Blogs: Latvijai solis atpakaļ, Lietuva pārsteidz, Grigorčuks - brīnumdaris

“Jelgavai” pērn iekļūstot Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra trešajā kārtā, šajā sezonā Latvijas klubiem solis atpakaļ un Eirokausi noslēdzās jau pēc otrās kārtas. Taču UEFA līgu rangā mazo valstu sāncensībā principā būtiskāki ir komandu sapelnītie punkti, nevis pārvarētās kārtas. 10 mačos, ko aizvadīja Virslīgas klubi, izdevās sakrāt divas uzvaras (abas guva “Liepāja”) un divus neizšķirtus (pa reizei “Ventspils” un “Spartaks”). Par vienu uzvaru kvalifikācijā pienākas viens punkts, par neizšķirtu puspunkts, bet beigās valsts sakrātie punkti tiek izdalīti ar komandu skaitu. Tādējādi Latvijai sanāk 3:4=0.750 punkti.

Daudzi, arī es, ar pirkstu baksta, ka, redz, Lietuvai trešajā kārtā iekļuva pat divi klubi, kamēr mēs lūzerojam. Taču sausi paskatoties, varam konstatēt, ka, piemēram, no rangā zemāk esošajām 14 līgām savu startu Eirokausos noslēgušas 12 līgas un Lietuva ir viens no izņēmumiem. Otrs ir Luksemburga, kuras komanda “Fola” pirmajās divās kārtās pratusi izsist Moldovas “Milsami” un Azerbaidžānas “Inter”. Tikmēr no augstāk esošajām līgām arīdzan viss beidzies Somijai, Īrijai, kā arī Bosnijai un Hercegovinai (plus Lihtenšteinai, kuru katru gadu pārstāv vien “Vaduz”, līdz ar ko Šveices līgu sistēmā esošā kluba punktu skaits tiek dalīts ar 1, kas, protams, neatspoguļo Lihtenšteinas klubu kopējo līmeni). Tagad līgu rangā esam palaiduši garām Maķedoniju, bet apsteiguši Gruziju.

Pesimistiskāk sanāk, ja paskatāmies uz Latvijas iepriekšējās piecās sezonās (2012./13.-2016./17.) vidēji sezonā iegūto punktu skaitu. Tas ir bijis 1.225, kamēr šosezon 0.750. Absolūtā izteiksmē tā ir aptuveni divu uzvaru tiesa. Piemēram, pērn, kad ieguvām vidējam punktam līdzīgu punktu skaitu (1.375), sakrājām četras uzvaras (par divām vairāk nekā šogad) un trīs neizšķirtus (par vienu vairāk). Nav traka atšķirība, bet tomēr.

Tāpat jākonstatē, ka konkrēti šajā sezonā esam sakrājuši tikpat punktu, cik Ziemeļīrijas un Fēru pusprofesionāļu komandas, bet mazāk punktu ieguvušas tikai Moldovas (tiesa, “Sheriff” ČL vēl ir duelis ar “Qarabag”), Igaunijas, Armēnijas, Velsas, Gibraltāra, Andoras, Sanmarīno, Gruzijas un Kosovas līgu pārstāves, kamēr vairāk punktus ieguvušas (un dažas komandas vēl turpinās cīņas) tādas līgas kā Luksemburga, Melnkalne, Īrija, Albānija, Islande, Somija, Malta, tā pati Lietuva.

Tiesa, piesauktā Lietuva jau šobrīd ir ievērojami uzlēkusi virs savas galvas un atļausimies to saukt par kaimiņiem patīkamu izņēmuma gadu. Iepriekšējās sezonās vidēji sakrāti 0.825 punkti, bet šajā sezonā jau 1.625 jeb gandrīz divreiz vairāk, turklāt punktu skaitu ir iespējams vēl vairāk palielināt (ja vēl “Žalgiris” sekmīgāk nospēlētu Bulgārijā…). Vai šāda tendence turpināsies nākamajos gados, ir jāšaubās, bet, protams, paskatīsimies.

