Arābu nīdēji un Jeruzalemes Grīzmans

Sports ir politika
Jeruzalemes futbola klubs ir nosaukts par godu cionistu kustībai "Beitar". Pagājušā gadsimta pirmajā pusē tā strauji izplatījās daudzviet Eiropā un 1923. gadā tika dibināta…tieši Rīgā, ko pirms gaidāmās spēles "Beitar" fani īpaši atzīmēja savā Facebook lapā. Cionisti atbalstīja Izraēlas nacionālas valsts izveidi, un nacionālais jautājums un saspīlējums ar arābu pasauli vēsturiski caurvijis Izraēlas futbolu un klubu līmenī jo īpaši arī Jeruzalemes "Beitar".

Ja kāds joprojām naivi tic, ka sports netiek jaukts ar politiku – kaut gan daudzviet sporta klubi vēsturiski bijuši vai joprojām ir ļoti politizēti (gan finansējuma, gan vadības ziņā, un klubu fani bieži atbalsta kādu konkrētu politisko ideoloģiju) -, Izraēlas Futbola asociācijas vēsture ir labs piemērs, ka tā notiek arī visaugstākajos līmeņos. 1954. gadā uzņemta Āzijas Futbola konfederācijā, pēc 20 gadiem Izraēla politiskā spiediena rezultātā no tās tika izslēgta, jo arābu un musulmaņu izlases atteicās spēlēt pret Izraēlu.

1978. gada Pasaules kausa atlasē Izraēla vēl spēlēja Āzijas un Okeānijas zonā, vienā grupā tiekoties ar Dienvidkoreju un Japānu, bet 1982. gada Pasaules kausa kvalifikāciju jau aizvadīja Eiropas zonā, savukārt 1986. un 1990. gada – Okeānijas zonā, kaut gan tobrīd nebija ne UEFA, ne Okeānijas Futbola konfederācijas biedre. Tikai 1992. gadā Izraēlas Futbola asociācija beidzot pievienojās kādai no reģionu konfederācijām un kļuva par UEFA biedri, lai arī platības ziņā par Latviju trīsreiz mazākā Izraēla nebūt nav Eiropas valsts.

"La Familia" – naids, rasisms un pirošovs Šarleruā
Jeruzalemes "Beitar" ir īpaša vieta Izraēlas futbola un politiskajā kartē. No Izraēlas astoņarpus miljoniem iedzīvotāju vairāk nekā 1,7 miljoni jeb aptuveni piektdaļa ir arābi, un "Beitar" ir vienīgais klubs Izraēlas Premjerlīgā, kurā vēl nekad nav spēlējis neviens arābs. Kluba vadība jau ilgāku laiku gan esot gatava šo tradīciju lauzt, taču ļoti skaļi un ļoti agresīvi nacionālistisko ideju un naidu pret arābiem un musulmaņiem turpina uzturēt "Beitar" slavenais fanu grupējums "La Familia". Atšķirībā no arābiem, musulmaņi gan ir spēlējuši "Beitar" rindās, un, piemēram, 2013. gadā divu čečenu piesaistīšana izraisīja milzīgas "La Familia" dusmas. Fani regulāri apvainoja abus spēlētājus un draudēja ar fizisku izrēķināšanos, pēc Zaura Sadajeva vārtiem demonstratīvi pameta tribīnes. Un, protestējot pret musulmaņu pievienošanos komandai, pat pielaida kluba birojam uguni. Sadajevs "Beitar" rindās aizvadīja tikai septiņas spēles, bet Džabrails Kadijevs – vien 11 minūtes.

Dibināta 2005. gadā, "La Familia" izcēlusies ar virkni skandāliem, kas klubam maksājuši atņemtus punktus, soda naudas, tribīņu slēgšanu un cita veida zaudējumus. Šā gada maijā "Beitar" mājās ar 0:3 piekāpās Izraēlas spēcīgākajam arābu klubam "Bnei Sakhnin", un "Beitar" fani šajā spēlē izcēlās ar rasistiskiem saukļiem un priekšmetu mešanu laukumā, trāpot tiesneša asistentam pa galvu. 13 fani tika aizturēti, bet "Beitar" nācās šķirties no 35 tūkstošiem šekeļu (astoņiem tūkstošiem eiro), uz trim spēlēm tika slēgta austrumu tribīne un klubam sezonas izskaņā tika atsavināti divi punkti, tādējādi dodot pretiniekiem teorētiskas izredzes atņemt "Beitar" bronzu.[1]

