Ašvorts Indriksonam: "Paldies, ka iegāzi mani!"

Pols Ašvorts, FK "Ventspils" galvenais treneris: "Esmu ļoti priecīgs. Rezultāts – panākums. Pirmajā pusfināla spēlē izbraukumā ir ļoti svarīgi gūt vārtus. Šodien bija risks, jo nomainījām vienpadsmit [īstenībā deviņus – aut.] spēlētājus, salīdzinot ar iepriekšējo maču. Taču šodienas spēle parādīja, ka mums ir ļoti labs sastāvs [pieteikums] un visi spēlētāji var sacensties šajā līmenī. Esmu apmierināts ar katru futbolistu, kā arī ar to, kā izskatījāmies kā komanda. Dažiem [Igoram Savčenkovam un Artjomam Solomatovam – aut.] tā bija pirmā spēle šosezon un tas tikai pierāda to, ka mums ir ļoti dziļš sastāvs. Tas ir svarīgi, jo šogad mums ir Eirokausi un divas kausa izcīņas. Tāpat acīmredzami, ka spēlējot trīs reizes pēc kārtas ar vienu un to pašu komandu ["Ventspils" vēl tiksies ar RFS 29. aprīlī un 3. maijā – aut.] ir nepieciešama neliela rotācija. Mums pašlaik ir 22 spēlētāji, kurus varam rotēt."

Andrejs Kaļinins, FK RFS galvenais treneris: "Vispirms gribētu pateikties līdzjutējiem, kuri visas sezonas garumā mūs atbalsta un dara to ļoti labi. Tāpat gribēt pateikt paldies saviem futbolistiem par pašatdevi, labu spēles kvalitāti un parādīto raksturu. Esmu vīlies ar spēles galotni – ielaidām vārtus, lai arī šodien principā izdevās neitralizēt pretinieku komandas uzbrukumu. Bijām pelnījuši uzvarēt, kaut vai ar minimālu rezultātu. Viens moments visu sagrieza kājām gaisā… Taču ir otrā spēle, kur varam pierādīt savu pārākumu un uzvarēt divu spēļu summā.

Ir vēl viena lieta, kas lika vilties un par kuru gribu izteikties. Jau vairākas spēles pēc kārtas esmu neapmierināts ar tiesāšanu. Manuprāt, spēles otrais puslaiks sanāca ļoti labs un saturīgs abu komandu izpildījumā. Bija daudz godīgas, vīrišķīgas un korektas cīņas, taču tiesnesis [Jevgēņijs Vasjukovs – aut.] visu laiku šo spēli bremzēja. Temps pieaug, bet tad atkal seko tiesneša lēmums, kurš no vienas puses nāk mums par labu, bet no citas puses aptur ātro uzbrukumu. Saprotu, ka viņi [tiesneši] daudz uztraucas un drošinās. Viņu lēmumi neļauj komandām spēlēt skatāmu, ātru un rezultatīvu futbolu, ko gaida līdzjutēji. Tā vien šķiet, ka tiesneši šodien noslāpēja spēles tempu."

Sanāk, arī citās spēlēs bija pretenzijas?
Kaļinins: Jā. Nevaru teikt, ka neobjektīvi tiesā tikai mūs un ka tāpēc mēs esam piedzīvojuši zaudējumus. Tiesneši kļūdās uz abām pusēm. Varbūt es tā vienkārši skatos uz futbolu? Jo man patīk, lai tajā ir divcīņas un lielāki ātrumi. Gribējās vienreiz izteikt savu viedokli un viss. Pat nezinu, kā lai tagad māca futbolistiem atņemt bumbu… Futbols ir pilns ar kontaktiem, vienalga kādā veidā tu aizķer pretinieku spēlētāju. Ar to ir jārēķinās.

Pol, piekritīsi Andreja sacītajam tiesnešu sakarā?
Ašvorts: Nē, jo Latvijas tiesnešiem ir augsti standarti (smiekli zālē). [Andris] Treimanis ir tiesnesis, kura kvalitātes atzīst FIFA. Kopš 2001. gada, kad es sāku [strādāt Latvijā], tiesnešu līmenis ir nepārtraukti audzis. Es nekad nekomentēju tiesnešu darbības līdz neesmu noskatījies spēles video. Šobrīd Latvijā ir labi tiesāšanas standarti.

Šodien veselas deviņas izmaiņas sākumsastāvā. No malas var šķist, ka Latvijas kauss jums īpaši nav vajadzīgs.
Ašvorts: Tā nav. Šodien bija spēlētāji, kuriem es ticu. Katrs no viņiem ir svarīgs, katrs saņem algu. Viņi nav šeit tamdēļ, lai tikai trenētos. Es devu viņiem iespēju. To pašu izdarījām arī spēlē pret "Liepāju" [kausa mačs 8. aprīlī – aut.], kad veicām septiņas izmaiņas sastāvā. Šodien veicām deviņas. Katra spēle ir īpaši.