Pēdējā sekmīgākā sezona nekā šī (vismaz pagaidām) Lietuvai bija pirms deviņiem gadiem, 2008./09. gada sezonā, kad tā pati “Sūduva” pēdējā UEFA kausa izcīņas sezonā (pēc tam pārsaukta par Eiropas līgu) divreiz pārspēja Velsas TNS (1:0, 1:0), vienreiz “Red Bull Salzburg” (0:4, 1:0), cita leišu komanda “Vētra” guva uzvaru pret norvēģu “Viking” (1:0, 0:2), bet lielākos punktus atnesa čempione “Kaunas”, kas Čempionu līgā izsita Andoras “Santa Coloma” (4:1, 3:1), pēc tam pašu “Glasgow Rangers” (0:0, 2:1), bet pēc izstāšanās (0:2, 0:2 pret dāņu “Aalborg”) UEFA kausa izcīņas pamatturnīra 1. kārtā divreiz zaudēja Itālijas “Sampdoria” (0:5, 1:2). Lietuvu Eirokausos pārstāvēja tikai trīs klubi, līdz ar ko dalītājs arī bija salīdzinoši mazs.

Grigorčuks - "maksimuma izspiedējs"
Tomēr īpašu uzmanību vēlētos pievērst nevis klubam vai līgai, bet gan trenerim – ukrainim Romānam Grigorčukam, kurš nereti ir ticis piesaukts kā potenciālais Latvijas izlases galvenais treneris. Pavisam jaunai paaudzei šeit jāatgādina, ka viņš futbolista gaitas noslēdza Virslīgā, šeit kļūstot par treneri un šajā ampluā nostrādājot gandrīz 10 gadus, kuru laikā ar “Ventspili” Virslīgā triumfēja trīs reizes. No treneriem vairāk titulu joprojām ir tikai nepārspējamajam Aleksandram Starkovam (12 Virslīgas tituli).

Tad, lūk, pēc Latvijas posma Grigorčuks vadījis ukraiņu “Metallurg” (Zaporožje) un “Chornomorets” (Odesa), bet kopš 2015. gada vada Azerbaidžānas “Gabala”. Odesas klubu Grigorčuks jau savā pirmajā sezonā ieveda Ukrainas Premjerlīgā, bet trešajā sezonā (jeb otrajā – augstākajā līgā) izcīnīja sesto vietu, kvalificējoties 2013./14. gada Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra otrajai kārtai. Grigorčuka sekmēm Eirokausos tūlīt pievērsīsimies, bet, atgriežoties pie Ukrainas Premjerlīgas, vēl gadu vēlāk izcīnīta piektā vieta un atkal iegūta Eiropas līgas ceļazīme, savukārt pēc veiksmīgiem gadiem Ukrainā Grigorčuku pārvilināja naudīgās Azerbaidžānas "Gabala”, kuru trijās sezonās ukraiņu speciālists allaž aizvedis līdz medaļām – sudrabs pagājušajā sezonā, pirms tam divas bronzas. Attiecīgi šobrīd Grigorčuks ar “Gabala” aizvada trešo Eirokausu kampaņu.

Lai gan visam Eirokausu futbolam, sevišķi kvalifikācijā, izsekot pagrūti, ik pa laikam iekrita acīs, ka Grigorčukam Eiropā, ņemot vērā objektīvo viņa vadīto klubu rocību un varējumu, ir labi panākumi. Galu galā, atcerēsimies, ka “Ventspils” dalība 2009./10. gada sezonas Eiropas līgas grupu turnīrā arī ir liels Grigorčuka nopelns – nesaprotamos apstākļos viņš “Ventspili” pameta, kad klubam jau bija nodrošināts vēsturisks Eiropas līgas grupu turnīrs, bet vēl bija iespēja pacīnīties arī par Čempionu līgas grupu turnīru (kas jau cita trenera vadībā neizdevās). Labi, šī vēsture visiem labi zināma, bet zemāk apkopoju visas Grigorčuka vadīto komandu spēles Eirokausos:

* - slovāku klubam pēcāk tika piespriests 0:3 zaudējums par neatļauta futbolista spēlēšanu.
Procenti atspoguļo bukmeikeru (avots: oddschecker.com) noteiktos koeficientus uzvarēt/zaudēt attiecīgajā spēlē.
M/V - spēle mājās vai viesos.

