Vācu pētījums: Kā organizēja Latvijas-Bolīvijas un Igaunijas-Bulgārijas spēles

Žurnāla "Stern" 10. marta numurā bijis ļoti interesants raksts ar nosaukumu "Divu nacionālo izlašu spēles + 7 pendeles = miljoni mafijai." Tajā tiek plaši aprakstītas 9. februāra pārbaudes spēles starp Bulgārijas un Igaunijas, kā arī Bolīvijas un Latvijas izlasēm. Tā kā bulgārus trenē bijušais Vācijas izlases futbolists Lotārs Mateuss, pamatuzmanība pievērsta šīs izlasei spēlei. Mēs piedāvājam Jums interesantākos raksta fragmentus.

7 pendeles divos mačos

Totalizatoru mafija šoreiz neizvēlējās likt uz Beļģijas otrās līgas, Balkānu Virslīgas, Vācija reģionālās rietumu līgas komandu spēlēm. Tika nolemts Antālijā to darīt pa lielam. Šīs pārbaudes spēles noritēja praktiski tukšu tribīņu priekšā, bez reklāmas un televīzijas kamerām. Šīs nacionālās izlases spēlēja mafijas uzdevumā.

Galveno spēlētāju lomā bija laukuma tiesneši. Pirmā spēle Antālijā starp Latvijas un Bolīvijas izlasēm beidzās ar rezultātu 2:1. Visi trīs vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitieniem. Trīs stundas vēlāk Bulgārija tikās ar Igauniju. Spēles galarezultāts 2:2, pie tam visi vārti gūti pēc 11 metru soda sitieniem.

Žurnālam „Stern” ir dati no brīdināšanas iekārtām, kurus sniedz īpaša datorprogramma, kas rāda likmju kursus un brīdina par aizdomīgām likmēm. Jau pirms spēlēm, skatoties uz šiem cipariem, bija skaidrs, ka kaut kas nav tīrs, jo tika liktas absurdas summas. Ieguvums vienkārši milzīgs. Dažus metrus no Vidusjūras mafijai bija izdevies perfekts ķēriens.

FIFA vēl joprojām izmeklē šo lietu, bet pēc „Stern” izmeklēšanām Baltijā, Āzijā un Dienvidamerikā var rekonstruēt kā miljonu krāpnieki bija darbojušies. Tā ir pirmā reize, kad šādā līmenī ir notikusi tāda līmeņa krāpniecība. Visa pamatā bijuši "īstie" tiesneši, laicīga samaksa, kā arī pēc iespējas mazāk aculiecinieku.

Viss iesācies Bolīvijā

2010. gada oktobrī Bolīvijas futbola centrālē uz sarunām bija ieradies Antonijs Santi Rajs (Anthony Santi Raj). Viņš skaidrojis ģenerālsekretāram Alberto Lozada, ka esot aģentūras „Agentur Footy Media International” menedžeris. Un "Footy" vēloties palīdzēt Bolīvijas jaunajiem spēlētājiem. Rajs piedāvāja arī apmācīt vietējos tiesnešus. Neskaitot to, viņš varot arī palīdzēt noorganizēt nacionālo izlašu spēles. Ja Bolīvijas pusei neesot iebildumu, tad to var paveikt jau 9. februārī.

Ģenerālsekretārs Lozada jau nākamajās dienās uzzināja, ka Footy strādā arī Ekvadorā, Venecuēlā un Argentīnā. "Mums nebija ne mazāko šaubu par viņu nopietnajiem nodomiem," jau pēc spēles beigām izteicās Lozada. Aģentūra arī plānoja sagatavošanās turnīru Argentīnā U-20 komandai, kas gatavojās Dienvidamerikas kausa izcīņai.

Arī ar Igauņiem "Footy" uzsāka kontaktēšanos. Par firmas adresi viņi nosauca York Str. 26, Londonā. Footy vārdā tagad jau strādāja Hedijs Larsens (Hedy Larsen), kurš sūtīja e-pastu no Tokijas un piedāvāja 9. februārī spēlēt ar Latvijas izlasi, kuru, protams, igauņi noraidīja, jo, lai kontaktētos ar Latviju, viņiem nav nepieciešama aģentūras palīdzība. Pie tam Baltijā februāra mēnešos spēlēt futbolu ir grūti, jo visi laukumi ir ieskausti sniegā.

