Horvātija finālā! Kā reaģē Serbijā - prieks vai naids?

2013. gadā pirms Horvātijas un Serbijas svarīgas futbola spēles kolēģis Agris Suveizda jau rakstīja par īpašajām šo divu valstu un nāciju attiecībām, bet šajās dienās man izdevās pārliecināties par to personīgā saskarsmē.

Viss sākās ar to, ka mani kā Latvijas futbola apskatnieku pirms "Spartaka" un "Crvena Zvezda" dueļa Rīgā uzrunāja serbu žurnālists Aleksandars Obrenovičs no sporta portāla ar vēlmi kaut ko vairāk uzzināt par mūsu kājbumbu. Tikāmies Rīgā, parunājāmies. Viņu cita starpā interesēja, ko Latvijā zina par Serbijas sportu un tieši "Crvena Zvezda", kā arī tirdīja jautājums, kāpēc Latvijā nav ne mazākās ažiotāžas par gaidāmo Čempionu līgas maču. Biju skeptisks par "Spartaka" izredzēm pret Belgradas klubu, bet pēc 0:0 jau es viņu uzrunāju un aizpļāpājāmies līdz pat Serbijas un Horvātijas attiecībām. Dialogs šķita interesants, tāpēc atstāstīšu to.

Vispirms Aleksandars atzina, ka Serbijā iznākums 0:0 pret jūrmalniekiem radījis lielu vilšanos. Arī "Crvena Zvezda" futbolisti visi kā viens izteica neapmierinātību. Ir tādi, kuri pat izcēluši negaidīti labo "Spartaka" sniegumu, bet paši Belgradas kluba futbolisti vairāk akcentē to, ka nepatīkams pārsteigums ir nevis Latvijas čempionu sniegums, bet pats rezultāts. Obrenovičs mūsu sarunā izcēla "Spartaka" aizsardzību ar bosniešu centra aizsargu un komandas kapteini Aleksandru Kosoriču priekšgalā. Tai pašā laikā viņš saka, ka atbildes spēlē, kur būs lielāks laukums un, galvenais, labākas kvalitātes laukums, "Crvena Zvezda" pretiniekiem no Latvijas cerību nebūs. Lai mūsējiem izdodas pierādīt pretējo! Pērn Astanā "Spartakam" padevās ļoti kvalitatīvs 1:1.

Pirms spēles Rīgā "Spartaka" pārstāvji palūdza uzrakstīt dažas rindiņas spēles programmiņai. Man neizdevās atrast "Crvena Zvezda" gada budžetu un diemžēl iznāca maldināt līdzjutējus, paļaujoties uz sajūtām un pasakot, ka Serbijas klubs, tai skaitā budžeta ziņā, ir vēl lielāks nekā "Spartaka" pērnā gada pretiniece "Astana". Kazahu budžets ir gandrīz 30 miljoni eiro, bet Aleksandars ievieš skaidrību, ka "Crvena Zvezda" budžets esot tikai ap 10 miljoniem eiro. Serbu žurnālists, reaģējot uz manu pārsteigumu, paskaidroja pēdējo gadu notikumus slavenajā Belgradas klubā.

Proti, laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam "Crvena Zvezda" vadība pieļāva ne vienu vienu kļūdu un klubs nonāca sarežģītā finansiālajā situācijā. Pārsvarā kļūdas attiecās uz pārspīlēti lielām futbolistu algām un dārgiem transfēriem, kuri sevi neattaisnoja. Vairākas saistības "Crvena Zvezda" nespēja izpildīt un joprojām ir parādā vairākiem spēlētājiem, kuriem nepamatotajos "treknajos gados" bija trakas algas. Kā min Aleksandars, kluba parāds pēdējos gados ir samazināts, taču joprojām sastāda itin iespaidīgus 26.5 miljonus eiro... Ticiet vai nē, pirms trim gadiem šis parāds bija sasniedzis 53 miljonus eiro. Situāciju kaut cik stabilizēt palīdzējušas pēdējo gadu veiksmīgās darbības. Piemēram, trekni transfēri. Marko Grujičs "Liverpool" tika pārdots par 4.5 miljoniem, Ričmonds Boakjē uz Ķīnas "Jiangsu Suning" par pieciem miljoniem, brāļi Ivans un Luka Iliči par 5.5 miljoniem eiro uz "Manchester City". Serbijas zīmols Anglijas Premjerlīgā ir atpazīstams un ar pozitīvu reklāmu...

