Eirokausu prēmijas: Jūrmalas "Spartaks" pievienojas miljonāru klubiņam

Eirokausu ienākumi un līdz ar to arī balvu fonds turpina strauji augt, un šajā sezonā UEFA solidaritātes maksājumos vien par Čempionu līgas un Eiropas līgas priekšsacīkšu un kvalifikācijas kārtām atvēlējusi 107,5 miljonus eiro. Eirokausu atlasē prēmijas klubiem pienākas par katru kārtu, kurā tie piedalās, un īpaši pieaugumu finansiālajā ziņā jūt Čempionu līgas dalībnieces, kurām nu ir garantētas vismaz divas kārtas - atšķirībā no citiem gadiem, kad pirmo kārtu dalībniecēm viss varēja beigties jau pēc divām spēlēm. Kā tas astoņas sezonas pēc kārtas bija noticis Latvijas čempionēm.

Taču šosezon Eirokausu sistēma ir būtiski mainījusies, pilnīgi visām Čempionu līgas kvalifikācijas neveiksminiecēm pārceļoties uz Eiropas līgu, un tādēļ Jūrmalas "Spartaks" vēl pirms Eirokausu kampaņas sākuma bija garantējis vismaz 800 tūkstošus eiro. 280 tūkstošus par dalību Čempionu līgas pirmajā kvalifikācijas kārtā, 260 tūkstošus par dalību Eiropas līgas otrajā kvalifikācijas kārtā un arī 260 tūkstošu prēmiju par izcīnīto titulu, ko iegūst visi čempioni, kas netiek Čempionu līgas vai Eiropas līgas grupu turnīrā. Pārvarot Sanmarīno čempiones "La Fiorita" barjeru (6:0, 3:0), "Spartaks" gaidāmajām prēmijām pievienojis vēl 280 tūkstošus - par dalību Eiropas līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. Divu spēļu summā pieveicot arī "Sūduvu", jūrmalnieki vēlāk varēs iekasēt vēl vismaz 300 tūkstošus, bet iekļūšana Eiropas līgas grupu turnīrā nozīmētu vismaz 3,74 miljonus eiro. Šādā sapņainā scenārijā "Spartaks" zaudētu prēmiju par titulu un dalību Eiropas līgas "play-off" kārtā jeb kopā 560 tūkstošus, taču vietā iegūtu 2,92 miljonus eiro, kas pienākas par dalību Eiropas līgas grupu turnīrā.

Solidaritātes maksājumi desmit gadu laikā (tūkstoši eiro)

Apzīmējumi:

Piezīmes:

"Spartaks" šosezon jau ir garantējis vismaz 1,08 miljonus eiro, un tā ir tikai otrā reize Latvijas Eirokausu vēsturē, kad prēmijās izdevies sasniegt maģisko miljona robežu. Pirmā un līdz šim vienīgā reize, protams, bija 2009. gadā, kad "Ventspils" spēlēja Eiropas līgas grupu turnīrā. Toreiz ventspilnieki kopumā ieguva 3,665 miljonus eiro - 1,052 miljonu lielu garantēto bonusu par dalību Eiropas līgas grupu turnīrā, kopā 180 tūkstošus par trim neizšķirtiem, trīs tūkstošus par grupu turnīra tirgus daļu (salīdzinājumam - no grupas neizkļuvusī Romas "Lazio" par tirgus daļu ieguva 793 tūkstošus), 2,1 miljonu par iekļūšanu Čempionu līgas "play-off" kārtā, kā arī 200 tūkstošus par titulu un 130 tūkstošus par otro kvalifikācijas kārtu (līdz šai sezonai Čempionu līgas "play-off" zaudētāji varēja saglabāt titula un pirmo divu kvalifikācijas kārtu prēmijas). Ja Latvijas čempions līdzīgu sasniegumu atkārtotu šogad (tagad gan tam būtu nepieciešams pārvarēt par vienu kārtu vairāk), tad jaunajā bonusu sistēmā saņemtu ap 8,5 miljoniem eiro... No pārējiem Latvijas klubiem "Ventspils" šosezon ieguva 500 tūkstošus, bet pirmajā kvalifikācijas kārtā izslēgtās "Liepāja" un "Riga" - pa 240 tūkstošiem. To, cik būtiski audzis Eirokausu balvu fonds, labi apliecina kaut vai salīdzinājums pret 2004./05.g. sezonu, kad gan "Ventspils", gan Liepājas "Metalurgs" pārvarēja divas kārtas UEFA kausa kvalifikācijā, taču par to katra saņēma vien 240 tūkstošus (pa 80 tūkstošiem par dalību katrā no trim kārtām) jeb tikpat, cik liepājnieki un rīdzinieki šosezon par pirmo kārtu. Šosezon šāds veikums dotu 780 tūkstošus.