Taču šis piedāvājums aizdomas neizraisīja. Nacionālo izlašu spēļu plānošana un izpilde pēdējos gados ir kļuvusi par augošu biznesu. Šādas spēles rīko arī lielās aģentūras, piemēram, Sportfive un Infront, kā arī mazākas aģentūras kā Evol Sport, Simsport International u.c. Futbola kongresos un pirms izlozēm aģentūru pārstāvjiem ir lieliskas iespējas satikt izlašu pārstāvjus, un pēc tam vienoties par sadarbību. Šādi var pelnīt pietiekami lielas summas, un to vēloties arī "Footy".

2011. gada 6. janvārī Rajs ieradās Igaunijas futbola federācijas telpās. Sarunas nevirzījās uz priekšu, taču Rajs vēlējās tās turpināt. Runāja viņš uzticamā tonī un piedāvāja saukt sevi par Toniju.
Šis no Singapūras nākošais vīrs, kurš ir ap 40 gadiem vecs, ar lielu entuziasmu stāstīja par savu dzīvi sporta menedžera arodā. Footy esot iesācēji šajā jomā, taču viņiem esot ļoti labi kontakti Dienvidamerikā. Arī detaļas viņam bijušas svarīgas, viņš pat jautāja, ko spēlētāji labprāt gribētu ēst Antālijā. Tieši ar Antāliju viņš vēlējās pievilināt ne tikai igauņus, bet arī latviešus, bolīviešus un bulgārus: nacionālo izlašu spēles Turcijā ar četru dienu nakšņošanu piecu zvaigžņu hotelī. Par spēles aizvadīšanu Tonijs piedāvāja igauņiem 50 000 eiro.

Tikmēr Bolīvijā pakāpeniski aizdomas sāka rasties Alberto Lozadam. Arī viņiem Footy vēlējās pārskaitīt 50 000 eiro. Bet, ar ko tad īsti pelna šī aģentūra, ja tā nepārdod TV tiesības un nereklamē spēli? Lai nu kā, Bolīvija piekrita, un pie viena noslēdza līgumu par vēl divu spēļu aizvadīšanu.

Igauņiem aizdomas radās uzreiz

Līgums, ko pa e-pastu atsūtīja Tony , lika šaubīties arī Igaunijas futbola federācijas prezidentam Aivaram Pohlakam, kurš izsenis ir pazīstams ar cīņu pret nelikumībām. Aivars Pohlaks brīnījās, ka Footy līgums par nacionālo izlašu spēlēm bija tikai uz vienas lapas. Viņa pieredzē tā bija pirmā reize, pie tam līgums bija jāizprintē no e-pasta. Viņa skepse auga, tādēļ līgums vairākkārt ticis labots pēc igauņu pieprasījuma. "Footy" to visu uzņēma ar sapratni, cerot sarunāt arī vēl kādu pārbaudes maču vasarā.

2011. gada 27. janvārī UEFA saņēma pirmo no pēc tam daudzajiem sekojošajiem brīdinājuma e-pastiem. Aivars Pohlaks rūpīgi atspoguļoja savas bažas. Funkcionārs kļuva noteikts: viņš esot uzzinājis, ka "Footy Media" sponsorē ķīnieši, kuri esot iesaistīti totalizatoru negodīgajos darījumos. Taču UEFA nejutās par to atbildīga. Vēlāk viens no pārstāvjiem atbildēs, ka par draudzības spēlēm valstu starpā ir atbildīga FIFA.

Nekavējoties par šo lietu uzzināja arī FIFA, taču spēles netika atceltas. Par to bija pārsteigts Pohlaks, taču viņš apzinājās, ka FIFA uzmanīgi sekos šīm lietām, un pieķers vainīgos, ja tādi būs.

Igaunijas spēli gribēja pārtraukt

"Footy" mājas lapā neko daudz par šīm pārbaudes spēlēm nevarēja uzzināt, kā vien to, ka tās notiks. Arī ar naudu nekādu problēmu nebija, jo visas federācijas saņēma solīto naudu (no 40 līdz 80 tūkstošiem). Igauņi gan konstatēja, ka nauda tikusi pārskaitīta no diviem dažāiem Singapūras privātkontiem. Interesanti, ka iegādāties biļetes uz spēlēm nevarēja, jo uz šo maču varēja ierasties ikviens interesents.

