Cik naudas "Jelgava" ir nopelnījusi? Kurā vietā esam Eiropas rangā?

Ceturtā nozīmīgākā uzvara pēdējās 18 sezonās
Ja par atskaites punktu ņemam tobrīdējo klubu rangu, kopš 1999. gada joprojām spēcīgākā Eirokausos divu spēļu summā uzvarētā komanda ir Dānijas "Brondby" (21,758 punkti). Pirms 12 gadiem Dānijas vicečempione UEFA kausa otrajā kvalifikācijas kārtā mazāk izbraukumā gūto vārtu dēļ atzina "Ventspils" pārākumu – 0:0 un 1:1. "Brondby" tā gada ienākumu budžets bija 17,2 miljoni eiro.

Taču šovasar "Jelgavai" izdevās šo topu papildināt ar vēl diviem ierakstiem. Vispirms panākums pār "Breidablik" (3,750) tabulā iespraucās devītajā pozīcijā, bet divas nedēļas vēlāk to uz desmito vietu atbīdīja triumfs pār Bratislavas "Slovan" (8,900), kas nu kļuvusi par ceturto nomināli stiprāko pārspēto vienību kopš 1999. gada. Pirms gada apspēlētās Lovečas "Litex" reitings bija 6,850 punkti, bet Jeruzalemes "Beitar", ar kuru jelgavnieki spēlēs nākamnedēļ, krājkasē ir tikai 4,225 punkti - vairāk nekā divreiz mazāk nekā "Slovan" un jūtami mazāk arī nekā "Ventspilij" (6,075). Tas gan, protams, tādēļ, ka "Beitar" līdz iepriekšējai vasarai ilgu laiku nebija spēlējusi Eirokausos.

Pēdējā trešā kārta un pēdējā pārliecinošā uzvara - 2013. gadā
Pēdējo astoņu sezonu laikā, šo ieskaitot, "Jelgavas" triumfs kļuvis tikai par ceturto gadījumu, kad kādam no Latvijas klubiem izdevies sasniegt Eirokausu trešo kārtu. Čempionu līgā ierastā neizsēto statusa un krietni spēcīgāka izsēto komandu pulka dēļ to izdarīt, protams, ir sarežģītāk, tādēļ pēdējoreiz Čempionu līgas trešā kārta tika sasniegta 2009. gadā. Droši vien nav jāatgādina, kā ventspilniekiem toreiz beidzās duelis ar Barisavas BATE. Savukārt Eiropas līgas trešā kārta pēc tam bija sasniegta tikai divreiz, un arī šīs reizes bija ventspilnieku izpildījumā.

Pēdējoreiz trešajā kārtā spēlējām 2013. gadā, kad "Ventspils" ar 0:0 un 0:3 piekāpās Haifas "Maccabi". Un tieši tajā sezonā meklējama arī Latvijas klubu pēdējā uzvara ar vismaz trīs vārtu starpību – "Ventspils" trešo kārtu nodrošināja Luksemburgā, ar 4:1 pārspējot vietējo "Jeunesse". Vēl gadu iepriekš Liepājas "Metalurgs" mājās ar 4:0 sagrāva "La Fiorita". Kā redzams tabulā, vairums pārliecinošo uzvaru ir pret Velsas, Fēru salu, Luksemburgas un Sanmarīno komandām, bet pēdējā starpības ziņā lielā uzvara pret salīdzinoši vērā ņemamu klubu bija 2002. gadā, kad ventspilnieki mājās ar 3:0 sakāva Šveices "Lugano".

Joprojām esam 40. vietā un tuvojamies gruzīniem, bosniešiem un albāņiem
Pateicoties "Jelgavas" satriecošajai uzvarai, arī šo Eirokausu sezonu varam vērtēt pozitīvi – ja būtu zaudēts spēlē un summā, mana atzīme Latvijas klubu kopējam sniegumam būtu "normāli". Un salīdzinājumā ar iepriekšējās sezonas Eirokausu rangu, esam pakāpušies par divām pozīcijām – apsteidzot Maķedoniju un Īriju un pakāpjoties uz 40. vietu. Tiesa gan, to izdarījām jau pirms sezonas sākuma, jo mums par 2011./2012.g. sezonu dzēsās krietni mazāk punktu nekā konkurentēm. Mums nāca nost tikai 0,625 punkti, savukārt maķedoniešiem un īriem tie bija 1,625 un 1,500 punkti.

