UEFA prezidents Čeferins kategoriski noliedz Superlīgas izveidi: "Tas nenotiks"

"Superlīgas nebūs. Tā ir liekama fantastiskas vai sapņu nodaļā," mierina UEFA prezidents Aleksanders Čeferins, cenšoties pārliecināt, ka Eiropas vadošo klubu sarunām par Superlīgas radīšanu nav reāla pamata. "Mums ir savas idejas, bet viss, ko varu pateikt, ir tas, ka Superlīgas radīšana ir izslēgta."

Līdzīgās domās ir arī Eiropas Klubu asociācijas vadītājs Andrea Anjelli, kurš ir arī Turīnas "Juventus" vadītājs. Tā kā "Juventus" ir starp tiem klubiem, kas tiek piesaukts kā viens no iespējamajiem Superlīgas līdzdibinātājiem, Anjelli izteicās arī kā kluba amatpersona: "Varu apstiprināt, ka neesmu redzējis, nekad neesmu apspriedis un nekad neesmu bijis iesaistīts šā dokumenta radīšanā. Futbola attīstības jautājumos pilnībā sadarbojamies ar UEFA."

Čeferins un Anjelli uzsver, ka ir nepieciešama Eiropas futbola organizāciju vienotība un atbalsts kopīgu reformu veikšanā. Tā varētu skart Eirokausu formātu – visticamāk, tiks radīts trešā līmeņa Eirokausu turnīrs, kā grupu turnīrā spēlēs 32 komandas, bet izslēgšanas spēlēs pievienosies arī astoņas trešo vietu ieguvējas no Eiropas līgas grupu turnīra. Trešā turnīra uzvarētāja nodrošinātu ceļazīmi uz nākamās sezonas Eiropas līgu. Trīs turnīri savos grupu turnīros kopumā varētu apvienot 96 klubus, kas tādējādi acīmredzot nozīmētu pārmaiņas arī Eiropas līgas formātā. Jaunais sacensību formāts gan spēkā varētu stāties vien 2024. gadā, kad beigsies līgums par pašreizējo sistēmu.

Un tāpat tiek cerēts veikt kopīgas reformas valstu nacionālajos čempionātos, lai vadošo līgu klubiem būtu līdzīgāka noslodze, nevis tik milzīga atšķirība, kāda grafika blīvumā pašlaik pastāv starp, piemēram, Anglijas un Vācijas klubiem. Tiek domāts, ka vietējo spēļu skaits varētu tikt samazināts un biežākas varētu kļūt tieši starptautiskās spēles. Čeferins un Anjelli uzsver, ka, pirmkārt, Eirokausu turnīri nekļūs par slēgto klubu pulciņu un ka tiem varēs kvalificēties visu valstu klubi, otrkārt, ir vēlme pastiprināt arī tirgus ārpus futbola lielvalstīm, kā Polija, Krievija, Turcija, un, treškārt, ir vēlme tiekties pēc jauniem tirgiem, veicinot Čempionu līgas izšķirošo spēļu interesi visā pasaulē.

Minētās pārmaiņas gan nemazina mazo klubu bažas par to, ka arī tās bagātākos klubus padarīs tikai vēl bagātākus. "Diemžēl pasaulē tā ļoti bieži notiek, ka bagātais kļūst vēl bagātāks, bet domāju, ka mēs esam viena no retajām organizācijām pasaulē, kas cīnās pret šo problēmu," sacīja Čeferins. Tajā pašā laikā viņš gan neatbalstītu ienākumu un arī turnīra ceļazīmju pilnīgi vienlīdzīgu sadali: "Zinām, ka šī plaisa starp bagātajiem un pārējiem jāmazina, bet saprotam, ka to novērst pilnībā būs grūti. Un neesmu drošs, vai vēlamies absolūti vienlīdzīgu sadali, jo uzskatu, ka par labu darbu ir jāsaņem atalgojums. Lai tiktu labākajos turnīros, vieta ir jānopelna ar saviem rezultātiem. Būtu dīvaini pie vietas tikt tāpat vien. Tas nebūtu labi sacensību garam. Sportiskais ceļš ir vienīgais pareizais."

Tāpat, ļoti iespējams, Dublinā tiks panākta vienošanās par Video tiesneša asistenta sistēmas jeb VAR ieviešanu jau šīs sezonas Čempionu līgas astotdaļfinālā. Vēl septembrī UEFA vadība teica, ka pat Čempionu līgas fināla aizvadīšana ar šādu sistēmu ir ļoti maz iespējama un ka tā tiks ieviesta vien UEFA Superkausā un tad arī Čempionu līgas "play-off" kārtā pirms grupu turnīra. Tomēr tagad Anjelli neslēpj, ka veiktie priekšdarbi ir pozitīvi un ka sistēma tiks ieviesta vēlākais nākamajā sezonā, kas nebūt neizslēdz arī agrāku ieviešanu. UEFA pārdomāšanas iemesls ir virkne rupju kļūdu šīs sezonas grupu turnīrā.

Atgādinām, ka 2. decembrī Dublinā notiks arī "Euro 2020" kvalifikācijas izloze. Latvija kopā ar Andoru, Maltu, Lihtenšteinu un Sanmarīno būs vājākajā grozā.

Izmantotie resursi:
https://www.bbc.com/sport/football/...