Kad visas komandas ieradās uz Turciju, tās sagaidīja arī Tonijs, kurš paziņoja, ka igauņi nevarēs mitināties iepriekš apsolītajā viesnīcā. Arī bulgārus gribēja izmitināt krietni zemākas raudzes viesnīcā, taču Mateusa vadītā komanda tam nepiekrita. Nekādu dižo komfortu dalībkomandas nesagaidīja arī spēļu stadionos.

Arī skaidrības par tiesnešiem nebija nekādas, jo neviens no tiem nevarēja uzrādīt FIFA licences. Igaunijas un Bulgārijas mača laikā Pohlaks telefoniski tika informēts, ka FIFA pārtraukšot spēli (tobrīd jau bija beigusies Latvijas spēle, un igauņu mačā tika nozīmētas divas pendeles), taču tas tā arī nenotika. Tas viss tika skaidrots ar to, ka organizācijas pārstāvji cerēja tikt uz pēdām lielajām zivīm.

Uz spēli tika liktas likmes sešu miljonu apmērā

Uz šiem mačiem tika izdarītas milzīgas likmes. Īpaši jau "LIVE" likmes, kurās dominēja likme "Asian Total", tas ir, mačā tiks gūti vismaz trīs vārti. Lai arī koeficienti nebija lieli, tie bija ļoti droši, jo par visu parūpēsies tiesneši. Tā arī notika, arī situācijā, kad Mārim Verpakovskim lika atkārtot sākotnēji nerealizēto 11 metru soda sitienu. Tiek lēsts, ka uz Igaunijas un Bulgārijas spēli kopumā tika izdarītas likmes sešu miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā parasti. Kopējo laimestu daudzums netiek izpausts.

Uzreiz pēc maču beigām Footy mājas lapa internetā tika dzēsta. Arī uz telefona zvaniem neviens neatbildēja, birojs Londonā neeksistēja. Taču firma jutās gana droša, lai vēl turpinātu sūtīt detalizētus izskaidrojumus uz UEFA pa e-pastu. Tiesnešu izvēle tika skaidrota ar naudas taupīšanu - esot izvēlēti talantīgi tiesneši, lai tiem dotu iespēju sevi pierādīt. Par to, ka bosniešu tiesnesis par spēli Latvija- Bolīvija saņēma 1000 eiro, tika noklusēts. Tāpat tika skaidrots, ka aģentūras mājas lapa esot slēgta, jo tiekot veikti uzlabojumi. Tika solīts, ka pavisam drīz tā atsāks darbību. Arī uz Igauniju Footy nosūtīja noraizējušos e-pastu, sakot: "Mūsu firmai nav nekāda sakara ar tiesnešu aizdomīgo izturēšanos, un tiekot veikta iekšējā pārbaude."

Ungārijas futbola federācija tikmēr atvainojās par savu tiesnešu piedalīšanos spēlē Igaunija- Bulgārija. Par galveno tiesnesi Kolosu Lengjelu, kurš četras reizes norādīja uz 11 metru soda sitienu, viņi nekādās norādes nedeva. Arī pats tiesnesis par to runāt nevēlējās. Interesanti, ka pagājušā gada decembrī kādā Dienvidamerikas U-20 pārbaudes turnīrā viņš radīja pamatīgu satraukumu. Spēlē Argentīna – Bolīvija viņš piešķīra 14 minūtes ilgu kompensācijas laiku. Spēles laikā nekādu aizdomīgu svilpju nebija, toties 113. minūtē viņš piešķīra 11 metru soda sitienu, kuru Argentīna arī realizēja.

FIFA galveno uzmanību tagad velta Tonija un Raja Perumala saiknes izpētīšanai. Pēdējais ir bēdīgi slavens ar Bahreinas un Togo izlašu spēles manipulācijām. Ar 3:0 tad uzvarēja Bahreina, bet Togo izlases rindās spēlēja aktieri, nevis īstie futbolisti. Perumals pēc skandalozajiem mačiem Antālijā tika apcietināts Somijā, bet Tonijs tā arī netika atrasts, kaut arī ir infomācija, ka arī viņš bijis Somijā.

Izmantotie resursi:
Žurnāls "Stern" - 10. marts