Futbola pārsteigumi

NBA sauklis der arī futbolam.
„Where amazing happens” (kur neticamais notiek) – tieši ar šo NBA saukli var raksturot aizvadītos ceturtdaļfinālus. Savā iepriekšējā viedoklī paudu domu, ka čempionu titulu reāli var izcīnīt piecas no astoņām ceturtdaļfinālistēm, pārējo trīs komandu kompānijā atstājot Vāciju, Turciju un Krieviju. Visas šīs izlases ir iekļuvušas pusfinālā... Un vismaz viena spēlēs finālā. Toties manis slavētās Portugāle, Horvātija un Nīderlande (visas savu grupu uzvarētājas) jau aizbraukušas mājās.

Ne jau tikai es gaidīju portugāļu, holandiešu un horvātu uzvaru, bet arī lielākā daļa futbola līdzjutēju. Jā, pārsteigumi futbolā notiek, taču šajā gadījumā tie sekoja viens otram. Turki, vācieši un krievi pēc smagnējā grupu turnīra ceturtdaļfinālos pārsteidza (kāds vairāk, kāds mazāk), un vienīgi Spānija ar sevi var justies apmierināta visa turnīra gaitā. Skatoties uz šīs izlases sniegumu, joprojām teikšu, ka pēc manām domām tieši Spānija uzvarēs „Euro 2008”.

Vācieši gudri un progresējoši.
Grupu turnīrā visiem patika Portugāle, kas jau pēc divām grupu turnīra kārtām bija nodrošinājusi vietu ceturtdaļfinālā. Piemēram, mačā pret Turciju (kura nu jau aizkļuvusi līdz pusfinālam!) portugāļiem pagalam neveicās, jo četras reizes bumba trāpīja pa vārtu stabu, taču... Portugāle tik un tā uzvarēja ar 2:0. Arī pret čehiem sniegums bija pietiekami spilgts un skaidrs, ka šādā situācijā tieši portugāļus gribējās dēvēt par favorītiem mačā pret līdz tam laikam bāli spēlējušo Vāciju. Protams, Vācijas futbola vēsture ir varena, taču konkrētā turnīrā jāvadās pēc konkrētā komandas modeļa un tā snieguma. Grupu turnīrā man šis sniegums pagalam nelikās pievilcīgs, tāpēc gaidīju Portugāles triumfu.

Taču jāatzīst, ka spēlē pret portugāļiem Vācija pamatīgi pielika. Un tā nu sanāca, ka savukārt Portugāle tieši šajā mačā nenospēlēja tik labi, kā iepriekš. Tomēr atļaušos apgalvot, ka lielāko lomu šajā spēlē abu treneru izvēlētā taktika, un Vācijas izlases diskvalificētais treneris Joahims Lēvs izrādījās gudrāks un viltīgāks par Felipi Skolari. Kā tas izpaudās? Portugāļi spēlēja pārāk uzbrūkoši un iekrita uz vāciešu ātrajiem prettriecieniem (arī portugāļiem liktenīgie soda sitieni tika nopelnīti šādā veidā). Portugāļi pret Vāciju spēlēja tāpat kā pret Turciju un Čehiju, proti, lielāko uzsvaru lika uzbrukumu veidošanā. Pret minētajām divām komandām tas gāja cauri, bet pret Vāciju, kura pareizi izvēlējās spēlēt piesardzīgu futbolu no aizsardzības, vairs ne. Nevar noliegt arī, ka vācieši laukumā padarīja lielāku darba apjomu – viņi aizsargājās lieliem spēkiem, turpretī portugāļi pēc zaudētas bumbas ne vienmēr paspēja atgriezties aizsardzībā kuplā skaitā, un Vācija to izmantoja.

