otrais vai vēl kāds numurs, to es nezinu, bet kopumā domāju, ka mums būtu jāstāda mērķis uzvarēt to spēli.

Tarasovs: "Tagad visas Eiropas mazās valstiņas prot spēlēt futbolu"

- Kā juties jaunajā pozīcijā? Klubā tur esi spēlējis, bet izlasē vēl ne.
- Nekā īpaša nebija. Klubā spēlēju šajā pozīcijā. Taču, jā, pirms spēles varbūt bija neliels stress, bet domāju, ka iznāca labi. Ielaistajos vārtos nebija pārāk labs moments, taču izanalizēsim to.

- Kad tevi izsauca uz izlasi, jau zināji, ka spēlēsi aizsardzībā?
- Jā, redzēju, ka Kasparam [Dubram] ir trauma, bet Vitālijs [Jagodinskis] nespēlē klubā. Biju gatavs šādai situācijai. Runājām ar treneri, un biju gatavs.

- Esi apmierināts, kā nospēlēji?
- Sākumā viss bija labi, iesitām vārtus, bet pēc tam, nezinu, varbūt nomierinājāmies un atdevām iniciatīvu. Viņiem ir laba komanda. Tagad visas komandas Eiropā no mazajām valstiņām var spēlēt futbolu. Rezultāts varēja būt arī 5:1 un 6:1, taču tāpat tas varēja būt arī 3:3 vai 4:4. Varējām arī zaudēt, jo viņiem bija labi divi vai trīs momenti, varbūt pendeli varēja iedot. Domāju, ka 3:1 ir labs rezultāts, un uz Andoru brauksim tikai pēc trim punktiem. Brauksim tikai pēc uzvaras.

- Kurš spēlētājs sagādāja lielākās problēmas?
- Domāju, ka viņiem ir laba komanda. Tas jaunais puisis [Vensāns Tills] ir ļoti labs spēlētājs – 16 gadīgs, bet ar supertehniku. Arī tas uzbrucējs [Davids Turpels] ir ātrs, liels, arī devītais numurs [Daniels da Mota], kurš guva vārtus. Nepaveicās – gribēju nobloķēt sitienu, bet viņš uzsita pāri.

- Pirmo puslaiku uzvarējām, bet Marians Pahars ģērbtuvēs laikam jau nebija apmierināts.
- Visa komanda bija neapmierināta, jo visi tādas komandas kā Luksemburga grib uzvarēt ar 5:0, 6:0. Bet, kā jau teicu, tagad visas komandas var spēlēt futbolu. Andora, Fēru salas, Luksemburga, Lihtenšteina. Tagad visas komandas prot spēlēt. Tā pati Islande, kas ir neliela valsts, taču ko viņi izdarīja Eiropā – super!