Latvijas klubu prēmijas desmit sezonu laikā (tūkstoši eiro)

Sistēma nu ir mainījusies arī Eirokausu ranga aprēķināšanā. Valstu rangā, kurā kvalifikācijā punktus dala par neizšķirtiem un uzvarām un pēc kura komandas pirms sezonas tiek dalītas kārtās, kvalifikācijas kontekstā mainījies nav nekas. Toties nozīmīgas izmaiņas notikušas klubu rangā, pēc kura komandas tiek izsētas izlozēs. Pirmkārt, ja agrāk kluba rangu veidoja paša kluba veikums un piektdaļa no valsts ranga, tagad ņem vērā tikai vai nu kluba rangu (ja tas lielāks par valsts piektdaļu), vai 20% valsts ranga (ja tas ir lielāks par kluba rangu). Un, otrkārt, ir mainījušās kārtu vērtības (kluba rangā kvalifikācijā punktus dod tikai par to, kurā kārtā klubs izstājies, neņemot vērā atsevišķu spēļu rezultātus).

Izkrišana Eiropas līgas priekšsacīkšu kārtā ir vērta 0,500 punktus, izkrišana pirmajā, otrajā un trešajā kvalifikācijas kārtā – attiecīgi 1,000, 1,500 un 2,000 punktus, bet "play-off" kārtā – 2,500 punktus. Salīdzināt punktu skaitu jaunajā sistēmā pret punktu skaitu vecajā sistēmā lielas jēgas nav, jo punkti ir auguši, taču ir mainījusies proporcija Čempionu līgai pret Eiropas līgu. Agrāk izstāšanās Čempionu līgas otrajā kvalifikācijas kārtā, ar kuru sāka Latvijas klubi, bija vienādā vērtē pret Eiropas līgas trešo kvalifikācijas kārtu, līdz kurai tagad čempioniem vēl nepieciešams pārvarēt vienu kārtu, un četrreiz vērtīgāka par Eiropas līgas pirmo kvalifikācijas kārtu.

Šosezon "Spartaks" jau ir garantējis vismaz 2,000 punktus, un jūrmalnieki ar 3,700 punktiem (gan valstu, gan kluba rangs tiek rēķināts piecu sezonu laikā) ir izvirzījušies otrajā vietā starp Latvijas klubiem. Vadībā ar 4,250 punktiem joprojām ir "Ventspils", kuras noķeršanai "Spartakam" vajag pārvarēt vēl vienu kārtu. Kamēr Čempionu līgā Latvijas klubiem joprojām ir par īsu, lai pirmajā kvalifikācijas kārtā pretendētu uz izsētā statusu, Eiropas līgā nākamsezon jau divi Latvijas klubi teorētiski varētu būt izsētie pirmajā kvalifikācijas kārtā – "Ventspils" bija izsētā arī šosezon, bet "Spartakam" visdrīzāk vajadzētu būt pavisam nedaudz virs izsēto robežas. Ja vien nebūs daudz pārsteigumu dalībnieku sastāvā un ja vien, protams, "Ventspils" un "Spartaks" vispār piedalīsies Eiropas līgas pirmajā kārtā.

Latvijas klubu rangs

Piezīme: pašlaik Latvijas valsts rangs ir 5,500, tādējādi 20% robeža ir 1,100.

Latvijas klubu devums valsts rangā desmit gadu laikā

Piezīme: rēķinot valsts rangu, klubu sakrātie punkti katrā sezonā vēl tiek dalīti ar komandu skaitu jeb Latvijas gadījumā - ar četri.

Piecgades statistika: Latvijas klubu nopelnītās prēmijas, klubu rangs un valsts rangam iegūtie punkti

No Baltijas klubiem piecu gadu laikā visvairāk naudas prēmijās ieguvis Viļņas "Žalgiris", taču bijušais Lietuvas čempions nevienā no šīm piecām sezonām nav sasniedzis miljonu. Iepriekšējās divās sezonās "Žalgiris" tika pie 580 tūkstošiem jeb sava Čempionu līgas minimuma, bet šosezon par Eiropas līgas trešās kvalifikācijas kārtas, kurā spēlēs pret "Sevilla", sasniegšanu ieguvis vismaz 780 tūkstošus. Kopumā Viļņas klubs piecos gados ticis pie 2,865 miljoniem eiro. Arī otrajā vietā ir lietuvieši – "Spartaka" nākamā pretiniece "Sūduva". Iepriekšējā sezonā "Sūduva" sasniedza Eiropas līgas "play-off" kārtu un saņēma 920 tūkstošus, bet šosezon Čempionu līgā pārvarēja pirmo kārtu un tādēļ ir tikusi pie lielākas naudas nekā "Spartaks" - 1,2 miljoniem eiro, kas ir lietuviešu pirmais miljons vēsturē. Igaunijai tāda pagaidām vēl nav bijis – rekords ir šīs sezonas 800 tūkstoši, kas bija Tallinas "Flora" minimums. Raksta nobeigumā gan jāatgādina, ka, rēķinot prēmijas, nevajadzētu prātā aizmirst arī to, ka katra kārta nozīmē arī ceļošanas, dzīvošanas, organizatoriskās un droši vien arī futbolistu prēmiju izmaksas, nevis tikai ienākumus.

Piecgades statistika: Baltijas klubu nopelnītās prēmijas, klubu rangs un valsts rangam iegūtie punkti