Fringss: "Tā bija mūsu lielā iespēja"

31 gadus vecais Brēmenes "Werder" pussargs Torstens Fringss jau vairākus gadus ir stabila vērtība arī Vācijas izlasē. "Euro 2008" gan viņš nevarēja aizvadīt "no zvana līdz zvanam", jo grupu turnīra mačā pret Austriju futbolists lauza ribu, kā rezultātā nācās izlaist ceturtdaļfināla maču pret Portugāli (3:2) un pirmo puslaiku pusfinālā pret Turciju (3:2). Uzreiz pēc fināla Torstens sniedzis visai atklātu interviju Vācijā populārajam futbola portālam kicker.de . Piedāvājam interesantākos fragmentus no šīs intervijas.

Līdz karjeras beigām izlasē nespēlēšu

- Vai pēc zaudējuma pusfinālā pret Itāliju 2006. gadā un šīgada Eiropas čempionāta finālā pret Spāniju tas ir mierinājums, ka tik un tā izlase varbūt kaut ko sasniegs vien 2010. gada pasaules čempionātā?
- Tagad noteikti ne. Šī bija mūsu lielā iespēja būt čempioniem, un attiecīga ir mūsu lielā vilšanās. Tomēr jau pavisam drīz skatīsimies nākotnē - vēlamies progresēt un 2010. gada pasaules čempionātā atkārtoti sasniegt augstus meŗķus.

- To, ka tu arī nākamajā čempionātā būsi ar izlasi, skaidri pateici jau pirms "Euro 2008".
- Tik konkrēti nekad neesmu izsacījies. Tomēr 2010. gada pasaules čempionāts ar komandu ir mans nākamais lielais mērķis. Taču pavisam noteikti līdz karjeras beigām nespēlēšu arī izlasē, tas nu ir skaidrs.

- Kā tad tā?
- Savu pēdējo sezonu pavisam noteikti vēlos spēlēt "Alemannia Aachen" klubā [Fringsa jaunības dienu komanda -aut.], un pats uzskatu, ka tas būtu smieklīgi, ja es tad vēl būtu izlases futbolists.

- Pēdējos mēnešos bieži esi bijis savainots. Vai tas izraisījis pārdomas?
- Protams, ka tas nospēlēja savu lomu. Čempionātā jau pamanīju, ka sezonā biju izlaidis septiņus mēnešus. Vispār daudziem Bundes un Čempionu līgas spēlētājiem vajadzētu apsvērt, vai ķermenis ir pietiekami vesels, lai vēl spēlētu izlasē pēc sezonas.

- Vai tavējais tāds ir?
- Šobrīd neredzēju iemeslus, lai atteiktos no spēlēšanas.

Esmu spēlējis ar smagākiem savainojumiem

- Finālā tu spēlēji ar lauztu ribu. Vai tas bija risks?
- Nē. Pusfinālā pret Turciju viss bija ļoti labi, un esmu spēlējis arī ar vēl smagākiem savainojumiem - piemēram, krustu kaula plīsumu vai mazā liela kaula lūzumu, jo pirms tam nemaz nebiju īsti fiksējis šos savainojumus. Pēc ribas lūzuma varēju sāpes paciest, tikai izgājiens pret Portugāli būtu bijis neiespējams, jo nevarēju ievilkt pietiekami daudz gaisa.

- Pirms pusfināla tavu iespējamo izgājienu apstādināja trenera Joahima Lēva lēmums. Tev tobrīd bija jābūt visai pieviltam.
- Protams, ka es vēlējos spēlēt, pavisam noteikti. Tas vienkārši man bija ļoti rūgti - pēc diskvalifikācijas 2006. gada pasaules čempionātā atkal izlaist pusfinālu. Un tad jau tu aizmirsti, kas īstenībā būtu labāk komandai, bet domā tikai par sevi.

- Cik ilgu laiku tev vajadzēja, lai pārcilātu lietas pa plauktiņiem un klauvētu pie Lēva durvīm, lai paziņotu, ka kā treneris tu rīkotos tieši tāpat?
- Neilgu. Vienu, divas stundiņas. Man pašam bija palikušas šaubas, un es nebūtu īsti varējis pateikt, cik ilgi izturēšu.