Šajā sezonā mēs esam pievienojuši 1,250 punktus (tātad divreiz vairāk nekā sezonā, kas dzēsās), īri pagaidām nostartējuši identiskā līmenī nodzēstajai sezonai, bet maķedonieši piedzīvojuši kritumu - 1,000 punkti. Jau pirms sezonas sākuma 40. vieta bija diezgan stabila, tādēļ pietiekami labais punktu krājums nav pārvērties vēl kādā iegūtā vietā. Toties esam pietuvojušies gruzīniem, bosniešiem (ja neskaita poļus un norvēģus, viņus varētu dēvēt par pirmo divu kārtu lielākajiem neveiksminiekiem - Bosnija kopā ar Andoru un Sanmarīno ir vienīgās, kuras nav izcīnījušas nevienu uzvaru) un albāņiem, par kuru apsteigšanu varētu domāt jau nākamvasar (vai šovasar, ja "Jelgava" turpinās sagādāt sensācijas). Tajā pašā laikā gan jāatceras, ka pa komandai palicis arī Gruzijai un Albānijai, bet ļoti labas Eirokausu sezonas aizvada aiz mums esošās Īrija un Igaunija, kurām, tāpat kā mums, visi klubi vēl nav izstājušies - īriem turpina pat divi.

"Ventspils" un "Jelgava" – Latvijas ražīgākie klubi
Iepriekšējā tabulā droši vien pamanījāt, ka šajā sezonā, neskatoties uz otrās kārtas pārvarēšanu, punktu rangā pagaidām ir mazāk nekā pirms gada. Iemesls ir tāds, ka šosezon punktus devušas vien divas vienības – "Ventspils" kopējam katlam atnesa divus punktus (kvalifikācijā vienas uzvaras vērtība ir viens punkts, bet neizšķirta – puspunkts), bet "Jelgava" iekrājusi jau trīs. Pagājušajā sezonā visas trīs Eiropas līgas pārstāves nopelnīja no diviem līdz divarpus punktiem, bet "Spartaks" šosezon palika bešā. Par liepājnieku nullīti gausties gan nevajadzētu – Čempionu līgā kopš 2010. gada neesam uzvarējuši nevienā spēlē un tikai divās no 14 neesam zaudējuši. Lasi, nullīte vai tikai puspunkts šajā līmenī mums diemžēl ir norma. Atgādinājumam - lai izrēķinātu līgas sezonas rangu, klubu iekrātie punkti tiek dalīti ar komandu skaitu (Latvijas gadījumā - ar četri).

"Ventspils" saglabā potenciāli izsētās statusu
Klubu rangu gan rēķina ievērojami atšķirīgi, un tajā vērojamas būtiskas atšķirības no tabulas, kurā saskaitīts klubu devums valsts rangam. Kluba rangu veido 20% no valsts reitinga punktiem, kā arī punkti, kas iegūti par kvalifikācijas kārtu, kurā klubs izkritis (grupu turnīra aprēķins pagaidām mums vēl nav aktuāls). Līdz ar to, lai arī "Liepāja" valsts rangam nedeva neko, klubu rangā tā šosezon ir ieguvusi tikpat punktu, cik "Jelgava" – Eiropas līgas trešā kārta ir novērtēta tikpat augstu kā Čempionu līgas otrā kārta, bet Eiropas līgas pirmās kārtas, kurā izkrita "Spartaks", vērtība ir četras reizes mazāka.

Tā kā "Ventspils" pēdējo piecu gadu laikā trīs reizes spēlējusi Čempionu līgas atlasē un līdz vakardienai bija vienīgā, kura Eiropas līgā sasniegusi trešo kārtu, klubu rangā dzeltenzilo pārsvars pār konkurentiem ir daudz iespaidīgāks. "Ventspils" reitings (5,700) gan ir kļuvis nedaudz mazāks nekā pirms sezonas sākuma (6,075), jo šīs sezonas Eiropas līgas otrā kārta nomainīja 2011. gada trešo kārtu, taču tas tik un tā ir pietiekami liels, lai nākamsezon iekļūšanas gadījumā ļautu būt izsētajiem gan Čempionu līgas otrajā kārtā (iespējams), gan Eiropas līgas pirmajā un otrajā kārtā (visticamāk). Gluži tāpat, kā tas bija šosezon – jā, pārī pret "Aberdeen" (5,460) izsētie bija kurzemnieki.

