Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:128, Did:0, useCase: 3

Florences Fiorentina – Badžo, Batistuta, bankrots, Calciopoli un atgriešanās Eiropā

Agris Suveizda

Florences Fiorentina – Badžo, Batistuta, bankrots, Calciopoli un atgriešanās Eiropā
Gabriels Batistuta. Foto: cultofcalcio.com

Apgūstot Eiropas vēlo viduslaiku vēsturi, paiet garām Florencei nav iespējams. Tas bija renesanses izcelšanās un norises centrs, un, lasot par Mediči ģimeni, Leonardo Da Vinči, Nikolo Makjavelli un daudziem, daudziem citiem, jūs lasāt arī Florences vēsturi. Tuvāk mūsdienām Florence vairāk zināma ar modes zīmolu Gucci, ko pirms 101 gada dibināja Florencē dzimušais Gučo Guči, un tā joprojām ir nozīmīga tūrisma, arhitektūras, modes un kultūras vieta. Taču rīdzinieki nepilnu 400 tūkstošu cilvēku apdzīvotajā pilsētā nav ieradušies tūrismā – šovakar RFS vairāk nekā 40 tūkstošu vietu ietilpīgā stadionā, kas nosaukts par godu bijušajam UEFA un Itālijas federācijas prezidentam Artēmio Franki, gaida Eirokausu grupu turnīra debija pret Itālijas septīto spēcīgāko futbola klubu Florences "Fiorentina".

Pirmā Kausu ieguvēja kausa ieguvēja
Arī Florences "Fiorentina" strauji tuvojas 100. dzimšanas dienai, un 1926. gadā dibinātais klubs kopš 1928. gada augstākajā līgā nav spēlējis tikai septiņus gadus – no 1929. līdz 1931. gadam (debijas sezonā izkrita no pirmās divīzijas), no 1943. līdz 1945. gadam (Otrais pasaules karš), no 1993. līdz 1994. gadam (ar pirmo piegājienu triumfēja B sērijā) un no 2002. līdz 2004. gadam (bankrots). Neskatoties uz šādu ilgdzīvotību augstākajā sabiedrībā, "Fiorentina" gan nevar lepoties ar lērumu trofeju un Itālijas futbola elitāru statusu, un vairums sasniegumu jau ir tālā pagātnē.

"Fiorentina" par Itālijas čempioni kļuvusi divreiz – 1956., nākamajās četrās sezonās samierinoties ar otro vietu, un 1969. gadā, Itālijas kauss iegūts sešas reizes (1940., 1961., 1966., 1975., 1996. un 2001. gadā) un Itālijas Superkauss – vienu reizi 1996. gadā. Pēc pirmā titula izcīnīšanas "Fiorentina" 1957. gadā tika Eiropas kausa jeb mūsdienu Čempionu līgas otrās sezonas finālā, vairāk nekā 120 tūkstošu skatītāju klātbūtnē Madridē ar 0:2 zaudējot "Real Madrid" (uzvaras vārti leģendārajam Alfredo Di Stefano), bet 1961. gadā pirmajā Kausu ieguvēju kausa finālā ar 2:1, 2:0 pārspēja Glāzgovas "Rangers". Nākamās Kausu ieguvēju kausa sezonas finālā zaudējums pret Madrides "Atletico", un 1990. gadā "Fiorentina" spēlēja arī UEFA kausa finālā, kurā Turīnā piekāpās vietējai konkurentei "Juventus".

