UEFA jāveic reformas Čempionu līgā vai jāriskē ar Superlīgas izveidošanos
Aleksandrs Čeferins, favorīts uz UEFA prezidenta amata iegūšanu, intervijā BBC dalījies viedoklī par Čempionu līgas nepieciešamajām reformām un potenciālās Superlīgas izveides draudošo efektu. Eiropas bagātākie klubi saprot, ka Čempionu līgā nenopelna tik daudz, kā varētu, līdz ar to UEFA vai nu nākamajos gados būs jāmaina ČL formāts vai arī jāriskē ar dumpi un Eiropas lielo klubu pāriešanu uz jaunu, atsevišķu un noslēgtu "Superlīgu".
Pēc Mišela Platinī atstādināšanas no UEFA prezidenta amata uz šo pozīciju pretendē trīs kandidāti. Spānijas Karaliskās futbola federācijas vadītājs Anhels Marijs Viljars, Nīderlandes Futbola asociācijas vadītājs Mihaels van Prāgs un Slovēnijas FA prezidents Aleksandrs Čeferins. Lai arī plašāku publicitāti pēdējos gados ieguvuši pirmie divi, par galveno favorītu uz UEFA prezidenta amatu tiek uzskatīts tieši Čeferins, kurš paziņojis, ka jau šobrīd ieguvis 20 UEFA biedru atbalstu.
Čeferins kopā ar pārējiem kandidātiem vēlēšanās piedalīsies 14. septembrī, kad kļūs skaidrs jaunais UEFA prezidents, kuram būs jānogludina attiecības ar Eiropas lielākajiem klubiem un jānostabilizē situācija Čempionu līgā. Jo jau vairākus mēnešus klīst runas par iespējamo Superlīgas izveidi, kurā piedalītos Eiropas bagātākie klubi. Klubi un UEFA šobrīd gan iesaistīti diskusijā par ČL reformām, kas liktu Superlīgas ideju noraidīt kā nevajadzīgu.
„Nav šaubu, ka nākamajam UEFA prezidentam viens no galvenajiem uzdevumiem būs sarunas ar Eiropas lielajiem futbola klubiem,” intervijā BBC norādīja Čeferins. „Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka šāda Superlīga ar noteiktu un elitāru dalībnieku sastāvu, kurā nevar iekļūt citi klubi, nav apspriežama. Ja Superlīga tiks izveidota, tas nozīmēs sava veida karu starp UEFA un Eiropas lielajiem klubiem.”
Čempionu līgas pašreizējais galvenais trūkums ir acīmredzams, it īpaši pēc Anglijas Premjerlīgas jaunā un ļoti iespaidīgā raidtiesību pārdošanas līguma. Premjerlīgas pēdējā vieta šosezon garantējusi prēmiju 114 miljonu eiro apmērā, kamēr, piemēram, Madrides „Real” par izcīnīto Čempionu līgas titulu pagājušajā sezonā saņēma 95 miljonu eiro vērtu prēmiju. Mazajiem klubiem (arī Latvijas komandām) piedalīšanās ČL sniedz ļoti būtiskus ienākumus, kamēr bagātie klubi pieprasa daudz lielākas summas, lai izlīdzinātu kopējo ienākumu līmeni.
„Ja lieli klubi vēlas lielākus ienākumus, mums pie jāstrādā,” izteicās Čeferins. „To ir iespējams panākt. Čempionu līga ir pasaules labākais sporta produkts, par to es nešaubos. Taču tajā pašā laikā Čempionu līga nav turnīrs, kas sniedz vislielākos ienākumus. Tāpēc mums jācenšas sniegt klubiem vairāk.”
Par Čempionu līgas potenciālajām reformām tiks lemts pavisam drīz, BBC ziņo, ka šo pārmaiņu pakāpeniska ieviešana varētu tikt paziņota jau šopiektdien. Viens no galvenajiem ieteikumiem ir ČL grupu turnīra dalībnieku samazināšana no 32 līdz 24 klubiem, turklāt garantējot 20 vietas Spānijas, Itālijas, Anglijas, Francijas un Vācijas klubiem, kamēr pārējās četras vietas aizpildītu pārējo līgu labākie klubi. Šīs pārmaiņas varēs ieviest ne ātrāk kā 2018./19. gada sezonā.
Pašreizējā formātā ČL grupu turnīrā vietas garantētas tikai 15 klubiem no piecām lielajām līgām, bet vēl piecas vietas iespējams iegūt, pārvarot vienu kvalifikācijas kārtu. Jebkurā gadījumā – pārējām Eiropas līgām šosezon garantētas vismaz 12 vietas grupu turnīrā.
Par Superlīgas izveidi interesi izrādījuši vairāki Ķīnas un ASV investori, kuri būtu gatavi mēģināt apvienot Eiropas lielākos klubos vienā līgā. Lai arī neviens no bagāto klubu pārstāvjiem pagaidām nav publiski atbalstījis šo ideju un tā saskārusies ar asu UEFA pretreakciju, "Oliver &Ohlbaum" konsultāciju biroja eksperti savā veiktajā pētījumā par Eiropas futbolu norāda, ka atsevišķas Superlīgas izveidošanas var atturēt tikai jau pieminētā ČL formāta pārveidošana.
Izmantotie resursi:
European Super League move 'would lead to war'...
ft.com
Tad kā īsti Čeferins vai Seferins? Nabadziņš ar sirdi aizietu uzzinot, ka vienā rindkopā, profesionālā un pasaules atpazīstamību ieguvušā sporta portālā ir paguvis nomainīt uzvārdu...
Nafig tad jautā?
Es personīgi neatbalstu CL formāta maiņu, jo tas tikai veicinātu vēl lielāku noslāņošanos. Jau šobrīd gana. Bet ko var darīt, ka UEFA pielaiduši bikses pilnas.
No top 3 līgām (Anglijas, Spānijas, Vācijas) 3 labākās komandas spēlētu turnīrā automātiski un 4. labākā sāktu ar 3. kārtu nevis playoff kā tagad. No 4.-5. top līgām (Itālija, Francija vai Portugāle) 2 komandas tiktu automātiski un 3. komanda sāktu no 3. kārtas. No 6.-8. labākajām līgām (Francija vai Portugāle, Krievija un Nīderlande, Beļģija vai Ukraina) tiktu tikai 1 komanda automātiski un 1 sāktu no 3. kārtas. Tagad jau automātiski jau būtu tikušas 16 komandas.
Kvalifikācijā spēlētu 54 komandas no 54 valstīm (nākotnē klāt nāks Kosova kā 55.) un tikai 8 tiks uz grupu turnīru.
1. kārtā spēlētu 12 komandas (43.-54. vieta) Talāk tiek 6.
2. kārtā spēlētu 6 komandas no 1. kārtas un 26 komandas nāktu klāt (17.-42. vieta). Tālāk tiek 16.
3. kārtā 16 komandas no 2. kārtas un 16 nāktu klāt (1.-16. vieta).
Tālāk tiek 16.
4. kārtā spēlē 16 komandas un uz grupu turnīru tiek 8.
Grupu turnīrā ir grupas un katrā pa 6 komandām, kas izspēlē 2 apļu turnīru. Labākās 4 tiek uz 1/8 finālu un tālāk viss kā parasti.
Šāda pārmaiņa veiktu noslāņošanos, bet ne-superlīgu komandām būs iespēja cīnīties EL.