Tāpat sulīgs bijis "Crvena Zvezda" sponsorlīgums ar Krievijas milzi "Gazprom" - kā galvenos divus iemeslus krievu dāsnumam serbu žurnālists min Belgradas kluba potenciālu, sportiskos panākumus (pagājušajā sezonā Eiropas līgā pārvarētas visas četras kvalifikācijas kārtas un iekļūts grupu turnīrā), kā arī plašo popularitāti. Konkurentei "Partizan" esot labāka organizācija un pēdējos gados vairāk titulu, taču "Crvena Zvezda" pēc viņa aplēsēm ir 70%/30% pārsvars popularitātē. Visbeidzot, noslēdzot pēdējo gadu pozitīvās tendences finanšu jomā, "Crvena Zvezda" pagājušajā sezonā 7-8 reizes spēja pilnībā piepildīt savu vareno 55 tūkstošu ietlipīgo stadionu, kas arī deva labu naudas žūksnīti. Tomēr ielaisto problēmu dēļ serbu žurnālists spiests atzīt - neskatoties uz "Crvena Zvezda" bagāto vēsturi un sasniegumiem, šobrīd tādi klubi kā "Astana" un APOEL ir ar spēcīgāku organizāciju. Pēdējo gadu uzlabojumi Belgradas klubā saistīti ar jaunu vadību, kas esot daudz profesionālāka.

Visbeidzot par Serbijas un Horvātijas tēmu. Serbija savā attieksmē pret Horvātiju ir ļoti pretrunīga. Ja Latvijā esam pieraduši pie latviešu-krievu nesaskaņām, tad Serbijā šāda dalīšanās attieksmē pret citu tautu ir vienas nācijas iekšienē. Obrenovičs: "Neviens to nevar izskaidrot. Mums ir cilvēki ar vieniem un tiem pašiem gēniem, taču divējāda attieksme. Skaidrs, ka galvenais iemesls ir karš 1991. gadā. Jā, izveidojusies situācija ir patiešām īpatnēja."

Aleksandars paskaidro plašāk: "Pirmkārt, līdz 1991. gadam bijām visi vienā valstī [Dienvidslāvijā]. Ir ļoti daudz jaukto ģimeņu, kurās precējušies serbi ar horvātiem. Piemēram, Novaka Džokoviča mamma ir horvātiete, bet tētis serbs.Otrkārt, vecākas paaudzes cilvēki tik ļoti iemīļoja Dienvidslāviju, ka nostaļģija dziļi iesēdusies viņu apziņā, un tāpēc viņi joprojām mīl "bijušos brāļus". Tomēr kopumā situācija ir aptuveni 50/50 - viena puse priecājas par Horvātijas sasniegumiem, bet otra ir nevis vienaldzīga, bet pat vīlusies par to. Šai otrai pusei, uzskatu, savstarpējais naids ir līdzīgs kā krieviem un ukraiņiem.

Piemēram, Nemaņa Radonjičs [Serbijas izlases un "Crvena Zvezda" supertalants, kurš spēlēja pret "Spartaku" - aut.] vakar bija tik ļoti priecīgs pēc Mandžukiča uzvaras vārtiem, bet daži citi spēlētāji, kā arī pāris komandas pārstāvji bija vīlušies. Arī serbu mediji ir sadalījušies divās nometnēs. Piemēram, viens žurnālists, serbu tautības, ir dzimis Horvātijā, Vinkovcu pilsētā, kur arī dzīvoja, bet tad Horvātija viņu un daudzus citus serbus no valsts izraidīja. Tagad šis žurnālists spiests būt bēgļa statusā Serbijā - viņam pret Horvātiju ir liels naids." Horvātijā ir pilsētas, kas savulaik bija izteikti serbu apdzīvotas, bet tad Horvātija apgrieza visu kājām gaisā, piemēram:

Aleksandars arī atzīmē, ka Horvātijas izlasē ir serbu izcelsmes futbolisti, turklāt vieni no valstsvienības līderiem - Danijels Subasičs, Ivans Perišičs. Par Subašiču ir īpašs stāsts - viņa sievas tēvs ir horvāts un viņš vairs nevēlas redzēt savu meitu, jo viņa ir precējusies ar serbu... Tādas, lūk, sarežģītas serbu un horvātu attiecības.