1990. gads "Fiorentina" bija notikumu pilns. Togad "Fiorentina" ne tikai UEFA kausa finālā zaudēja "Juventus", bet Turīnas klubam par tā laika rekordsummu (sterliņu mārciņās summa lēsta ap astoņiem miljoniem) arī pārdeva savu zvaigzni Robertu Badžo, kura pāreja Florences ielās izraisīja milzu nekārtības, un līdz pat sezonas izskaņai nebija droša par palikšanu līgā. Tajā pašā gadā par kluba jauno īpašnieku kļuva slavenais kinorežisors Mario Čeki Gori, un gadu vēlāk "Fiorentina" uzbrukums ieguva jaunu ikonu – 22 gadus veco argentīnieti Gabrielu Batistutu, kurš tika nopirkts no "Boca Juniors". 1993. gads savukārt nesa divas nelaimes – retu izkrišanu no A sērijas un īpašnieka nāvi 73 gadu vecumā, klubu pārņemot viņa dēlam, arī kinorežisoram, Vitorio. "Fiorentina" B sērijā gan uzturējās tikai vienu sezonu, Klaudio Ranjēri vadībā triumfējot ar tādiem spēlētājiem kā Batistuta, Štefans Efenbergs, Frančesko Toldo – ierindā bija arī pašreizējais "Milan" galvenais treneris Stefāno Pioli un vēlākais "Fiorentina" galvenais treneris Džuzepe Jakīni.

Bankrots un Di Līvio lojalitāte
Batistutam par kluba rezultatīvāko spēlētāju kļūstot deviņas sezonas pēc kārtas un pēc tam viņa darbu lieliski turpinot arī Enriko Kjēzam, Federiko Kjēzas tēvam, "Fiorentina" 1999. gadā izcīnīja trešo vietu A sērijā, kas deviņdesmitajos gados bija vadošā līga pasaulē, un sasniedza kausa finālu, bet 2001. gadā revanšējās Liliana Tirama un Fabio Kannavāro pārstāvētajai "Parma" un izcīnīja kausu – savu pagaidām pēdējo trofeju kluba vēsturē. Tomēr jau nākamajā sezonā "Fiorentina" ar tādiem uzbrucējiem kā Nunu Gomišs, Adrianu, Predrags Mijatovičs un Kjēza sastāvā ne tikai palika priekšpēdējā vietā A sērijā, bet arī piedzīvoja finanšu krahu un administrācijas procesa dēļ tika izmesta uz ceturto līgu. Vitorio Čeki Gori finanšu nedienas ar to nebeidzās, jo turpmāko 20 gadu laikā viņš ir trīsreiz arestēts finanšu pārkāpumu dēļ un nesen arī tika notiesāts uz gandrīz astoņarpus gadiem.

Florences futbolu glāba uzņēmējs Djēgo Della Valle, un "Fiorentina" (tobrīd gan klubu sauca "Florentia Viola", Della Vallem tikai vēlāk par divarpus miljoniem eiro atpērkot klubam atņemto nosaukumu) ceļš līdz A sērijai ilga nieka divus gadus. Ja deviņdesmito gadu sākumā B sērijā tika saglabāts spēcīgs sastāvs, tad ceturtajā līgā palikt izvēlējās vienīgi 2001. gada kausa ieguvējs un Itālijas izlases pussargs Andželo Di Līvio, bet par jauno uzbrukuma zvaigzni kļuva trešās līgas labākais bombardieris Kristians Rigāno, kurš pievienojās no "Taranto" un guva 30 no komandas 56 vārtiem, palīdzot triumfēt savā zonā. Starp citu, sezonas pirmo daļu Florencē pavadīja arī vēlāk lieliski zināmais uzbrucējs Fabio Kvaljarella, kura īre ziemā pēc vieniem vārtiem 12 spēlēs gan tika pārtraukta. "Fiorentina" ieguva ceļazīmi uz trešo līgu, taču C1 sērijas vietā mīklaini nokļuva B sērijā.

