Viedoklis: Kā pēdās dosies Adriano?

Bija laiki, kad jo-jo bija iecienītākā spēļmantiņa bērnu vidū, Rīgas ielās varēja redzēt vecos "Ikarus" firmas autobusus un "Newcastle" bija starp spēcīgākajām nevis vājākajām Anglijas Premjerlīgas komandām. Un daudzi par pasaulē labāko uzbrucēju uzskatīja brazīlieti Žardelu. Viņš bija un ir viena no mūsdienu futbola labākajām vārtu mašīnām. Desmit savas karjeras gadus viņš rādīja neticamu sniegumu. Apmēram piecas sezonas viņš rādīja tāda līmeņa sniegumu kā Krištianu Ronaldu pagājušajā sezonā. Žardela labākie gadi aizritēja necilajā Portugāles čempionātā, bet viņa vārtu gūšanas statistika nav pielīdzināma Dirka Kuita (Nīderlandē) vai Mario Gomesa (Vācijā) statistikai, pat ne Rūda van Nīstelroja vai Gerda Millera, tā bija labāka.

Žardels bija Eiropas labākais vārtu guvējs trīs gadus pēc kārtas, bet futbola pasaulē viņš netiek minēts starp spēles diženajiem. Pirmkārt, viņu konkurence bija tautieši Ronaldo un Romario, bet, otrkārt, Žardels ne vienmēr bija gatavs profesionālajam futbolam atdot sevi visu. 2002. gadā viņu nepaņēma uz Pasaules Kausa izcīņu, kurā Brazīlija triumfēja, un šajā punktā sākās viņa problēmas ar formas uzturēšanu un nostiprināšanos kādā klubā uz ilgāku laiku. Pēdējo sešu gadu laikā Žardels spēlējis desmit komandu sastāvā (kādu laiciņu arī Kipras "Anarthosis" kopā ar Marianu Paharu), un, par spīti tam, ka acīmredzams labums no uzbrucēja netika nevienai no tām, Žardels joprojām turpina spēlēt Brazīlijā, "Ferroviario" sastāvā.

Bija arī nesenāki laiki, kad Madrides "Real" Galacticos ēra tuvojās savam loģiskajam un bēdīgajam noslēgumam, "Chelsea" bez Romāna Abramoviča turējās kaut kur UEFA Kausa kvalifikācijas līmenī Anglijas Premjerlīgā, un bērnu multene "Digimoni" pamazām aizstāja "Pokemonus". Šajā brīdī uz futbola skatuves parādījās Adriano, kuru "Inter" iegādājās no "Flamengo". Īres periodi "Fiorentina" un "Parma" komandās iepazīstināja Milānas komandas fanus ar tās jauno Imperatoru, bet 2004./05. gada sezonā Adriano aizsniedza patiesos futbola augstumus. Adriano bija neapturams, burtiski visi sitieni ar galvu vai kreiso kāju lidoja pretinieku vārtos, un oponenti to zināja, bet nespēja brazīlietim neko padarīt. Atšķirībā no Žardela, viņš savu spēlētprasmi parādīja arī izlases rindās.

Tieši Adriano bija galvenais faktors Brazīlijas panākumiem 2005. gada Konfederācijas kausā. Viņa statistika izlasē, pat ar visiem blāvajiem gadiem, joprojām ir iespaidīga - 31 vārtu guvums 51 spēlē, un varēja būt daudz vairāk. Līdzīgi kā Žardela, arī Adriano beigas iezvanīja Pasaules Kausa izcīņa, šoreiz četrus gadus vēlāk - 2006. gadā Vācijā, tāpat kā tā iezīmēja arī Ronaldo un, iespējams, arī Ronaldinjo norietu. Adriano tēvs, kurš tika uzskatīts par dēla tuvāko cilvēku, nomira tieši pirms turnīra sākuma, Karlosa Alberto taktika ar četriem uzbrucējiem izgāzās, un Brazīlija no turnīra izkrita ceturdaļfinālā. Adriano zvaigzne jau bija beigusi mirdzēt - 2006./07. gada sezona izvērtās neveiksmīga, un pārējās, šķiet, nav vērts pat pieminēt, atskaitot sekmīgo īres periodu "San Paolo" komandā dzimtenē, tiesa, arī tā bija tikai ēna no kādreiz neapturamā uzbrucēja. Uzbrucēju pievilināja daudz vieglāk iegūstamie dzīves mazie prieciņi un pēkšņi spēlēt futbolu profesionālā komandā un smagi trenēties šķita daudz grūtāk nekā pavadīt laiku ar draugiem, dzerot un izklaidējoties. Gaismu tuneļa galā iezīmēja vien Žozē Mourinju parādīšanās pie kluba stūres šīs sezonas sākumā, Adriano vajadzēja kļūt par jauno Didjē Drogbā.

Visbeidzot, bija pavisam neseni laiki, kurus pat pagalam nepieredzējušiem futbola līdzjutējiem vajadzētu atcerēties. Aprīļa sākums izrādījās joku pārpilns arī futbola pasaulē - "Manchester United" piekāpās "Fulham", Argentīnas izlase piedzīvoja pazemoju Lapasas stadionā pret Bolīviju, un... viens skumjāks joks padevās arī Adriano, kurš kārtējo reizi pēc mačiem izlases sastāvā neatgriezās klubā laikā un jau tika pasludināts par bezvēsts pazudušu. Kakā izteica raizes par raženā tautieša veselību, Mourinju presei stāstīja, ka ir nevis dusmīgs, bet noraizējies par uzbrucēju, savukārt aģenta pūliņi sazvanīt Adriano nevainagojās panākumiem. Viss beidzās ar Adriano paziņojumu, ka viņš kopā ar ģimeni dzimtenē vēlējies noskatīties futbola spēli, bet vēl nedaudz vēlāk Adriano paziņoja, ka ņem pārtraukumu savā futbolista karjerā. Mūziķu apvienībām šādi radoši pārtraukumi nav nekas neierasts, bet savādāk ir ar futbolistiem. "Viņš atgriezīsies," neizpratnē saviebtajām futbolu fanu sejām paskaidroja brīvmākslinieka aģents.

"Inter" šis noteikti bija pēdējais trieciens. Sava pārinieka Zlatana Ibrahimoviča aizsegts Milānas melnzilajā pusē, jau labu brīdi pirms Adriano nedarbiem bija skaidrs, ka uz Imperatora atgriešanos nevajadzētu likt īpašas cerības. Pēc zaudējuma "United" Eiropā Mourinju paziņoja, ka, lai cīnītos par uzvaru Čempionu Līgā, "Inter" būs jāpapildina sastāvs ar četriem svarīgiem spēlētājiem vasarā, un kluba īpašnieks Massimo Moratti drošvien neliegs portugālim krietnu summu, lai atrastu labu aizvietotāju Adriano. Bet kas notiks ar futbolistu? Vai viņš sekos Žardela pēdās un dosies tūrisma braucienā pa visu pasauli, izvēlēsies īsāko ceļu atpakaļ uz Brazīliju, kā to paveica Ronaldo, vai mēģinās vēlreiz kādā Eiropas grandā kā Ronaldinju? Viena lieta gan, šķiet, ir skaidra - Adriano nekad vairs nebūs tas pats spēlētājs, kas 2004./05. gada sezonā.

Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem