Viedoklis: Lūzuma punkts

Totenhemas divas lūzuma minūtes

Ja „Tottenham Hotspur” tiešām nopietni vēlējās iesaistīties cīņā par titulu, tad šī kārta bija vitāli svarīga. Izgāzuši sezonas sākumu, atlikušajā sezonas daļā viņi ir demonstrējuši viskvalitatīvāko futbolu. Komandas panākumu atslēga ir, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, īsais rezervistu soliņš. Protams, komandā ir daudz meistarīgu futbolistu, taču Harijs Rednaps ir izveidojis ļoti mobilu kaujas vienību, kurā ietilpst 13 – 14 spēlētāji. Komandas saskaņa, ko pierāda filigrānās īsās piespēles, zibenīgie pretuzbrukumi, ir noslīpēta līdz maksimumam. Komandas smadzenes ir Luka Modričs, motors – Garets Beils, bet sirds – Ledlijs Kings. Apaudzējot šo trijotni ar pārējiem, ir izdevusies patiešām izcili saliedēta komanda.

Zaudējums „Manchester City” ir smags, nepelnīts trieciens, no kura nez vai šosezon izdosies atgūties – tieši punktu izteiksmē. Spēles kulminācija bija divi uzbrukumi, kuros izšķīrās 6 punktu liktenis. Kompensācijas laika beigās Defo brīnumainā kārtā bumbu raidīja garām vārtiem, bet „Manchester City” pretuzbrukumā nopelnīja tiesības izpildīt 11 metru soda sitienu, ko arī realizēja. Tas viss notika burtiski 2 minūšu laikā!

Nu Totenhema atpaliek 8 punktus no „City”, piecus – no „Manchester United”. Vēl atlikušas 16 kārtas, it kā daudz, tomēr, paturot prātā Totenhemas profesionālo kaiti, proti, punktu zaudējumi pastarīšiem, šķiet, ka sapnis par zeltu ir izsapņots. Drīz jau tiks vērts ciet janvāra tirgus placis, bet „Spurs” pagaidām klusē. Komanda ir apmulsusi, jo it kā pastiprinājumu vajag, jo pašreizējais resurss ir iztikas minimums, taču – kāpēc mainīt zobratus mehānismā, kas darbojas ļoti labi. Tā var tikai sasmērēt rokas un kreklus, kuri Totenhemai kā reiz ir balti. Ja paskatās aiz muguras, tad zemāk par 4. vietu nez vai ir iespējams nokrist, bet 4. vietā esošajiem „Chelsea” vairāk ir jādomā par vietas saglabāšanu TOP 4, kas nodrošina iespēju spēlēt Čempionu līgā, nekā jāskatās medaļu virzienā.

Trīs smagsvari uz vienu krēslu

Kārta bija zīmīga arī ar to, ka trīs slaveni klubi – „Chelsea”, „Arsenal”, un „Liverpool” – turpināja savu stagnāciju, lieku reizi apliecinot, ka šī nav viņu sezona. Šobrīd izskatās, ka šie trīs klubi dalīs pēdējo biļeti uz Čempionu līgu. Katrai savi Ahileja papēži. „Chelsea” trepēm ļodzīgi ir palikuši kādreiz paši drošākie pakāpieni. Džons Terijs izceļas visur, bet vismazāk – ar labu sniegumu laukumā. Nestabili ir arī Čehs un Lampards, bet gados jaunais treneris Vilašs – Boašs atgādina biklu iesācēju, kurš vēl apgūst ne tikai lielkluba vadīšanas smalkumus, bet arī saziņu ar medijiem. Tieši ar mediju starpniecību uz viņu spiedienu izdara karojošās puses. Un viņš ar putojošām lūpām atbild uz katru provokāciju – gan Nevilam, gan Vengeram, gan pārējiem.

Britu prese decembrī sakūra pamatīgu pirtiņu attiecībā uz Vilaša – Boaša vēstuli Ziemassvētku vecītim, kuru „Chelsea” klubā sauc par Дед Мороз vai vienkārši Romānu. Daudz slavenu spēlētāju, taču pagaidām – klusums. Ir pilnīgi skaidrs, ka nepastiprinot sastāvu, ir muļķīgi cerēt uz krasiem uzlabojumiem sastāvā, taču ir arī jāseko līdzi tam, ko tu pērc. Citādi sanāks kā pirms tam – sapirktas visādas dārgas rotaļlietas, bet mazais rakaris (Vilašs – Boašs) spēlējas ar kasti (Staridžu)...