Itālijas B sērijā izcēlās skandāls, jo čempione "Siena" neizšķirtā pret izkritušo "Catania" pieteica neatļautu spēlētāju. "Catania" tika piešķirta uzvara, tad šis lēmums tika atcelts, taču klubs turpināja tiesāties un tika pieņemts Zālamana lēmums – vietu līgā saglabāja visas izkritušās komandas, līgai īslaicīgi paplašinoties no 20 līdz 24 komandām. Visas, izņemot "Cosenza", kura bankrota dēļ zaudēja profesionāla kluba statusu, un tās vietu ieņēma tieši "Fiorentina" – vienīgā no četrām vienībām, kuras izkļuva no C2 sērijas. "Fiorentina" B sērijā ieguva sesto vietu, un ar to bija gana, lai iekļūtu pārspēlēs, jo nu paplašināta tika arī A sērija – no 18 līdz 20 komandām. "Fiorentina" ar 1:0, 1:1 pārspēja "Perugia" un jau pirmajā piegājienā atgriezās augstākajā sabiedrībā. Atkal uzbrukuma līderis bija Rigāno, kurš ar 23 vārtiem bija ceturtais līgā, bet ar 30 vārtiem pirmais bija B sērijas čempions "Palermo" rindās Luka Toni – viņš gadu vēlāk nokļuva Florencē un tieši kā "Fiorentina" futbolists 2006. gada kļuva par pasaules čempionu. Tas bija Itālijas ceturtais triumfs Pasaules kausā un pirmais kopš 1982. gada, kad valstsvienībā bija četri "Fiorentina" spēlētāji un divi pamatsastāvā - izcilais uzbrūkošais pussargs Džankarlo Antonjoni, kurš finālu pret Rietumvāciju (3:1) gan izlaida pusfinālā gūtās traumas dēļ, un uzbrucējs Frančesko Graciāni, kuram fināls aprāvās 7. minūtē.

Prandelli, Kjellīni un Calciopoli
Atgriešanās A sērijā nebija viegla, sīvā cīņā iegūstot 16. vietu un tomēr nosargājot vietu līgā - savu darbiņu padarījis, Di Līvio varēja beigt karjeru. Bez Di Līvio, Rigāno un Lukas Ariati, kurš arī spēlēja ceturtajā divīzijā, jaunās "Fiorentina" debijā A sērijā spēlēja arī vēl tikai 20 gadus vecais Džordžo Kjellīni. Vēlāk izcilais aizsargs un "Livorno" audzēknis Florencē nokļuva Itālijai tik populārajā klubu līdzīpašumtiesību darījumā. "Juventus" par 3,0 miljoniem nopirka "Roma" piederošās tiesības, "Fiorentina" par 3,5 miljoniem ieguva "Livorno" tiesības uz spēlētāju, bet pēc sezonas "Fiorentina" pamatsastāvā "Juventus" par 4,3 miljoniem izpirka "Fiorentina" tiesības un Kjellīni sāka savu 17 gadus ilgo posmu Turīnā, kam šovasar tika likts punkts.

Pēc smagas pirmās sezonas "Fiorentina" sākās strauja augšupeja, Čezāres Prandelli, vēlākā Itālijas izlases trenera, vadībā ar 74 punktiem izcīnot ceturto vietu A sērijā, taču tad Itālijas futbolu satrieca Calciopoli jeb spēļu ietekmēšanas skandāls. Bargus sodus saņēma pieci klubi, čempionei "Juventus" zaudējot titulu un kopā ar Turīnas klubu uz B sēriju tiekot izmestiem vēl diviem pirmā sešinieka klubiem "Fiorentina" un Romas "Lazio". Iesniedzot apelāciju, Florences un Romas klubi A sērijā gan tika atjaunoti, taču saņēma 30 punktu sodu un "Fiorentina" neizdevās atgūt ceļazīmi uz Čempionu līgu. Nākamo A sērijas sezonu "Fiorentina" sāka ar -15 punktiem, "Reggina" ar -11 punktiem, "Milan" ar -8 punktiem, bet "Lazio" ar -3 punktiem. Pārliecinoši triumfēja Milānas "Inter" (97), otrā bija "Roma" (75), bet "Fiorentina" pat ar milzīgo sodu finišēja sestā, laukumā iegūstot trešo lielāko punktu summu (73). Pirmoreiz jaunā kluba vēsturē Viola jeb violetie iekļuva Eirokausos un jau pirmajā reizē iekļuva UEFA kausa pusfinālā, kur pendelēs zaudēja savai vecajai pretiniecei "Rangers".

