Facebook
GoogleES Tiesas lēmums Superlīgas strīdā: UEFA un FIFA ļaunprātīgi izmanto dominējošu stāvokli
@agrissuveizda
Eiropas Savienības Tiesa Luksemburgā pieņēmusi ilgi gaidīto lēmumu Superlīgas, FIFA un UEFA lietā un lēma, ka FIFA un UEFA prasība sankcionēt jauna klubu turnīra izveidi ir pretlikumīga. Vienlaikus gan Eiropas Savienības Tiesa uzsvēra, ka tikai izskatīja FIFA un UEFA noteikumu atbilstību likumam un ka šodienas lēmums vēl nenozīmē, ka Superlīgas projekts ir jāapstiprina.
"FIFA un UEFA noteikumi, kas paredz jebkādu jaunu starpklubu futbola projekta, kā Superlīga, apstiprināšanu un klubu un spēlētāju dalības liegšanu šajās sacensībās, ir pretlikumīgi. Šie FIFA un UEFA noteikumi nenodrošina caurspīdīgu, objektīvu, nediskriminējošu un proporcionālu vidi. Līdzīgi, arī noteikumi, kas FIFA un UEFA dod ekskluzīvu kontroli pār šo sacensību komerciālo tiesību izmantošanu, ierobežo konkurenci, ņemot vērā to nozīmi medijiem, patērētājiem un televīzijas skatītājiem Eiropas Savienībā," teikts tiesas paziņojumā.
"12 Eiropas futbola klubu grupa, darbojoties ar Spānijas uzņēmuma "Eiropas Superlīga" starpniecību, vēlējās izveidot jaunu futbola sacensību projektu – Superlīgu. FIFA un UEFA iebilda šim projektam, draudot ar sankcijām klubiem un spēlētājiem, kuri varētu izvēlēties piedalīties. "Eiropas Superlīga" vērsās pret FIFA un UEFA Madrides Komerctiesā, uzskatot, ka noteikumi par sacensību apstiprināšanu un mediju tiesību izmantošanu ir pretrunā ES likumdošanai. Šauboties par šo lietu, ka FIFA un UEFA varētu būt tirgus monopols, Spānijas tiesa šos jautājumus pāradresēja ES Tiesai," paziņojumā turpināts.
"ES Tiesa saprot, ka starpklubu sacensību organizācija un mediju tiesību izmantošana ir, diezgan acīmredzami, ekonomiskas aktivitātes. Tādēļ tām ir jāpakļaujas sacensību noteikumiem un jāciena kustības brīvība, pat ja sporta darbībai ir īpašas raksturiezīmes, kā asociācijas ar eksistējošu regulējošu un kontrolējošu varu ieviest sankcijas. ES Tiesa arī pamana, ka FIFA un UEFA, paralēli šai varai, pašas organizē futbola sacensības.
Tiesa arī uzskata, ka, atrodoties dominējošā pozīcijā, kurā pieder vara noteikt apstākļus, kādos potenciāli konkurējoši subjekti var piekļūt tirgum, šai varai, ņemot vērā interešu konfliktu, ir jāatbilst kritērijiem, kas nodrošina caurspīdīgu, objektīvu, nediskriminējošu un proporcionālu vidi. Tomēr FIFA un UEFA vara šādiem kritērijiem neatbilst. FIFA un UEFA tādējādi ļaunprātīgi izmanto dominējošu stāvokli. Vēl vairāk, šie noteikumi, ņemot vērā to patvaļīgumu, par [jaunu sacensību] apstiprināšanu nepamatoti ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību.
Tas gan nenozīmē, ka Superlīgas projekts ir obligāti jāapstiprina. Tiesa, lūdzot tai izskatīt FIFA un UEFA noteikumu atbilstību, savā lēmumā nespriež par konkrēti šo projektu. Tāpat Tiesa novēro, ka FIFA un UEFA noteikumi par mediju tiesību izmantošanu kaitē Eiropas futbola klubiem, visiem uzņēmumiem, kas strādā mediju tirgos, un, galu galā, patērētājiem un televīzijas skatītājiem, liedzot viņiem baudīt jaunas un potenciāli inovatīvas vai interesantas sacensības.