2015. gada maijā "Beitar" tika atņemts viens punkts pēc tam, kad Izraēlas arābs Ahmads Abeds guva "Ironi Kiryat Shmona" uzvaras vārtus (1:0) un mājinieku fani viņam veltīja saukli "Ahmads Abeds – terorists".[2] Pēdējo piecu sezonu laikā "Beitar" pavisam atņemti pieci punkti, kas ir dalīts lielākais rādītājs par fanu izraisītām nekārtībām – tikpat punktu zaudēja arī Telavivas "Hapoel", kas divreiz tika sodīta par fanu uzvedību derbijos pret Telavivas "Maccabi". Pēdējā laika slavenākais "Beitar" fanu "darbs" ir pagājušās sezonas aizkavētā Eiropas līgas spēle Šarleruā, mača sākumā piedūmojot stadionu, metot laukumā petardes un apturot spēles gaitu uz vairākām minūtēm. No lidojoša priekšmeta vēlāk cieta mājinieku vārtsargs Nikolā Peneto. "Beitar" gan izmuka no barga soda – "tikai" 95 tūkstoši eiro un daļēja stadiona slēgšana uz vienu spēli -, taču piedzīvotais apkaunojums piespieda īpašnieku Eli Tabibu pamest klubu.[3]

Varas iestādes piesaka karu vardarbībai sportā
Kluba vadība centusies distancēties un nosodījusi huligānisko līdzjutēju ideoloģiju un darbības, savukārt "Beitar" fani, kuri neatbalsta "La Familia" uzskatus, 2014. gadā pat dibinājuši alternatīvu klubu – "Agudat Sport Nordia Jerusalem" jeb neoficiāli "Beitar Nordia"[4], kas nupat uzvarēja Izraēlas 5. jeb pašā zemākajā līgā. Jeruzalemes "Beitar" pārstāvis vakar atklāja, ka Rīgas spēlē tribīnēs būs tikai miermīlīgie atbalstītāji un ka klātienē nevajadzētu būt nevienam no "La Familia", pret kuru šīs nedēļas sākumā sākts "karš" no Izraēlas varas iestāžu puses.

Vērienīgā reidā, kurā bija iesaistīti ap 400 policistu un robežsargu, visā valstī tika aizturēti 56 "La Familia" biedri – starp viņiem arī deviņi vai desmit karavīri, kurus aizturēja militārā policija -, bet vakar arestēti tika vēl 15.[6] Policisti "La Familia" medijos nodēvēja par kriminālu grupējumu, un aizturētās personas tiek turētas aizdomās par vardarbību, ieroču pārvadāšanu, pirotehnikas izmantošanu futbola stadionos un citiem pārkāpumiem.[5]

Reidu laikā tika konfiscēts lērums granātu, petaržu, paštaisītu rokas granātu, asaru gāzes, pirotehnikas u.c. priekšmetu. Vēlāk atklātībā nonāca informācija, ka 24 no sākotnēji 56 aizturētajām personām tiek turētas aizdomās par tiešu vai netiešu dalību Telavivas "Hapoel" fana slepkavības mēģinājumā, kas notika pagājušā gada rudenī. Policija medijos paziņoja, ka notikušie reidi ir tikai sākums un ka tas ir rezultāts operācijai, kuras ietvaros "La Familia" rindās gandrīz septiņus mēnešus bija iefiltrējies policijas aģents. Šā mēneša sākumā tika paziņots, ka operācijas uzsāks jauna īpašā policijas vienība, kuras mērķis būs mazināt vardarbību Izraēlas sportā.

Daži no reidu laikā konfiscētajiem priekšmetiem. Foto: Izraēlas policijas preses dienests.

Gaidamaka "Beitar" – turīgākā komanda Izraēlas sporta vēsturē
Jeruzalemes "Beitar" jaunais galvenais treneris Rans Ben Šimons, kurš amatā stājās tikai jūnijā, vakardienas preses konferencē sacīja, ka klubam pirmoreiz izdevies pārvarēt Eiropas līgas 2. kārtu. Tā gan ir tiesa tikai daļēji, jo savulaik "Beitar" trīs reizes spēlēja UEFA kausa 1. pamatkārtā, kas pēc priekšsacīkšu un kvalifikācijas kārtām šajā turnīrā būtībā bija kā trešā kārta. Slavenākie klubi, ar ko "Beitar" spēlējis Eirokausos, ir Lisabonas grandi "Sporting" (1997. gadā 0:0, 0:3) un "Benfica" (1998. gadā 0:6, 4:2) un Glāzgovas "Rangers" (1998. gadā 1:1, 2:4).

