Šādas tādas Polijas - Krievijas spēles aizkulises

Nekāds kosmoss jau nav, tikai šādas tādas nianses. Lūk, pa punktiem:

- mix zonā, kur žurnālisti gaida pa tuneli ejam futbolistus, lai viņus nointervētu, pirmais parādījās mazais Aršavins, kurš šortos aizslāja visiem garām, atsakot pat krievu žurnālistiem,

- arī gandrīz visi pārējie krievu futbolisti atteica. Nemāku teikt, vai naids pret krievu žurnālistiem (kuri mēdz izpušķot tekstus) vai vilšanās par poļu neuzveikšanu, bet tā nu tas bija - krievu futbolisti īpaši runāt nevēlējās,

- Pavļučenko ne tikai atteica interviju, bet, visiem dzirdot, nolika kādu krievu žurnālistu aptuveni šādi: "Vispār bezkaunīgi kļuvuši - ne "labdien", ne "lūdzu", tik uzreiz savus jautājumus." Šai replikai piebalsoja kāds no krievu tehniskajiem darbiniekiem, protams, iestarpinot arī sulīgu lamu vārdu.

- divi vienīgie krievu spēlētāji, kuri piestāja un pacietīgi ilgas minūtes atbildēja, bija Širokovs un Keržakovs - abi runāja nosvērti un klusi. Rīt apskatīšos, vai diktofons kaut ko ir saklausījis, taču visdrīzāk neko. Krievu žurnālistu armija bija pārāka labāko vietu ieņemšanā. Pats vienīgi saklausīju, ka Keržakovs šausminājās par zālāja kvalitāti (ja pareizi sapratu, tad teica, ka Vroclavā, kur spēlēja ar čehiem, viss bija kārtībā, bet Varšavā esot ārprāts), kā arī īpaši nekritizēja tiesnešu darbību, korekti norādot, ka "bija strīdīgas epizodes, bet spēle ir galā".],

- krievu futbolisti pameta stadionu treniņtērpos, savukārt poļi visi kā viens izgāja elegantos uzvalkos (diskvalificēto raženo Ščensniju ieskaitot), tāpat viņi bija krietni runātīgāki ar žurnālistiem,

- tā kā pēcspēles preses konference sākās jau tad, kamēr mix zonā futbolisti vēl nerādījās, daudzi žurnālisti savus diktofonus bāza TV ekrānā (visā mediju zonā izvietoti TV, kuros tiek translētas arī šīs te konferences),

- šī materiālā var mēģināt saskatīt, kāda tā mix zona izskatās - fotografēt tur aizliegts, bet to pamanīju, tikai ejot ārā,

- sanāk tāda Krievijas puses kritizēšana, bet nu patiešām... blakus sēdošais krievu žurnālists savam kolēgim nevis analītiski vērtēja maču, bet gan nepārtraukti rupji lamājās. 70% no vārdiem sastādīja trīs vārdi - "su**", "pi*****" un "tiesnesis". Saprastu, ja emocionāli šausminātos par strīdīgām epizodēm (tādas patiešām bija un lielākoties 50/50 epizodes tika traktētas par labu poļiem), taču ne jau nu pilnīgi visus svilpienus šādi apspļaut, it kā būtu kāds apdzēries neadekvāts fans... Tiešām negaidīju, jo šķita, ka tik lielā valstī kā Krievijā žurnālistu konkurence ir mežonīga un virsotnē ir tikai paši inteliģentākie un gudrākie,

- Tviteris pārņem arī žurnālistus - vairāki no viņiem ik pusminūti uzmeta aci un lasīja tvītus, lai gan turpat acu priekšā gāja taču augstākās klases futbols, ko klātienē labākajā gadījumā iespējams redzēt tikai vienreiz divos gados... Nē, nē, es pats skatījos spēli, bet šie daži sēdēja tieši man priekšā (zemākā līmenī) un neieraudzīt nebija iespējams. Šis nav tas stāsts no anekodotes "Viņš uz mani kino tā blenza, tā blenza. Kur sēdēja? Trīs rindas aiz manis." Nelāgi, ka sanāk tāda kā kritika, bet patiesībā vienkārši dalos ar novērojumiem,

- žurnālistu vietas atrodas tieši pretī laukuma viduslīnijai, augstuma ziņā no vidus līdz pašam jumtam. Varšavas Nacionālajā stadionā atklāšanas spēlē biju žurnālistu pašā apakšā (tātad pa vidu, ideāla pārskatāmība), bet šodien vieta bija slikta - pie pašiem griestiem,

- pēc spēles žurnālistu rīcībā ir ledusskapji gluži kā no tās vienas "Carlsberg" reklāmas, proti, vairāki ledusskapji ir pilni ar 0.3l "Carlsberg" alus pudelēm - žurnālistiem šis prieks pieejams par brīvu. Aizvakar pēc Spānijas un Itālijas spēles kāds žurnālists ņēma guļošu pudeli, un nostrādāja "domino" efekts, izslīdēja kādas padsmit pudeles - visi smējās, ka viņam vajadzējis tik daudz,

- tāpat pēc spēles žurnālistiem tiek izdalīta informācija par aizvadīto spēli - un tur nav tikai sauss protokols, bet arī vēl dažādi statistikas brīnumi: cik kura komanda pavadījusi laiku ar bumbu, cik kuram spēlētājam bijis sitienu (un kur bumba aizlidojusi), cik kurš spēlētājs atdevis piespēļu tam un tam partnerim (piemēram, POL-RUS spēlē populārākā saikne bija Denisovs-Zirjanovs - pirmais otrajam atdeva 21 piespēli, Denisovs kopā saņēma tieši 100 piespēles, poļu rindās Polanskis saņēma 13 piespēles no Piščeka, bet kopā visvairāk piespēļu saņēma Obraņjaks - 37, kas ir pavisam bāli uz Denisova simtnieka fona), kurā vietā laukumā konkrētais futbolists dažādos mača nogriežņos (1.-15.min., 15.-30.min. utt.) visbiežāk atradies u.tml.

- izejot no stadiona krietnu laiku pēc spēles noslēguma, apkārtne joprojām kā kara apstākļos - pilns ar zili mirgojošām gaismiņām no policistu auto,

- ejot uz vilciena pieturu, policijas nometnē tika iedarbināta arī zirgu kavalērija. Vairāki desmitu zirgu tika segloti - nezinu, vai bija konkrēta vieta, kur bija plānots izgaiņāt pārkarsušos fanus vai vienkārši profilaksei. Katrā ziņā bija sirreāli vērot, kā 2012. gadā Varšavā pusnaktī tiek segloti tik daudzi zirgi (zinu, zinu, tas ir efektīvs līdzeklis cīņā ar nepaklausīgiem faniem),

- drošības darbinieki dzeltenajās vestēs bija manāmi nervozi (jautāju, kur pietura, atbildēja nervozi - tieši nervozi, nevis neiecietīgi vai dusmīgi). Skaidrs, ka nevienam nav vēlmes iesaistīties cīņā ar trakiem faniem...

- poļu fani pēc spēles attiecībā uz krieviem skandēja nesmuko un vienlaikus populārāko poļu (lamu)vārdu,

- toties sasmējos par kāda poļu fana asprātību - viņš perfekti krievu līdzjutējiem līdzīgā intonācijā izkliedza "Ro-ssi-ja", un tad pavisam citā balss tembrā izkliedza: "Tā ir provokācija!"