Tas gan paliek Madrides Komerciālās tiesas ziņā, vai šie noteikumi var dot labumu dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, nodrošinot solidāra tipa raidtiesību peļņas sadali," paziņojumā noslēgts. UEFA ir pārliecināta, ka tās jaunie noteikumi, kas pieņemti pēc Superlīgas revolūcijas mēģinājuma, atbilst Eiropas Savienības likumdošanai. Jāizceļ, ka pirms gada ģenerāladvokāts Atanasioss Rantoss aicināja ES Tiesu lemt par labu UEFA un FIFA, secinot, ka Eiropas Superlīgai vajadzētu būt tiesībām rīkot sacensības ārpus UEFA un FIFA ekosistēmas, taču UEFA un FIFA vienlaikus ir tiesības sodīt klubus, kuri šādās sacensībās piedalās bez atļaujas. Tādējādi ES Tiesas lēmums nesaskan ar ģenerāladvokāta rekomendācijām.
Tāpat Eiropas Savienības tiesa lēmusi, ka Beļģijas un UEFA noteikumi par pašmāju audzināto spēlētāju kvotu varētu būt pretrunā Eiropas Savienības brīvas darbinieku pārvietošanās tiesībām un varētu ierobežot klubu konkurenci. Tiesa šo jautājumu gan pārvirzījusi atpakaļ Beļģijas nacionālajai tiesai, kurai būs jāpieņem gala lēmums Antverpenes kluba uzsāktajā lietā, un UEFA un Beļģijas futbola amatpersonas vēl varēs censties pierādīt, ka šiem noteikumiem ir pozitīvs efekts un ka tie ir samērīgi. Arī ģenerāladvokāts Macejs Špunars šā gada martā secināja, ka asociācijā trenētu spēlētāju noteikumi ir pretrunā ES likumdošanai, taču vienlaikus secināja, ka tas ir attaisnojami, jo futbols pilda arī sociālu funkciju, ne tikai biznesa. Poļu ģenerāladvokāts ieteica kvotu pārdefinēt uz konkrētajā klubā trenētiem spēlētājiem, nepaplašinot to uz visā asociācijā trenētiem spēlētājiem.
Eiropas futbola dzīvi 2021. gada 18. aprīlī satricināja paziņojums par Eiropas superlīgas radīšanu, zem kura parakstījās 12 klubi: seši klubi no Anglijas ("Arsenal", "Chelsea", "Liverpool", "Manchester City", "Manchester United", "Tottenham") un pa trim klubiem no Itālijas ("Inter", "Juventus", "Milan") un Spānijas ("Atletico", "Barcelona", "Real Madrid"). Superlīgas ideja sastapās ar milzīgu pretestību no sporta organizācijām, pārējiem klubiem, parakstījušo un neparakstījušo klubu faniem un pat valstu valdībām, un drīz vien pie Superlīgas galda palika tikai trīs klubi – "Real Madrid", "Juventus" un "Barcelona". Superlīga laika gaitā centusies labot savas sākotnējās kļūdas, Superlīgu padarot atvērtāku izkrišanas un paaugstināšanas sistēmai un vēl vairāk finansējuma novirzīt futbola attīstībai ārpus Superlīgas.
Izmantotie resursi:
https://twitter.com/EUCourtPress/st...
https://twitter.com/EUCourtPress/st...
+2 [+] [-]
Jāgaida UEFA atbilde ko viņi mēģinās piesolīt komandām.Mēģinās droši dot vairāk par 20% no visiem ienākumiem komandām
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
PSV, Feyenoord, Benfica, Porto, the Italian clubs, Red Star, Anderlecht are some of the clubs who have ACCEPTED the new Super League. They see this as a MASSIVE opportunity to leave their financial problems away and be back to their best
Marseille & Lyon are also keen to join the European Super League. The financial solution for their future has managed to convince the French clubs
+5 [+] [-]
-3 [+] [-]
Heiteriem atkal bēdas!