Atšķirībā no Bratislavas "Slovan", kas 1969. gadā triumfēja Eiropas Kausu ieguvēju kausā un nesenā pagātnē divreiz bija tikusi Eiropas līgas grupu turnīrā, "Beitar" Eirokausu pieredze nav tik spoža. Iepriekšējā sezonā "Beitar" apstājās jau otrajā kārtā, ar 1:5 un 1:4 pamatīgi kapitulējot "Charleroi". Pirms tam klubs ilgus gadus nespēja kvalificēties Eirokausiem, pēdējoreiz tajos spēlējot 2008. gadā, kas arī ir pēdējais gads, kurā "Beitar" izcīnīja Izraēlas zelta medaļas. Kopš Premjerlīgas izveides 1999. gadā par valsts čempioniem kļuvuši pieci klubi – septiņreiz Haifas "Maccabi", četrreiz Telavivas "Maccabi", pa divām reizēm Telavivas "Hapoel" un "Beitar", kā arī vienreiz (šogad) Beerševas "Hapoel", kurā deviņdesmito gadu vidū spēlēja Armands Zeiberliņš. Vēl no Latvijas futbolistiem Izraēlā bijis Mihails Zemļinskis un Aleksandrs Jeļisejevs, bet veiksmīgāko karjeru izveidoja Andrejs Prohorenkovs, kurš 2003. gadā kopā ar Telavivas "Maccabi" kļuva par Izraēlas čempionu.

"Beitar" Premjerlīgas ērā savus titulus ieguva 2007. un 2008. gadā, kad kluba īpašnieks bija Maskavā dzimušais Arkādijs Gaidamaks, kurš 2005. gadā klubu nopirka par 35,5 miljoniem šekeļu jeb 8,4 miljoniem eiro. Un viņa ēras laikā "Beitar" ne tikai bija turīgākais Izraēlas futbola klubs, bet gan turīgākais klubs Izraēlas sporta vēsturē. 2006./07.g. sezonā "Beitar" budžets bija 193 miljoni šekeļu jeb 45,7 miljoni eiro, bet nākamajās divās sezonās – attiecīgi 167 (39,6) un 163 (38,6) miljoni.[7] Gaidamaka laikā "Beitar" pievienojās franču spēlētāji Žeroms Leruā (no "Lens") un Fabriss Fernandess ("Bolton", iepriekš bija arī Mariana Pahara un Imanta Bleideļa komandas biedrs Sauthemptonā) un spānis Davids Aganso (Santanderas "Racing"), bet par galveno treneri kļuva francūzis Luiss Fernandess, kurš vēlāk vadīja arī Izraēlas izlasi.

Gaidamaka ēra beidzās 2011. gadā, bet mūsdienās "Beitar" budžets ir krietni mazāks. Tikko Jeruzalemes klubs izgāja budžeta kontroli nākamajai sezonai, un tā paredzamais budžets būs 30 miljoni šekeļu (7,1 miljons eiro), kā arī vēl pieci miljoni šekeļu, kas domāti iepriekšējā deficīta segšanai (kopā 35 miljoni šekeļu jeb 8,3 miljoni eiro). Divas trešdaļas – 20 miljonus šekeļu jeb 4,7 miljonus eiro – budžeta veidos spēlētāju algas.[8] Ja ņem vērā Izraēlas mediju lēstos budžetus iepriekšējās sezonas sākumā, pagājušajā sezonā "Beitar" bija piektais lielākais budžets līgā – 25 miljoni šekeļu jeb 5,9 miljoni eiro. Pilnīgi ārpus konkurences bija Telavivas "Maccabi" ar 135 miljoniem šekeļu (32,0 miljoniem eiro), kuros ierēķināti arī desmit miljoni šekeļu (2,4 miljoni eiro) jaunatnes sistēmai. Otrajā vietā ar 75 miljoniem šekeļu (pieci miljoni jaunatnei) jeb 17,8 miljoniem eiro bija Haifas "Maccabi", kuru šovasar Eiropas līgā pendelēs izslēdza Igaunijas "Nomme Kalju".[9]

Klubu provizoriskie budžeti pagājušās sezonas sākumā. Summas minētas miljonos eiro.