Klozes vārti no aizmugures un jauns īpašnieks
Nākamajās divās sezonās "Fiorentina" izcīnīja ceturto vietu un caur kvalifikāciju tika divos Čempionu līgas grupu turnīros, 2009. gadā arī izcīnot pirmo vietu grupā. Sākusi ar zaudējumu Lionā (0:1), "Fiorentina" uzvarēja nākamajās piecās spēlēs un apsteidza Lionas "Olympique" (1:0), "Liverpool" (2:0, 2:1) un "Debrecen" (5:2, 4:3). Astotdaļfinālā "Fiorentina" sīvi piekāpās Minhenes "Bayern" (1:2, 3:2), kas pirmajā spēlē mājās uzvaru izrāva ar Miroslava Klozes vārtiem no aizmugures stāvokļa – VAR tolaik, protams, vēl nebija. Ceturtā "Fiorentina" finišēja arī 2013., 2014. un 2015. gadā, tomēr Itālija rangā tobrīd bija ceturtā aiz Vācijas jeb ar tikai trim ceļazīmēm uz Čempionu līgu, tādēļ "Fiorentina" bija jāsamierinās ar četriem Eiropas līgas grupu turnīriem pēc kārtas (2015. gadā sasniegts arī Eiropas līgas pusfināls).

Itin ilgu laiku bijusi uzreiz nākamajā plauktiņā aiz Itālijas grandiem, "Fiorentina" iepriekšējās sezonās piedzīvoja lejupslīdi – piektā, astotā, astotā un pat sešpadsmitā vieta, 2019. gadā notiekot nākamajai īpašnieku maiņai. No 1990. līdz 2002. gadam "Fiorentina" valdīja Čeki Gori ģimene, no 2002. līdz 2019. gadam – brāļi Della Valles, bet pirms trim gadiem par 160 miljoniem eiro klubu nopirka Itālijā dzimušais amerikāņu miljardieris Roko Komiso, kuram pieder arī Ņujorkas "Cosmos". Viņa vadībā sekoja 10. un 13. vieta, līdz pagājušajā sezonā "Fiorentina" izcīnīja septīto vietu – augstāko kopš 2016. gada, Eirokausos atgriežoties pēc piecu sezonu prombūtnes. Piecus gadus uz Eiropas skatuves nav kāpusi arī Edinburgas "Hearts", bet Stambulas "Başakşehir" atgriežas pēc vienas sezonas pauzes, tādējādi visas mūsu grupas komandas ir izsalkušas pēc starptautiskā futbola.

Naudu pelna Itālijā, nevis Anglijā
Futbola pasaules barības ķēdē tikai daži elitāri klubi var sevi nesaukt par pārdevēju klubu. Kāds spēlētājus gatavo Virslīgai, kāds spēlētājus gatavo Polijai, kāds spēlētājus gatavo Beļģijai, kāds spēlētājus gatavo Itālijai un kāds spēlētājus gatavo elites līgu elitei. Arī Florences "Fiorentina", protams, ir pārdevēju klubs, kuram, kā jau vairumam klubu ārpus Anglijas Premjerlīgas, no pārdošanas spējas var būt atkarīgs tas, vai finansiālo gadu izdosies pabeigt bez mīnusiem. Taču, kamēr Francijas, Portugāles un Nīderlandes klubi iztiku pelna ar spēlētāju pārdošanu Premjerlīgai par summām, kas krietni pārsniedz tirgus cenu normālajā pasaulē, "Fiorentina" līderi lielākoties pievienojas A sērijas grandiem. Florences klubs iepriekšējā desmitgadē gan veiksmīgi sadarbojās arī ar Anglijas klubiem, Londonas "Chelsea" pārdodot Huanu Kvadrado (31,0 miljoni eiro) un Markosu Alonso (23,0) un iegūstot pusgada īrē vēl tikai topošo superzvaigzni Mohamedu Salāhu, kuru galvaspilsētas klubs palaida vējā, un "Manchester City" pārdodot Stevanu Jovetiču un apmainoties ar Balkānu centra aizsargiem Stefanu Saviču un Matiju Nastasiču, taču jaunākie lielie darījumi atkal veikti pašmāju tirgū.