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
Spēles notiktu tāpat kā tagad nedēļas vidu.
Minimālais spēļu skaits komandai turnīrā vairāk.Tātad vairāk ienākumu.
Maksimālais spēļu skaits tāds pats kāds būtu ČL finālistiem.
Ienākumi no turnīra noteikti būtu vairāk nekā esošie 20% no ienākumiem.
Būs trīs līmeņa turnīri.Apakšējā līmenī katrau gadu norotēs 20 komandas un jaunas 20 nāks klāt,jo būs relegation.Top2 no otrās un trešās līgas kāps uz augstāko un divas vājākās no top1 un top2 kritīs lēja
Spēles varēs skatīties pa velti fani TV/datorā utt.
-1 [+] [-]
tad piemēram kādiem labākajiem spēlētājiem vienas sezonas laikā jāspēlē:
1. Nacionālajā čepionātā
2. Līgas kausā
3. karaļa kausā
4. Čempionu līgā
5. Superlīgā
6. Pasaules kausā
7. Pasaules klubu čempionātā
sezonas laikā ap 80 spēlēm
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tas bija Porto. Arī Eiropas līgā (agrāk UEFA kausā) kopš 2011.gada tikai lielo līgu klubi vinnējusi.
-1 [+] [-]
Lielie klubi sho taisa, jo UEFA nepietiekami dalaas ar ienaakumiem, ja kefiirs naaks pie praata un apsoliis klubiem lielaaku pikji un normaalu turniiru, tad kaut ko veel var saglaabt.
+4 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tagad sistēma ir funkcionējoša un dzīvotspējīga. Pieņemsim, Barselona nopērk no Bragas par 50 milj kādu keksu. Braga viņa vietā nopērk 5 keksus no Horvātijas, Polijas, Norvēgijas un Danijas. Gan jau kāds izšaus. Tie nopērk katrs pa 5 keksiem no citām valstīm, tostarp vienu no Valmieras. Valmiera nopērk 5 keksus no Mettas, Supernovas, Tukuma. Rezultātā visa sistēma ir dzīvotspējīga, jo nauda apgrozās tās ietvarā. Braga cenšas spēlēt labāk un tikt EK. Ja būs aizvērtā līga, tad kā tādai Bragai trenēt spēlētājus? Eirokausu vairs nav, par ko cīnīties? Porto, Benfika un Sportings uz vietējiem startiem liek Nikolaju, jo svarīgākās spēles katru nedēļu per Barsu, MS un Bavāriju. Nu un odziņa uz tortes, vai vidusmēra Portugāles līdzjutējam būs interesanti nākt uz stadionu un vērot kā viņa klubs dabū pa ausīm no MS vai Bavārijas un regulāri kuļās tabulas apakšgalā? Tā vairs nav ČL, kur ir jēga kapāt pat par 3 vietu un uz īsas distances dažreiz notiek lokāli brīnumi.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Otrs variants, superlīgai tikai viens līmenis, tipa slegta līga un tur padsmit grandi teiksim spēlē superlīgā un nespēlē čl. Nu tadā gadījumā uefa turpina bloezt čl, el utt. tikai bez tiem grandiem. Nu mazinās čl prestižs, protams, bet visādi citādi diži nekas nemainās it sevišķi zemāka līmeņa klubiem. Joprojam spēlē savā el, vidējā līmeņa klibiem tas joprojām ir interesants itt. Nu princips apmēram ka tagad ir basītī, kur ir eirolīga, eirokauss un paralēli fiba rīkotie turnīri, kuriem attiecīgi zemaka raudze, bet arī tajos klibi ir ieinteresēti spēlēt skauti uz tiem skatàs utt.
Pie jebkura varianta neredzu nekàdu kataklizmu. Normāla spēriens UEFA, lai bišķi samazina savu augstprātību.
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]