Šosezon Čempionu līgas otrās kārtas teorētiski vājākā izsētā komanda bija Slovākijas "Trenčin", kuras rēķinā bija 5,400 punkti, bet Eiropas līgas pirmajā kārtā tā bija Slovēnijas "Domžale" ar 3,625 punktiem. Attiecīgi arī "Jelgava", "Liepāja" un "Spartaks" pagaidām vēl nav sakrājušas pietiekamu Eirokausu stāžu, lai nākamsezon varētu pretendēt uz neizsēto groza pamešanu un teorētiski pateicīgāku izlozi.

Pasvītroti punkti, kas iegūti Čempionu līgā

"Jelgava" šosezon tikusi pie 630 tūkstošiem eiro
Daudziem pēc vakardienas uzvaras pirmais jautājums bija, cik tad "Jelgava" ir nopelnījusi par iekļūšanu nākamajā kārtā. Un atbilde ir – 630 tūkstošus eiro, ierēķinot arī prēmijas par pirmajām kārtām. Un, protams, vēl neatrēķinot izdevumus, kurus nes papildu kārtas (lidojumi, viesnīcas, stadiona īre u.tml.). Jau otro sezonu ir spēkā Eirokausu jaunais balvu fonds, kura kopējais apmērs ir krietni pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo ciklu.

Ja iepriekš Eiropas līgā tā sauktie solidaritātes maksājumi par katru kvalifikācijas kārtu bija attiecīgi 120, 130, 140 un 150 tūkstoši, tad tagad šīs summas pieaugušas līdz 200, 210, 220 un 230 tūkstošiem eiro par katru kārtu. Tātad, ja "Jelgava" iekļūs arī "play-off" kārtā, tas nozīmēs jau 860 tūkstošu prēmiju. Atgādinu, ka kluba prezidenta Māra Peilāna pirms sezonas nosauktais provizoriskais budžets bija +/- 800 tūkstoši eiro ar nosacījumu, ka jelgavnieki atkal iekļūst otrajā kārtā. Līdz ar to varam prognozēt, ka šobrīd "Jelgavas" budžets jau ir ap miljonu eiro.

Savukārt Čempionu līgā summas par katru kārtu, protams, ir vēl iespaidīgākas. Pirmā kārta ir 200 tūkstošus, otrā kārta – 300 tūkstošus, trešā – 400 tūkstošus eiro vērta (agrāk summas bija 150, 175 un 200 tūkstoši), bet "play-off" kārtā uzvarētājas saņem jau divus miljonus eiro, bet zaudētājas – pat trīs miljonus (iekļūstot Čempionu līgas "play-off", prēmijas par iepriekšējām kvalifikācijas kārtām tiek zaudētas). Turklāt savu valstu čempioni, kuri nekvalificējās Čempionu līgas grupu turnīram, bonusā saņem vēl 250 tūkstošus eiro. Tātad "Liepāja" šovasar ieguva 300 tūkstošus par otro kārtu un 250 tūkstošus par Virslīgas titulu – kopā 550 tūkstošus. Eh, ja vien Kosovas klubi būtu pielaisti Eirokausiem un "Liepāja" varētu sākt ar pirmo kārtu…Lai gan tas, protams, arī nozīmētu risku nesasniegt otro kārtu.

Šīs sezonas Eirokausu spēļu tabula

Tabulā nav iekļautas nomināli 15 spēcīgākās līgas, kuru vienības Eirokausu sezonu vēl nav sākušas vai kurām pagaidām piedalījusies tikai viena komanda. Jāpiebilst, ka Slovākijas ieskaitē Bratislavas "Slovan" aizvadītā spēle pret Tirānas "Partizani" tiek rēķināta, bet Albānijas ieskaitē tā tiek svītrota.