Futbola Dievs – turks?...
Turcijas izlase spēlē labi, cīnās katrā mačā līdz galam. Un tomēr uzskatu, ka tās meistarība nav tik augsta, kā sasniegtais rezultāts. Vairs neatgādināšu par turku neticamajām maču galotnēm pret Šveici un Čehiju (arī zaudētajā spēlē pret portugāļiem veicās). Katrā ziņā šķita, ka veiksmes limits izsmelts jau grupu turnīrā. Nekā, vēl viena fantastiska spēle, un sērojošajām Šveicei un Čehijai pievienojusies arī Horvātija. Turki asarās iedzinuši nu jau trīs nācijas. Taktika tika izvēlēta pareiza – apzinoties Horvātijas spēku, turki aizslēdzās un padarīja maču ar iespējami mazāku skaitu momentiem. Ar visu to horvāti pāris reizes varēja gūt vārtus un kad papildlaika beigās tas galu galā izdevās, likās, ka Turcijai turnīrs beidzies. Taču atkal turki izglābās un nu jau ir iekļuvuši pusfinālā, kas Eiropas čempionātos Turcijai ir augstākais sasniegums visā vēsturē. Protams, žēl horvātu, taču paši vien vainīgi, ka neizmantoja tik izcilu iespēju tikt labāko četriniekā – manuprāt, viņiem spēles laikā bija jācenšas būt agresīvākiem un vairāk uzbrūkošiem, jo acīmredzama bija turku vēlme pirmām kārtām nosargāt savus vārtus. Šādā situācijā bija viņus jānospiež, bet horvāti, apzinādamies, cik tālu paši aizkļuvuši, tomēr arī bija piesardzīgi un bailīgi. Pārāk bailīgi.

... vai tomēr Gūss Hidinks?
Grūti pat pateikt (un laikam tas nemaz nav vajadzīgs), kas vērtējams augstāk – turku veiksme vai Gūsa Hidinka paveiktais ar Krievijas izlasi. Ne jau pats sasniegums, iekļūšana pusfinālā, ir apbrīnas vērts, bet tieši komandas sniegums. Hidinkam bija taisnība, kad viņš teica, ka krievi bija labāki par Nīderlandi visos spēles elementos. Un šie paši oranžie pirms tam bija būtībā sagrāvuši Itāliju un Franciju... Mazliet atkāpjoties no Krievijas tēmas, jāatzīmē, ka Nīderlande pret itāļiem un francūžiem tomēr darbojās kā otrais numurs, kas manāmi atviegloja vārtu gūšanas misiju. Ja Itālija un Francija spēlētu gudrāk, šaubos, vai Nīderlande būtu spējusi sasniegt šādus rezultātus. Taču tai pat laikā arī Krievija pret Nīderlandi vairāk spēlēja kā pirmais numurs (tātad līdzīgi, kā pret Nīderlandi to darīja zaudējušās Itālija un Francija), bet slaveno pretuzbrukumu oranžo izpildījumā nebija. Kāpēc? Laikam jau Hidinks lieliski samācīja krievu futbolistus. Un ne tikai samācīja, bet arī panāca to, lai Krievijas futbolisti būtu labā formā un spētu padarīt lielu darba apjomu. Līdzīgi kā vācieši pret Portugāli, arī krievi paspēja visur – viņi gan uzbrukumos, gan aizsardzībā iesaistīja praktiski visu komandu (tātad aizsargi daudz pieslēdzās uzbrukumiem, bet uzbrucēji atstrādāja aizsardzībā), kamēr Nīderlandes komandai bieži vien trūka cilvēku kā uzbrukumos, tā aizsardzībā. Protams, jāuzsver arī Andreja Aršavina nopelns (gūti vārti un divas rezultatīvas piespēles) – šķiet, Marko van Bastens slikti pētīja Krievijas izlases spēli, jo Aršavinu, kurš ir augstākās klases spēlētājs un izceļas uz savu komandas biedru fona, bieži vien sedza tikai viens spēlētājs, bet Aršavins, ja vajadzīgs, var vienatnē tikt galā gan ar vienu, gan diviem un dažreiz pat trim sedzējiem. Intersanti būs pavērot, vai Nīderlandes rūgto likteni ņems vērā spāņi, kuri grupu turnīrā Aršavina diskvalifikācijas dēļ nedabūja "izbaudīt" viņa meistarību.

Spāņi – bumbas pārvaldīšanas meistari.
Itālijas izlase bez Andrea Pirlo (un arī Dženāro Gatūzo) nav tā pati Itālijas izlase, ko mēs esam pieraduši redzēt. Iespējams arī tāpēc itāļi mačā pret Spāniju nolēma izteikti aiziet aizsardzībā un cerēt uz pretuzbrukumiem. Pret Spāniju tas nebija īsti iedarbīgi, jo tieši spēle ar bumbu ir tas, kas Spānijai padodas vislabāk. Spāņi lieliski saspēlējas, piespēlēs kļūdās gaužām reti un parasti, ja arī pazaudē bumbu, tas notiek tikai pašā uzbrukuma nobeiguma fāzē. Un ja arī tā notiek, tad skaidrs, ka spāņi paspēj atgriezties aizsardzībā, jo bumba tobrīd atrodas tiešā pretinieku vārtu tuvumā. Respektīvi - pārvarēt laukuma vidusdaļu spāņiem nsagādā īpašas problēmas pat pret tādu pretinieku kā Itālija.