Labi, īstenībā pat bez tik sīkas analīzes būtu pieticis ar lielajiem faktiem - pēc Latvijas posma Grigorčuks, neskaitot šo jauno sezonu, Eirokausos ir piedalījies četras sezonas un trijās no tām ir pratis izsisties cauri Eiropas līgas nežēlīgajam kvalifikācijas turnīra formātam un iekļūt grupu turnīrā. Ar ukraiņu “Chornomorets” viņš to paveica no kvalifikācijas otrās kārtas (turklāt izkļuva arī no Eiropas līgas grupas, atstājot aiz sevis PSV, kas tika uzveikta izšķirošajā savstarpējā duelī pēdējā kārtā tās laukumā), bet ar “Gabala” abos gadījumos tas tika paveikts no kvalifikācijas pirmās kārtas, tātad divu spēļu summā katru reizi pārspējot pa četriem pretiniekiem. Kosmoss, ko lai saka. Un “Ventspils” zelta sezona 2009. gadā, kā jau minēts, arī ir viņa liels nopelns.

Tomēr arī aplūkojot Grigorčuka komandu iespēto atsevišķās spēlēs atbilstoši visu zinošo bukmeikeru koeficientiem, redzam lieliskus rādītājus – sevišķi ja atlasām spēles, kurās kāda no komandām bijusi izteiktas favorītes statusā.

Proti, Grigorčuka Eirokausu vēsturē bijušas 17 spēles, kad pretiniekiem atvēlēti 20% vai vēl mazāk izredžu uzvarēt un viņš 16 reizes apliecināja favorīta statusu, ar savu komandu izcīnot uzvaru, kaut gan matemātiski būtu jāpaklūp 2.4 reizes. Grigorčukam vienīgā nepatīkamā reize - ar “Chornomorets” zaudējums viesos 0:1 pret albāņu “Skënderbeu”, pēc 1:0 un 0:1 uzvaru summā gūstot dramatiskā 11 metru sitienu sērijā.

Turpretī bijušas 29 spēles, kad Grigorčuka komandām bukmeikeri uzvarai atvēlēja ne vairāk kā 20% un viņam izdevās astoņas(!) reizes nezaudēt – divas uzvaras un seši neizšķirti. No statistikas viedokļa, ņemot vērā koeficientus, būtu bijis jābūt tikai 3.8 nezaudēšanas reizēm… Statistiski neticamākais, starp citu, bija “Ventspils” neizšķirts 0:0 viesos pret “Newcastle”, kad procentuālās izredzes sadalījās 83%-12%-5%.

Turklāt jāpiebilst, ka augstākminētajā statistikā neietilpa divas spēles, kad Grigorčuka komandām tika dots 21% - abas reizes tas notika Eiropas līgas grupu mačos, kurus… ukraiņu speciālista komanda tā paša “Chornomorets” izpildījumā uzvarēja (1:0 viesos pret PSV, 2:1 viesos pret Zagrebas “Dinamo”).

Grigorčuks uz starptautiskās skatuves līdz šim sevi pierādījis kā veiksmīgu treneri. Arī jauno Eirokausu sezonu ukrainis sācis spīdoši. Ar Azerbaidžānas “Gabala” pēc neizšķirta 1:1 mājās pret Polijas vicečempioni “Jagiellonia” viesos izdevās negaidīti uzvarēt ar 2:0. Starp citu, “Jagiellonia” ir vienīgā poļu komanda, kas no Eirokausiem jau izstājusies. Tagad Grigorčuks ar “Gabala” cīnīsies pret grieķu “Panathinaikos”, kas ir izteikta pāra favorīte. Pirmais duelis jau ceturtdien – spēle notiks Atēnās un UEFA delegāta pienākumus šai mačā pildīs… LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Tas pats Mežeckis, kurš, argumentējot atbildīgo izvēli izlases trenera amatā par labu Aleksandram Starkovam, sacīja: “Mums bija saruna ar Grigorčuku, nu, precīzāk sakot, laikam tāda pa pusei saruna. Mēs ļoti cienām Grigorčuku par viņa darbu Daugavpilī un Ventspilī, bet viņš atbildē man teica, ka vairāk uzskata sevi par kluba, nekā izlases treneri. (..) Grigorčuka algas grāmatiņu neesmu pētījis, bet tādu summu, par kādu esmu dzirdējis, nē, mēs nevarētu atļauties. Tas ir desmitreiz vairāk nekā mēs maksājam šobrīd. Summa, par kuru esmu dzirdējis, ir apmēram miljons sezonā. Indriksons steidza piebilst: “Bez miljona sezonā Grigorčuks nestrādā, jā.” Vēlāk Azerbaidžānas mediji ziņoja, ka Latvijas puse Grigorčukam esot piedāvājusi 100 tūkstošus dolāru gadā, kamēr pats ukraiņu speciālists pagarinājis līgumu ar “Gabala” par 350 tūkstošiem dolāru sezonā.