Milānas "Inter" tika pie urugvajieša Matiasa Vesino (24,0), "Milan" – pie horvāta Nikolas Kaliniča (22,5), "Roma" – pie francūža Žordana Veretū (17,5), bet visbiežāk ciemos joprojām nāk Turīnas "Juventus", kas nopirka divus "Fiorentina" audzēkņus vārdā Federiko (Bernardeski par 40 miljoniem un Kjēzu divu gadu īrē par 3+7 miljoniem un obligātā izpirkumā par 40+10 miljoniem) un pirms pusgada arī serbu uzlecošo zvaigzni Dušanu Vlahoviču. Florences klubs Vlahoviču 18 gadu vecumā no Belgradas "Partizan" nopirka par 3,2 miljoniem, bet iepriekšējā ziemā pārdeva par 70+10 miljoniem eiro (vēl 11,6 miljonus "Juventus" iztērēja piemaksās). Pirmajās divās sezonās 43 spēlēs (14 pamatsastāvā) A sērijā guvis sešus vārtus, nākamā pusotra gada laikā pat miljonu gadā nepelnošais Vlahovičs Florencē izcēlās ar 38 vārtiem 58 spēlēs un pēc lieliska 2021. gada noslēguma (17 vārti 21 spēlē) atteicās no jauna līguma par kluba rekordalgu – kļuva skaidrs, ka serba pārdošana tuvāko divu pārejas periodu laikā ir neizbēgama, jo tā brīža līgums beigtos 2023. gadā. "Juventus" rindās Vlahovičs A sērijā 19 spēlēs ir guvis 11 vārtus, bet "Fiorentina" audzēkņiem un "Euro 2020" uzvarētājiem klājas bēdīgāk - Kjēza, kurš vasarā beidzot kļuva par pilntiesīgu "Juventus" spēlētāju, janvārī sarāva krusteniskās saites un vēl tikai gaida atgriešanos, bet Bernardeski jau ir nokļuvis Toronto, MLS debijas sezonā pagaidām deviņos mačos gūstot septiņus vārtus.

Kurš būs šīs sezonas līderis?
Gan spēlētāju pārdošanas, gan īpašnieku maiņas ietekmē "Fiorentina" iepriekšējos gados bijusi diezgan aktīva arī spēlētāju pirkšanā. Komiso ēras trīsgadē klubs ir veicis 11 pirkumus, kas pārsnieguši 10 miljonus eiro, tiesa gan, tikai viens pirkums ir pārsniedzis 15 miljonus – tas ir argentīniešu malējais uzbrucējs Nikolass Gonsaless, kurš no Štutgartes pirms gada pārcēlās par 24,5 miljoniem un debijas sezonā A sērijā guva septiņus vārtus un izdarīja sešas rezultatīvas piespēles. Regulāri spēlējis arī Argentīnas izlasē Pasaules kausa atlasē (11 spēles, septiņas pamatsastāvā, trīs vārti), Gonsaless varētu būt saucams par pašreizējās "Fiorentina" lielāko spīdekli un preci, taču sezonas sākumā muskuļa problēmas dēļ viņš gan spēlējis maz, pret "Juventus" palika rezervē un šovakar nebūs arī uz soliņa.