Konkurenci pagaidām nejūtu

- Simons Rolfess un Tomass Hiclspergers pēc spēles pret pret Portugāli nedeva iemeslu kaut ko mainīt. Vai jūti jauno spēlētāju elpu pakausī?
- Konkurencei un cīņai par vietu sastāvā jābūt, un tā vienmēr būs. Protams, pret Portugāli komanda nospēlēja labi. Taču arī ar mani Vācija nospēlējusi labas spēles. Turklāt, spēlējot ar pieciem pussargiem, ir vieglāk noslēgt telpu nekā tad, ja spēlējam ar 4-4-2, kad tikai es ar Mihaēlu Ballaku spēlējam priekšā aizsargiem.

- Vai neizklausās, ka tu redzi savu iesildīto vietu apdraudētu?
- Pavisam noteikti ne! Vienmēr esmu teicis, ka vispirms jānāk kādam, kurš ir labāks ilgtermiņā. Šobrīd nevienu tādu neredzu.

- Turnīrā komanda parādīja divas sejas. Vai tās bija psiholoģiskas problēmas?
- Tam es neticu. Labi, varbūt horvātus pēc ļoti labā starta pret Poliju novērtējām par zemu. Tad pret Austriju obligāti vajadzēja uzvarēt - un vienalga, kādā veidā. Pretējā gadījumā mēs uz ilgu laiku būtu palikuši par muļķiem. Un mēs noturējāmies pret šo spiedienu. Pret Portugāli mēs nospēlējām ļoti, ļoti labi. Pret Turciju pieņēmām spēka un cīņas spēli un uzvarējām tajā. Tieši turnīra beigu daļā parādījām stingro raksturu.

Skaisti spēlējošie mūs finālā varēja pavērot no malas

- No panākumus nesošās, taču ne tik skatāmās spēles reti kad atteicāties.
- Tas taču ir pilnīgi vienalga. Komandas, kas spēlēja iedomāti skaistāku futbolu, drīkstēja mūs pavērot svētdienas vakarā no malas. Turnīrā svarīgi ir tas, kāds pārsvars ir aizsardzībā ka jāielaiž pēc iespējas mazāk. Tas mums izdevās, un arī iesitām izšķirošos vārtus. Par gala iznākumu vienreiz varētu papriecāties arī žurnālisti.

- Par sniegumu komandas iekšienē tika daudz diskutēts?
- Katrā ziņā. Galu galā ārzemēs uz mums skatās labāk nekā mājās! Divreiz esam iekļuvuši pasaules čempionātu pusfinālos un vienreiz - Eiropas čempionāta finālā, bet vienmēr lasām, cik slikti esam nospēlējuši.

- Vai Joahims Lēvs no Klinsmana asistenta veiksmīgi bija sevi izkopis līdz šefam?
- Bez šaubām. Kopumā atšķirība nemaz nebija tik liela. Klinsmans mūs pastāvīgi mudināja, bet Lēvs to visu darīja mazliet mierīgāk, bez tik liela saspridzinājuma. Tomēr - ļoti motivēti.

- Vīnē Klinsmans pēc Vacijas futbola savienības sēdēja tribīnēs.
- Tas mūs ļoti priecēja. Tāpat kā fakts, ka tur bija arī Bernds Šnaiders. Otrā vieta ir arī viņu sasniegums.

- Starp citu, par Klinsmanu - vai ar viņu "Bayern" iegūs pārspēku?
- Es drīzāk ceru, ka viņiem radīsies pāris problēmas. Saku, ka nē, jo es neskaužu viņu panākumus, bet ar "Werder" vēl vēlos sasniegt šo to. "Bayern" ir galvenais favorīts, bet es ceru, ka "Werder" iegūs vēl pāris spēlētājus, lai turētu līdzi.

Podoļskis un Švainštaigers Brēmenē? Tas būtu lieliski!

- Tieši uzbrucēju?
- Visdrīzāk. Tomēr domāju, ka mums vēl būtu, ko darīt pie katras komandas daļas.

- Kādas ir Lukaša Podoļska izredzes, ja viņš pievienosies "Werder"?
- Jā, par tādu lietu runā, taču viss ir atkarīgs no viņa paša. Esmu pārliecināts, ka Brēmenē Lukašs atgūtu to prieku par futbolu, ko viņš piedzīvoja ar izlasi, bet ir zaudējis "Bayern" klubā. Brēmenē viņš varētu spēlēt augstākajā līmenī, taču tajā pašā laikā dzīvot bez liekas kņadas.

- Vai līdz ar viņu nevarētu nākt arī Švainštaigers?
- Pašsaprotami, ka tas būtu absolūti lieliski!

Izmantotie resursi:
kicker.de