Pieci leģionāri, bet realitātē - tikai trīs
Lai arī "Beitar" vēl nekad nav spēlējusi Eirokausu grupu turnīrā, virkne tās pašreizējo futbolistu to ir darījuši citu klubu rindās. Piemēram, Itajs Šehters ar Telavivas "Hapoel" spēlēja gan Čempionu līgas, gan Eiropas līgas grupu turnīrā, kapteinis Dans Ainbinders ("Ironi Kiryat Shmona" un Telavivas "Maccabi") un Šimons Abuhacera ("Ironi Kiryat Shmona" un Haifas "Maccabi") Eiropas līgas grupu turnīrā piedalījās ar diviem klubiem, bet Kobi Mojals Eiropas līgas grupu turnīrā pārstāvēja Tiraspoles "Sheriff". Jāpiebilst, ka vairāki spēlētāji Eirokausos jau iepriekš ir tikušies ar Latvijas klubiem – Abuhacera divreiz gāja pamatsastāvā Haifas "Maccabi" duelī ar "Ventspili" (0:0, 3:0), savukārt "Bnei Yehuda" rindās pret "Dinaburg" (4:0, 1:0) ir spēlējis Dans Mori, kurš guva vienus vārtus, un Ozs Rali.

Izraēlas čempionātā ir vēl stingrāka leģionāru kvota nekā Latvijā. Iepriekš sezonai drīkstēja pieteikt vien piecus ārzemniekus, bet turpmākās divas sezonas Premjerlīgā tiks izmēģināts variants ar sešiem leģionāriem turnīra pieteikumā un maksimums pieciem vienlaicīgi laukumā.[10] "Beitar" sastāvā pašlaik ir pieci ārzemnieki, tomēr vācietis Marsels Haisters un slovāks Eriks Sabo, ar kuriem vienošanās tika panākta pirms divām nedēļām, vēl nav pieteikti Eiropas līgai. No pagājušās sezonas ir palicis spāņu centra aizsargs Hesuss Rueda (Valjadolidas "Real" sastāvā 77 spēles un vieni vārti "La Liga"), brazīliešu centra pussargs Klaudemirs ("Nacional" sastāvā 102 spēles un 23 vārti Portugāles čempionātā) un nīderlandiešu uzbrucējs Arsenio Valports (18 spēles "Eredivisie", taču pirms pārejas pēdējās divas sezonas spēlēja pēc spēka otrajā līgā).

Pamatsastāvs pēdējā spēlē pret "Omonia" (2:3). No šā vienpadsmitnieka šovakar noteikti nedrīkstēs spēlēt Kobi Mojals, kurš ir sakrājis trīs brīdinājumus.

Komandas jaunais līderis – Acili
Pēdējā Izraēlas izlases sasaukumā lielākā daļa – 14 no 23 – spēlētāju bija no pašmāju klubiem, tomēr no "Beitar" kandidātu sarakstā iekļuva vienīgi Ukrainas tagadējā teritorijā dzimušais vārtsargs Boriss Klaimans, kurš martā pret Horvātiju (0:2) debitēja valstsvienībā. Rali divreiz bijis rezervē, Mojalam ir viena spēle, Abuhacera trīs mačos guvis vienus vārtus un Mori aizvadījis septiņus mačus, bet vienīgais ar vērā ņemamu pieredzi izlasē ir "Kaiserslautern", "Swansea" un "Nantes" uzspēlējušais Šehters, kurš valstsvienībā 24 spēlēs guvis četrus vārtus. Pēdējoreiz izlasē viņš gan spēlēja 2014. gada rudenī.

Lai arī izlasē nav spēlējis, šovasar Eirokausos par komandas līderi pārsteidzoši kļuvis Omers Acili, kurš spēles stila un vizuālā izskata ziņā no attāluma ļoti atgādina franču līderi Antuānu Grīzmanu. Izraēlas čempionātā 71 spēlē guvis 14 vārtus, Eirokausu sezonā Acili četros mačos izcēlies jau trīs reizes un visās spēlēs bija viens no spilgtākajiem futbolistiem laukumā, regulāri viens pret vienu apspēlējot un dzenot izmisumā pretinieku aizsargus. Acili pamatpozīcija šajās spēlēs lielākoties bija labās malas uzbrucējs, tomēr "Beitar" gadījumā pozīcijas ir vien nosacītas – vairums pamatsastāva futbolistu brīvi var spēlēt vairākās pozīcijās un pozicionālo uzbrukumu laikā notiek regulāras pozīciju maiņas.