Ar daudz līdzīga līmeņa transfēriem "Fiorentina", no vienas puses, sapulcējusi diezgan sabalansētu un vienmērīgu sastāvu, kas ir pirmais solis, lai atkal nostiprinātos Eirokausu zonā un tuvotos agrākajām pozīcijām (to paveikt gan nebūs viegli, jo Milānas klubu jaudas pakāpeniskā atgūšana ir mainījusi grandu spēka rangu), bet, no otras puses, mērķu izpildei var trūkt acīmredzamu līderu, kāds nesen bija Vlahovičs. Nosaukt dažus izteikti labākos spēlētājus komandā nebūt nav viegli. Kādam tie būs Gonsaless un kluba algu saraksta līderis Luka Jovičs, kurš 60 miljonu transfēru uz Madridi nopelnīja ar vienu spožu sezonu un atkal mēģinās reabilitēt sevi (viņš Florencē ieradies kā brīvais aģents un peļņas ziņā varētu būt pat labāks kumoss par Gonsalesu, kurā tika investēti lieli līdzekļi), vēl kādam tie būs šīs vasaras jaunieguvumi Antonīns Barāks (Čehijas izlases centra pussargs pēc 11 vārtu sezonas Veronā ieradies pusotra miljona īrē ar 12 miljonu izpirkuma iespēju) un brazīliešu malējais aizsargs Dodo (par 14,5 miljoniem no Doneckas "Shakhtar"), vēl kādam – centra aizsargi Nikola Milenkovičs, Igors un Lukass Martiness (kluba rotācijas trešā izvēle Pasaules kausa atlasē spēlēja vairāk par citu L. Martinesu jeb Lisandro, kurš nu ir Mančestrā) vai kapteinis Kristiāno Biragi, kurš Itālijas izlasē aizvadījis 13 spēļu.

Slikts sākums, lielākā bumbas kontrole, daudz sitienu, mazs xG
Iepriekšējā Eirokausu sezonā "Fiorentina" vadīja portugālis Paulu Soza, taču iepriekšējo 50 gadu laikā pie kluba stūres bijuši tikai pieci ārzemnieki. Florences tehniskā zona bijusi ļoti itāliska, un simboliski, ka tagad pie komandas stūres ir ļoti itālisks uzvārds – Vinčenco Italjāno, kurš "Fiorentina" uzmanību izpelnījās ar "Spezia" ievešanu A sērijā un vietas nosargāšanu tajā. Komiso īsajā ērā bijušas jau piecas treneru maiņas, īslaicīgi atgriezās arī Prandelli, Jakīni vienību vadījis pat divreiz, bet 2021. gada vasarā pie stūres stājas Italjāno, kuram pirmajam izdevies sasniegt un pārsniegt gada stāžu. Pagājušajā sezonā "Fiorentina" septīto vietu izcīnīja ar otro lielāko bumbas kontroli līgā (58,0%, "Napoli" bija 58,8%), vismazāk neizšķirtiem līgā (5), dalīti visvairāk zaudējumiem labāko divpadsmitniekā (14) un vismaz reizi uzvarot 15 no 19 līgas komandām, bez punkta paliekot vienīgi pret "Lazio". Atraktīvajā futbolā problēma gan bija vārtu drošība – ja mājās bija desmit sausās spēles, tad izbraukumā tikai viena.