Spānijai bija iespējas izraut uzvaru jau pamatlaikā vai papildlaikā un, manuprāt, līdzīgi kā Horvātijai pret Turciju, arī spāņiem bija jāizdara vēl lielāks spiediens, jo varēja redzēt, ka Itāliju 0:0 apmierina. Izskatījās, ka itāļi jau pēc 20 nospēlētām minūtēm būtu bijuši ar mieru sist pendeles. Spānija turpināja spēlēt pacietīgi, bez lieka riska un... savu nepanāca. Visu izšķīra 11 metru sitienu sērija, kurā izredzes bija 50/50. Spānija tikpat labi varēja šo turnīru noslēgt līdzīgi kā Horvātija, un iedomājos, kāda šai izlasei un tās līdzjutējiem būtu sajūta, ja tā notiktu - uz labā snieguma, kā arī vēsturisko neveiksmju fona. Tāpēc uzskatu, ka Spānijai savs potenciāls bija jārealizē spilgtāk, jāspēle agresīvāk un vēl uzbrūkošāk, lai lieta nenonāktu tik tālu.

Katrā ziņā Spānijas – Itālijas mačs bija fināla cienīgs. Nepameta sajūta, ka komanda, kas uzvarēs šo maču, triumfēs arī visā čempionātā... Itālija spēja izlīst no grūtas situācijas grupu turnīrā un bija tuvu iekļūšanai pusfinālā. Šoreiz pietrūka Pirlo un veiksmes – jau sākot ar izlozi. Jo ja tā nebūtu tik skarba (Nāves grupa), tad diez vai Itālijai jau ceturtdaļfinālā būtu jāspēkojas pret tādu komandu kā Spānija.

Kas tālāk?
Tagad futbola līdzjutējiem divas dienas jāiztiek bez futbola, bet tad jau arī būs klāt pusfināli. Vācija tiksies ar Turciju, bet Spānija ar Krieviju. Ļoti grūti prognozējami mači.

Jā, vācieši šķietami kļuvuši spēcīgāki un it kā pret novājināto (diskvalifikācijas un savainojumi) un objektīvi vērtējot vājāko Turciju nebūtu jābūt pārāk lielām problēmām, taču atcerēsimies, ka Vācijas izlases sliktākie mači bija tieši pret komandām (Horvātiju, Austriju), kurās Vācijai bija jāspēlē kā pirmajam numuram. Arī pret Turciju tieši vāciešiem pašiem būs jāiet uz priekšu, un atšķirībā no veiksmīgā mača pret Portugāli šoreiz būs jāpārvar biezs aizsardzības slānis. Nebūs viegli.

Otrajā pārī Spānijai būs jāmēģina otro reizi šajā čempionātā uzveikt Krieviju. Grupu turnīrā Krievija atļāvās spēlēt atklātu futbolu un pamatīgi uzrāvās, saņemot 1:4. Šaubos, vai šo kļūdu krievi atkārtos, tāpēc arī spāņiem visdrīzāk klāsies ļoti smagi. Jāatzīst gan, ka Krievija, šķiet, nemaz tā īsti neprot spēlēt piesardzīgi no aizsardzības un iespējams paliks uzticīga savam uzbrūkošajam stilam – pret spēcīgo Nīderlandi tas nesa veiksmi, taču pret Spāniju... Nezinu, es tomēr neieteiktu Krievijai ielaisties ar spāņiem atklātā futbolā. Tieši no šī mača rakstura ļoti lielā mērā atkarīgs spēles rezultāts.

Nobeigumā atgādināšu 2002. gada Pasaules kausa izcīņas scenāriju – toreiz pārsteigumu tāpat kā tagad bija atliku likām, un pirms pusfināliem līdzjutēji smēja, ka finālā spēlēšot Turcija un Dienvidkoreja. Nekā, toreiz titulētās Brazīlija un Vācija savu paņēma un finālu izspēlēja savā starpā. Interesanti, ka arī toreiz figurēja Vācijas (pieveica Dienvidkoreju) un Turcijas (zaudēja Brazīlijai) vārdi. Jā, jūs saprotat pareizi, velku paralēles un domāju, ka šoreiz būs tieši tāpat, un tieši Spānija ar Vāciju iekļūs finālā, atbildīgajā brīdī spējot pierādīt savu pārākumu. Un kā jau minēju pašā sākumā, joprojām visvairāk pārliecina Spānijas izlase.

Saistītie viedokļi.
Blogs: Spānija uzvarēs "Euro 2008"
Blogs: Par grupu turnīrā redzēto