Omers Acili vakar Rīgā svinēja savu 23. dzimšanas dienu. Foto: sport1.maariv.co.il

Piemēram, tas pats Acili, komandai uzbrūkot poziconāli, visbiežāk devās desmitā numura pozīcijā, flangā atbrīvojot vietu malējam aizsargam vai arī Šehteram, kurš bieži sēdās dziļāk, nākot pēc bumbas. Izņemot atbildes spēli Kiprā, kad "Beitar" spēlēja no aizsardzības un regulārāk ievēroja savas nosacītās pozīcijas, pārējos mačos Jeruzalemes klubs centās spēlēt ļoti uzbrūkošu futbolu – ja sākumfāzē "Beitar" spēlēja ļoti pacietīgi, tad, atrodot vertikālo vai diagonālo piespēli, uzreiz sekoja ātras izspēles vai arī agresīva spēlēšana viens pret vienu. Pozīciju maiņu dēļ "Beitar" izvietojums bieži no 4-3-3 pārtapa par 4-2-3-1, 4-2-2-2, 4-1-2-1-2 un citu shēmu hibrīdiem.

Kamēr "Beitar" ļoti pārliecinoši darbojas ar bumbu – arī vārtsargs Klaimans, kurš arī presinga gadījumā cenšas izspēlēt pa zemi caur aizsargiem – un visa priekšējā līnija ir ļoti mobila un ātra, uzbrūkošais futbols gan nozīmē arī lielus caurumus aizsardzībā. Un bez Mindauga Grigaraviča ātruma pretuzbrukumos vēl vienam "Jelgavas" lielajam trumpim vajadzētu būt standartsituācijām. No potenciālā pamatsastāva starp laukuma spēlētājiem vien Mori (186cm), Ainbinders (185cm) un Valports (183cm) ir garāki par 181 centimetru. Kamēr "Jelgavai" tādu ir atliku likām ar centra aizsargiem Igoru Savčenkovu (192cm) un Vitāliju Smirnovu (188cm) priekšgalā.

"Beitar" fani kopā ar komandu Nikosijas stadionā svin iekļūšanu trešajā kārtā. Video: Jeruzalemes "Beitar"

Zviedru tiesnešu brigāde kļūdaini nefiksēja vārtu guvumu pēc Ainbindera superšāviena no tālienes, un spēle Bosnijā un Hercegovinā tā arī noslēdzās ar rezultātu 0:0.

Uzbrukumu sākumfāzē "Beitar" bieži pacietīgi meklēja iespēju izdarīt vertikālo piespēli pa centru uzbrūkošajam pussargam vai arī centra uzbrucējam.

Bez spēlēšanas caur centru pret bosniešiem uzbrukumi bieži tika saasināti ar diagonāli aiz pretinieku labās malas aizsarga vai pussarga muguras, adresējot piespēli vai nu kreisās malas uzbrucējam Valportam vai arī kreisās malas aizsargam Ori Magbo. Apzīmējumi: kr. m. a. - kreisās malas aizsargs, l. c. a. - labās malas centra aizsargs, l. m. a. - labās malas aizsargs, b. p. - balsta pussargs, kr. c. p. - kreisās malas centra pussargs, l. c. p. - labās malas centra pussargs, kr. u. - kreisās malas uzbrucējs, l. u. - labās malas uzbrucējs, c. u. - centra uzbrucējs.

Izmantotie resursi:
[1] äåōēśå łśé š÷åćåś ģįéś"ų įāéļ ÷ųéąåś āęņšéåś
[2] football.org.il
[3] Beitar Jerusalem fined 95,000 euro for...
[4] דף הבית | בית"ר נורדיה ירושלים
[5] ynet.co.il
[6] גל מעצרים נוסף בפרשת "לה פמיליה": 15 חשודים...
[7] תקציב מכבי ת"א העונה: 125 מיליון ש'; מכבי חיפה:...
[8] yediot.co.il
[9] ś÷öéį łģ 135 īéģéåļ ł"ē ģīėįé, ēéōä ņķ 75
[10] ארגון השחקנים ומנהלת הליגה החליטו: עוברים ל-6...