Taču, piemēram, Solomatovs ir un bija izteikts rezervists.
Ašvorts: Viņš spēlēja pagājušajās sezonas izskaņā pret RFS [5. novembra spēle, kura neko būtiski neizšķīra – aut.]. Nospēlējām 1:1 un viņam arī bija labs mačs. Solomatovs ir jauns spēlētājs no mūsu akadēmijas. Man patīk dot iespēju futbolistiem no akadēmijas – Ņikita Koļesovs, Eduards Tīdenbergs, Kaspars Svārups, Artjoms Solomatovs… Kurš vēl?

Kaļinins: [Andrejs] Pavlovs! (smiekli zālē)

Ašvorts: Man patīk dot iespēju un vēl vairāk patīk, kad viņi [jaunie futbolisti] labi nospēlē.

Solomatovam ir 22 gadi. Pārējiem akadēmijas futbolistiem ir 16, 17, 18…
Ašvorts: Ja mēs analizēsim spēlētājus Latvijā, tad varēsim izsecināt, ka viņi sāk spēlēt un attīstīties 20, 21 vai 22 gadu vecumā. Jā, ir dīvaiņi [freaks – angļu val.], kuri attīstās agrāk. Tādi kā [Aleksandrs] Cauņa, kurš sāka spēlēt 16 gados vai [Valērijs] Šabala. Tāpat dīvainis ir [Ņikita] Koļesovs, kurš 18 gadu vecumā pie mums nospēlēja pilnu sezonu. Ir jātrenējas, jābūt pacietīgam un iespēja uzspēlēt noteikti radīsies.

Roberts Uldriķis, kurš arī ir viens no dīvaiņiem, gūst visus vārtus jūsu komandai. Nav citu variantu uzbrukumā?
Kaļinins: Kā redzat, mēģinām. Taisām rotāciju uzbrukuma grupā [kausā spēlē rezervē tika atstāts Leonīds Koveļs – aut.]. No vienas puses es priecājos par Roberta individuāliem sasniegumiem. Taču uzbrukumu efektivitāte rāda lielas bažas. Kad pārējiem spēlētājiem aizies, mums būs ļoti liels potenciāls priekšā.

Trīs izmaiņas sastāvā saistās ar to, ka nebiji apmierināts ar atsevišķu futbolistu sniegumu iepriekšējā mačā?
Kaļinins: Tā bija rotācija. Jā, spēlē pret "Riga" daži futbolisti no uzbrukuma līnijas mani neapmierināja. Taču es neatbalstu to, ka pēc vienas neveiksmīgas spēles cilvēku ir jāsēdina malā. Jādod iespēja reabilitēties un pierādīt sevi. Zinot mūsu blīvo grafiku, šodien uztaisījām rotāciju. Tāpat jāņem vērā, ka nākamās spēles aizvadīsim uz dabīgā laukuma. Te būs grūtības ar atjaunošanos.

Ir kāds sagatavošanās plāns spēlēm uz dabīgā laukuma? Jo skaidrs, ka Rīgā ļoti sarežģīti atrast dabīgo laukumu, kur gatavoties spēlēm…
Kaļinins: Nav grūti, tas vienkārši ir neiespējami! Tāda laukuma nav. Te pat nav jālauž galva – turpināsim trenēties uz mākslīgā seguma laukuma. Vienīgais variants bija "Jūrnieka" stadions. Es biju aizbraucis un sapratis, ka tur pat sporta zābakos nevar paskriet. Ļoti dubļaina virsma. Iespējams, tur varētu trenēties sausos laikapstākļos.

Esi strādājis ar Andreju, kad viņš vēl bija spēlētājs [2004. gadā "Rīgā" - aut.]. Kā viņš izmainījies, tagad esot trenerim?
Ašvorts: Sevišķi nav mainījies. Kad esi treneris, tu esi tas, kas tu esi. Proti, nemēģini būt par Aleksu Fergusonu vai vēl kādu. Andrejs daudz domāja par spēli vēl būdams futbolists. Viņam ir laba humora izjūta. Uzskatu, ka viņš ir labs treneris.

Iepriekšējā nedēļā Guntis Indriksons sacīja, ka viņam ar jums bija gara saruna…
Ašvorts: Tā bija privāta saruna. Nedomāju, ka tas būtu korekti pret Gunti atklāt šīs sarunas detaļas. Viņš gan sacīja, ka tā bija smaga saruna. Es nedomāju, ka no viņa puses tas bija profesionāli. Nākamajā dienā es viņam uzzvanīju un sacīju: "Спасибо! Ты подставил меня!" [Paldies! Tu mani iegāzi!] Privātas sarunas ir tikai starp mani un personu, ar kuru esmu runājis.

Nepiedāvāja kļūt par izlases galveno treneri?
Ašvorts: Nē, man nav ko tur darīt! Es negribu trenēt Latvijas nacionālo izlasi. Esmu priecīgs Ventspilī un izlases vadīšana neietilpst manās ambīcijās. Tajā sarunā nebija runas par izlases vadīšanu vai [Aleksandru] Starkovu. Tā bija privāta saruna. Palikšu profesionālis un neizpaudīšu tās nianses. Guntis sacīja, ka tā bija smaga saruna – viņš šajā gadījumā nav profesionālis.