Dīvāna eksperts: Latvijas futbola izlasei sliktāk par Čempionu līgu gan jau nebūs

Latvijas mērogā salīdzināt hokeja un futbola izlases ir viena traka padarīšana, kur loģika īsti palīgā nenāk. Hokeja izlase ir lieta, kas vieno valsti un liek sev sekot katru pavasari, kamēr futbola izlases kapteini uz ielas netīšām sastapts cilvēks droši vien nemaz nezina nosaukt. Taču hokeja izlase no pasaules čempionāta atbrauca, lai arī ar puslīdz ierasto desmito vietu, tomēr milzīgu sajūsmu par savu parādīto hokeju neradīja. Dīvāna eksperts socioloģijas skolās mācījies nav, bet tas netraucē secināt, ka šis ir pateicīgs brīdis futbolistiem savilkt sev papildus plusiņus.

Latvijai piektdien būs spēle pret Andoru, un atliek tikai cerēt, ka nodrāzto frāzi "futbolu prot spēlē visi" šoreiz ļoti daudz izmantot nevajadzēs. Pēc tam sekos vēl viena spēle Rīgā pret Lihtenšteinu, un interesantākajam jautājumam būtu jābūt tam, kurš iesitīs vairāk – Gutkovskis vai Uldriķis? Taču futbola izlases sakarā drošāk tomēr ievērot piesardzību, jo neuzvarētas spēles pret pundurvalstīm Latvijā nez kāpēc tiek kolekcionētas.

Nāciju līgas jaunās sezonas sākums nozīmē, ka izlašu futbola tiešraides pārceļas uz "Viaplay" platformu, kas parasti pieejama tikai abonentiem, taču Latvijas izlases sakarā veikts izņēmums un tās spēles būs pieejamas arī bezmaksas, tāpat tiek solīts, ka bez maksas būs vēl pa vienai citai spēlei katrā dienā. "Viaplay" mārketinga stratēģija šoreiz lielā mērā balstās uz Latvijas izlases panākumiem, kas ir drosmīga rīcība. Proti, ja normāls cilvēks noskatīsies Latvijas-Andoras bezvārtu neizšķirtā, diez vai viņa pirmā reakcija būs "O, šo es gribu noskatīties arī arhīvā". Iepriekš Latvija Andoru gan pieveica ar 5:0.

Te gan var argumentēt, ka Latvijas futbola izlase diez vai sarūpēs "Viaplay", citiem raidtiesību īpašniekiem un līdzjutējiem lielākus sūdus nekā izdarīja Čempionu līga nedēļas nogalē. Dīvāna eksperts ir punktuāls cilvēks, un, ja teikts, ka fināls sāksies desmitos vakarā, tad desmitos vakarā arī viņš bija uz strīpas, taču kaut kādu joprojām līdz galam neskaidru iemeslu dēļ spēle sākās 40 minūtes vēlāk. Šajos konfliktu pilnajos laikos, ieraugot vārdus "sākums pārcelts drošības apsvērumu dēļ", varēja visvisādas šausmas Parīzē uzburt sev acu priekšā, bet beigās visa haosa sakne izrādījās tajā, ka skatītāji laikā netika stadionā.

UEFA versijā sākumā vainīgi bija "līdzjutēji, kas pārāk vēlu ieradās uz spēli", taču uz vietas esošie žurnālisti drīz vien sāka raukt pieri, jo atminējās redzam lielus pūļus pie stadiona jau pāris stundas pirms spēles. Tad uzradās versija, ka daudziem faniem ir viltotas biļetes, tāpēc radušās rindas un cilvēki ar īstajām biļetēm neesot tikuši iekšā. Izklausījās ticami līdz "Liverpool" futbolists Andrē Robertsons sāka spert zemes gaisā, ka arī viņa draugi, kuriem viņš pats personīgi iedevis biļetes, pie ieejas saņēmuši atteikumu ar argumentu, ka biļetes esot viltotas. Tikmēr stadionā esot tikuši vairāki tūkstoši cilvēku ar viltotam biļetēm, un skaidrs, ka tāds scenārijs var radīt haosu, bet nu tad atkal jāvaicā UEFA, kas tad tās par štrunta biļetēm, kuras var tādos daudzumos noviltot?

Arī Francijas policija un varas iestādes ar pirkstu rādīja "Liverpool" fanu virzienā, tiesa, te droši vien tikai godīgi piebilst, ka nakts vidū no miega uzrauts Francijas policists uz jautājumu "kurš vainīgs?" ar acīm ciet atbildēs "anglis". Un šajā gadījumā "Liverpool" fani arī sākumā bija ērti grēkāži gan UEFA, gan vietējo drošībnieku acīs, jo neies taču tagad skaļi stāstīt, ka finālam tomēr nebija sagatavojušies perfekti. Turklāt britu fani jau arī nav gluži pazīstami ar savu nostāju, ka brīdī, kad viņiem pie ieejas pasaka, ka biļete ir viltota, pasaka "liels paldies par informāciju, gandrīz vai apmeklēju spēli ar negodīgu biļeti" un paiet nostāk, lai pēc iespējas ātrāk atstātu stadiona teritoriju un netraucētu citiem.

Runājot par drosmīģiem lēmumiem, Dīvāna eksperts arī nevar neatzīmēt to atbildīgo personu, kas brīdī, kad tika saņemta atļauja beidzot sākt pasākumu, piecirta kāju pie zemes un pateica "nē, man vienalga par apstākļiem, plāns ir un paliek plāns". Tādēļ pēc pusstundu ilgas gaidīšanas futbolistiem un līdzjutējiem nācās pagaidīt vēl vairāk, jo notika pirmsspēles ceremonija ar muzikālo uzstāšanos un dejām. Pilnai laimei vēl pietrūka tikai UEFA prezidenta uzrunas pirms finālmača.

Bet, kā jau minēts, uz visu dzīvē jāmēģina skatīties pozitīvāk. Un arī šajā gadījumā varam teikt, ka tagad Latvijas izlases mačos pret Andoru un Lihtenšteinu var notikt teju jebkas – ja UEFA kaut ko piesiesies, varēsim droši atbildēt, ka, jā, bija problēmas, taču tas vismaz nebija Čempionu līgas fināls.