Šo A sērijas sezonu "Fiorentina" sākusi ne pārāk labi, ar sešiem punktiem piecās spēlēs ieņemot 11. vietu, jau tuvojoties pagājušās sezonas neizšķirtu skaitam, neizmantojot vairākumu Empoli (0:0), neiesitot pendeli "Juventus" (1:1), visos turnīros vārtus negūstot 448 minūtes pēc kārtas un vienīgo uzvaru līgā izcīnot pirmajā kārtā pret jaunpienācēju "Cremonese" (3:2), kas mazākumā panāca 2:2 un izskaņā zaudēja tikai vārtsarga neveiksmīgas kļūdas dēļ. Iepriekšējā kārtā mājās pret "Juventus", kas Masimiljāno Allegri piesardzīgajā manierē labprāt spēlē vidējā un zemā blokā bez bumbas, Florences klubam bija krietni vairāk sitienu (17:4) un gandrīz 60% bumbas kontrole, kas gan pat ir mazāka par sezonas līdzšinējo vidējo rādītāju. Pret "Cremonese" un "Udinese" (0:1) ar bumbu esot pat 74%, "Fiorentina" ar vidējiem 63,7% ir līgas līdere, sitienu ziņā ir trešajā vietā (17,2) un pretiniekiem atļauto sitienu ziņā – otrajā vietā (8,4). Tiesa, par spīti šādai statistikai produktivitāte pēdējā trešdaļā nav augsta un lērums sitienu, ja var ticēt understat.com datiem, ir ar mazu varbūtību – "Fiorentina" gūto vārtu un sakrāto punktu skaits ir ļoti līdzīgs potenciāli gaidāmajam (vārti 4:4, xG 5,47:6,16, xP 6,12). Arī augstā aizsardzības līnija padara "Fiorentina" ievainojamu pret ātrām pārejām, bet lielā bumbas kontrole un pretinieku zemie bloki savukārt nozīmē, ka "Fiorentina" spēcīgajiem un ātrajiem flangiem bieži vien trūkst plašuma. Spēle pret "Juventus" bijusi pagaidām vienīgā A sērijā, kurā "Fiorentina" bijusi būtiski labāka pēc xG rādītāja (taču arī tajā starpība nesasniedza pilnus vienus vārtus - 1,83 pret 1,08).

Tā kā Eiropas Konferences līgas grupu turnīrā neviena no trīsdesmit divām vietām nav garantēta, arī vadošo līgu klubiem par ceļazīmi ir jācīnās - "Fiorentina" play-off kārtā ar 2:1, 0:0 pārspēja Nīderlandes "Twente". Šīs kārtas aizvadīšana un viena A sērijas kārta nedēļas vidū savukārt nozīmē to, ka "Fiorentina" ceturto nedēļu pēc kārtas izspēlēs divus mačus. Iepriekšējās nedēļās Italjāno, kurš neatkarīgi no sastāva gandrīz vienmēr spēlē ar 4-3-3, izvēlējās plašas rotācijas taktiku, izteiktu uzsvaru liekot uz spēli nedēļas nogalē, un domājams, ka arī šovakar Florences klubs visdrīzāk spēlēs lielākoties ar tuvākajiem rezervistiem (svētdien "Fiorentina" viesosies Boloņā). Nosacīto otro sastāvu gan nevajag novērtēt par zemu, jo tieši tas pārvarēja arī "Twente" barjeru un tajā netrūkst spēlētāju, kas pirkti par astoņciparu summām, kā Joviča dublieris Arturs Kabrals un bijušais Francijas čempions Žonatans Ikonē, kuri ziemā par 14 miljoniem pārnāca no "Basel" un "Lille", vai Rolando Mandragora, kurš šovasar par 8,2 miljoniem nopirkts no "Juventus". Vārtus varētu sargāt Itālijas rezerves vārtsargs Pjērluidži Gollīni, kurš īrē ieradies no "Atalanta", bet lielākās problēmas ar sastāvu būs aizsardzības centrā - brazīlietis Igors ir diskvalificēts par diviem vēliem brīdinājumiem Nīderlandē, bet Milenkovičs pret "Juventus" sastiepa muskuli. Tā kā ceturtā izvēle Nastasičs pavisam nesen pārcēlās uz Maļorku, "Fiorentina" palikusi tikai ar vienu pirmās komandas centra aizsargu un visdrīzāk nāksies pārbīdīt kādu no malējiem aizsargiem (Lorenco Venuti vai Luku Ranjēri?).

