Eiropas futbolā jāievieš vienota sodu sistēma?

Kaut arī Eiropas futbola sezona tik tikko tikai sākusies, diskusijas pēdējo dienu laikā bijušas īpaši karstas. Diemžēl iemesls tām nav bijusi kāda sensācija futbola laukumā vai kāda talantīga futbolista atklāšana, bet gan Disciplināro komiteju lēmumi un diskvalifikācijas spēlētājiem.

Divu spēļu diskvalifikāciju par simulāciju UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas turnīra spēlē pret Glāzgovas "Celtic" saņēma Londonas "Arsenal" uzbrucējs Eduardu. Horvātijas izlases spēlētājs pretinieku soda laukumā nosimulēja kontaktu ar "Celtic" vārtu vīru Arturu Borucu. Poļa sašutums tiesneša domas nemainīja - 11m soda sitiens, ko realizēja teātra izrādes galvenais varonis Eduardu. Vēlāk gan brazīlietis saņēma pelnītu divu spēļu diskvalifikāciju. Savukārt daudz nopietnāku - vismaz desmit maču - sodu saņēma viens no talantīgākajiem Beļģijas jaunās paaudzes futbolistiem Aksels Vitsels. Viņš spēlē pret "Anderlecht" salauza pretspēlētāja kāju divās vietās. Cietušais poļu futbolists Marcins Vasiļevskis nespēlēs vismaz gadu.

Šie divi gadījumi atjaunojuši strīdus par nepieciešamību ieviest noteiktu soda sankciju sistēmu. Citādi par simulāciju Eduardu saņem divu spēļu sodu, savukārt pavisam nesenā pagātnē angļu aizsargs Martins Teilors bija spiests izlaist tikai par spēli vairāk, kaut arī viņš pret to pašu Eduardu nospēlēja ļoti rupji, un pat tika prognozēts, ka brazīlietis pārtrauks savu karjeru. Savainojums ir izārstēts, un Dudu ir atgriezies laukumā, tomēr piespriestā trīs spēļu diskvalifikācija bija kā spļāviens sejā cietušajam futbolistam. Salīdziniet paši - Teilors izlaida tikai trīs mačus, kamēr naturalizētais Horvātijas izlases spēlētājs bija spiests nespēlēt aptuveni gadu...

Salīdzinot soda mērus, nav jābūt ekspertam, lai pamanītu, ka trūkst konsekvences. Kamēr Teilors atpūtās vien pāris mačus, par līdzīgu, taču ne tik rupju pārkāpumu Francijas kluba "Rennes" spēlētājs Kaders Mangane pagājušajā sezonā saņēma diskvalifikāciju uz deviņām čempionāta spēlēm. Iespējams, sods būtu smagāks, ja līdz sezonas beigām nebūtu palikušas tieši tik spēļu. Šoreiz soda lēmēji netika iežēlināti pat ar to, ka Mangane ar viņa upuri Džonatanu Lakūru bija labi draugi. Kamēr Teilora aizstāvjiem pietika vien ar to, ka Teilors, redz, esot miermīlīgs cilvēks...

Problēma ir tā, ka, ja attiecīgie pārkāpumi un rupjības notiek vietējos čempionātos, par to lemj vietējā Futbola federācija. Ja Francijas un Beļģijas futbola amatpersonas ir bijušas savu uzdevumu augstumos un piešķīrušas pietiekami bargus soda mērus, tad Anglijā šī situācija nav tik laba kā varētu vēlēties. Ir bijuši vairāki skandāli, kad kāds ir bijis vienlīdzīgāks par citiem - par līdzīgu pārkāpumu viens ir sodīts, kamēr cits - apžēlots. Manuprāt, ir nepieciešama vienota sodu sistēma visai Eiropai. Lai negadītos tādas situācijas, kad Eiropas ziemeļos, piemēram, kājas lauzt ir atļauts, kamēr dienvidos - nē. Tāpat tas būtu vajadzīgs, lai nebūtu skandāli no sērijas "mēs nedrīkstam, bet viņi gan".

Divi, manuprāt, galvenie noteikumu pārkāpumi, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir rupji pārkāpumi, kā arī simulācijas. Ļoti daudz ir tādu situāciju spēles laikā, kad aizsargs ar asu vai pat rupju paņēmienu aptur pretinieku. Bieži vien, skatoties spēli, nākas saķert galvu un atviegloti nopūsties, ka cietušais ticis laimīgi sveikā bez savainojuma. Tomēr vienreiz, divreiz paveikties var, kamēr trešajā reizē var iznākt traģēdija.

Tieši tādēļ, ka bieži vien pretspēlētāji visasāk spēlē pret labākajiem, ātrākajiem un tehniskākajiem futbolistiem un viņiem to ļauj, tik ļoti attīstījusies simulēšana. Tomēr arī te ir atšķirība - vai to dara, lai izvairītos no pretinieku izklupieniem, vai lai nopelnītu 11m soda sitienus un sarkanās kartītes pretiniekam. Tieši simulēšana soda laukumā būtu jāsoda bargi. Ja mača tiesnešiem bieži vien ir grūti atšķirt pārkāpumu no simulācijas, tad videoierakstā tas ir redzams kā uz delnas. Un šādiem precedentiem kā ar Eduardu vajadzētu būt daudz biežākiem. Un arī ne tikai tad, kad tiesnesis uz tēlojuma ir uzķēries un piešķīris pendeli. Gan simulācijas, gan rupjie paņēmieni ir jāaptur jau saknē, lai līdz nepatīkamam iznākumam nemaz nenonāktu. Izdarīt to gan ir daudz grūtāk nekā pateikt. Iespējams, talkā jānāk UEFA, kam ir liela ietekme Eiropas valstu federācijās, ieviešot jau pieminēto vienoto sodu sistēmu (piemēram, par pārkāpumu salaužot kāju, vismaz piecu spēļu diskvalifikācija). Tāpat pirmsezonas semināros tiesnešus vajadzētu instruēt daudz bargāk izturēties pret rupjiem spēlētājiem. Diezgan labi tas strādāja Francijā pagājušajā sezonā, kad par iebraukšanu pretiniekam kājās, kad nebija variantu iegūt bumbu, nekavējoties sekoja sarkanā kartīte. Tomēr viens ir skaidrs - kaut kas lietas labā jādara ir.

Kīna atriebība Hālandam

Futbols - teātris?

Didas izrāde Glāzgovā