"Fiorentina" sastāvs

PozīcijaSpēlētājsValstsVecTransfērsKlubsNogalēVidū
VārtsargsPjērluidži Gollīni27ItālijaīreAtalanta3/3
Pjetro Terračāno32Itālijabr. aģentsEmpoli1/13/3
Mikele Čerofolīni23Itālijaakadēmija
Kreisais aizs.Kristiāno Biragi30Itālija2.0 milj.Pescara3/42/3
Aleksa Terzičs23Serbija1.7 milj.Crvena zvezda1/21/1
Luka Ranjēri23Itālijaakadēmija
Centra aizs.Nikola Milenkovičs24Serbija5.5 milj.Partizan4/42/2
Lukass Martiness26Argentīna13.0 milj.River Plate3/41/2
Igors24Brazīlija5.3 milj.SPAL1/22/2
Dimo Krastevs19BulgārijaNeftokhimik
Labais aizs.Dodo23Brazīlija14.5 milj.Shakhtar3/40/1
Lorenco Venuti27Itālijaakadēmija
Balsta pus.Sofjans Amrabats26Maroka19.5 milj.Hellas Verona3/32/3
Rolando Mandragora25Itālija8.2 milj.Juventus1/3+11/3
Centra pus.Jusefs Malehs24Maroka0.8 milj.Venezia3/43/3
Džakomo Bonaventura33Itālijabr. aģentsMilan3/3+12/2
Antonīns Barāks27ČehijaīreHellas Verona2/21/1
Šimons Žurkovskis24Polija4.5 miljGornik Z0/2
Alfrēds Dunkans29Gana15.0 milj.Sassuolo0/11/1
Alesandro Bjanko19Itālijaakadēmija
Malējais uzbr.Rikardo Sotils23Itālija0.5 milj.Torino3/42/3
Kristians Kuamē24Kotdivuāra11.0 milj.Genoa2/3+11/2
Žonatans Ikonē24Francija14.0 milj.Lille2/31/3
Rikardo Saponara30Itālija9.0 milj.Empoli1/31/1
Nikolass Gonsaless24Argentīna24.5 milj.Stuttgart0/21/2+1
Centra uzbr.Luka Jovičs24Serbijabr. aģentsReal Madrid4/4+10/2
Arturs Kabrals24Brazīlija14.0 milj.Basel0/23/3+1

Nogalē - spēles nedēļas nogalē pret "Cremonese" (3:2), "Empoli" (0:0), "Napoli" (0:0) un "Juventus" (1:1), vidū - spēles nedēļas vidū pret "Twente" (2:1, 0:0) un "Udinese" (0:1). Krustenisko saišu plīsumu turpina ārstēt vienīgais "Fiorentina" dalībnieks "Euro 2020" Gaetāno Kastrovilli, kurš Itālijas vidējā līnijā gan aizvadīja tikai trīs minūtes, un ārpus Eirokausu pieteikuma palicis arī rezerves centra pussargs Marko Benasi, kurš var spēlēt arī aizsardzības labajā malā un pirms pieciem gadiem no "Torino" tika nopirkts par 12 miljoniem eiro. Bez Gonsalesa, Igora un Milenkoviča spēles pieteikumā nebūs arī Dunkana, kurš turpina ārstēt savainojumu.

  +1 [+] [-]

, 2022-09-08 13:34, pirms 3 mēnešiem
Labs raksts. Paldies, autoram!

     [+] [-]

, 2022-09-08 14:48, pirms 3 mēnešiem
Lieliski, autor!

     [+] [-]

, 2022-09-08 18:14, pirms 3 mēnešiem
Paldies par rakstu. Tagad galvenais RFS nesabīties no šī visa un parādīt pieklājīgu cīņu laukumā.