Spīdoša situācija nav arī ap „Arsenal”, kuri pagaidām stabilā 5. vietā. Sezona tika iesākta vāji, taču pēdējā brīdī no tirgus letes pagrābtie tomāti, lai arī mazliet puvuši, deva kaut kādu grūdienu. Lai nopietni apdraudētu pirmo trijnieku, vajadzīgas lielākas investīcijas, īstenībā – pavisam cita transfēru politika. Taču Arsēns Vengers ir pieradis strādāt tā, kā viņš strādā, bet iespēja, ka viņš varētu tikt aizstāts, nav nopietni apspriežama. Uz ko gan klubs var cerēt, ja sezonas sākumā pārdod divas lielākās zvaigznes? Tikpat piesardzīgi, cik klubs izturas pret sastāva jautājumiem, ir jāizturas pret ambīcijām uz kāroto TOP 4, lai arī šobrīd, ja par atskaites punktu tiek ņemta spēles kvalitāte, „Arsenal” tur ir jāatrodas. Tiesa, 5 punkti pagaidām šķir.

Komandas stūrakmens ir kapteinis Van Pērsijs, kurš aizvada savu labāko sezonu, kas „Arsenal” komandā nozīmē – pēdējo. Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk viņš tiks pārdots. Tāpat atzīmēšanas vērti ir Songs un Džervinjo, bet britu spēlētāji, lai cik maz arī būtu, ir iestrēguši progresā. Iespējams, ka Vengera pārrēķināšanās ar progresu bija pamatā haotiskajam sezonas sākumam, kurā šķībi iedzītās naglas tiek vilktas ārā vēl joprojām.

Tikmēr „Liverpool” ir nopietni jāpadomā par „dzīvi pēc Džerarda”, jo bez viņa tā ir vāji organizēta komanda, kura nespēj likt lietā savu potenciālu. Emocijas ir vārds, kas saistās ar sezonas labākajām un sliktākajām spēlēm. „Liverpool” pārlieku bieži nonāk to varā, iekrītot paši savās lamatās. Šovasar klubs centās izpatikt, jo tirgū sāka skatīties arī angliski, nevis spāniski runājošu spēlētāju virzienā. Pagaidām – bez taustāma labuma, taču jādod laiks. Iespējams, nākamsezon, taču šosezon griesti būs 5. vieta. „Liverpool” panākumi ir iespējami, ja pozitīvu savstarpējo mijiedarbību piedzīvo divi augstāk minēti faktori – Džerards un emocijas. Tad uzvarēt var jebkuru pretinieku. Tikai kā lai to panāk?

Vai „Manchester City” ir nobrieduši?

Izskatās, ka pēc šīs kārtas ir palikuši vairs divi nopietni titula pretendenti, kuri abi pārstāv vienu pilsētu. Par „Manchester United” rakstīju jau iepriekš, taču arī „Manchester City” nemaz nav tik spoža komanda, cik var noprast pēc turnīra tabulas. Starts Čempionu līgā uzskatāmi parādīja, ka šķietami stingrajam mugurkaulam ir diska trūces pazīmes. Minhenes „Bayern” un „Napoli” pārliecinoši norādīja uz komandas mīnusiem, kurus uztvert ir spējušas tikai dažas angļu komandas. Pirmie bija „Fulham” 17. septembrī 5. kārtā, parādot, ka piespiežot šo zvaigžņoto komandu spēlēt bez bumbas, ir izredzes. Arī jau pieminētā Totenhema norādīja uz mīnusiem. Uzvaras receptes patiesībā ir tikai divas. Recepte Nr. 1: Minhenes recepte, pilnībā pārņemot iniciatīvu laukuma centrā. Recepte Nr. 2: Neapoles taktika, spēkus mobilizējot asiem pretuzbrukumiem.

Gan „Fulham”, gan „Sunderland”, gan pārējie ir pierādījuši, ka ievērojot kādu no šiem diviem principiem, paveras iespējas, kuras jāprot realizēt. Vai „Manchester City” ir gatavi kļūt par premjerlīgas čempioniem? Kādā citā premjerlīgas sezonā nez vai, bet viņiem par laimi, konkurenti šosezon ir vēl negatavāki. „Manchester United” atpaliek tieši par vienu uzvaras tiesu, kuru viņi noteikti vēlēsies gūt 27. aprīlī viesos, 36. kārtas ietvaros. Noteikti abi klubi paspēs izsēt punktus vēl pirms tam, tāpēc var gadīties, ka atstatums tabulā būs mainījies uz vienu vai otru pusi? Sers Alekss Fērgusons noteikti ir apņēmības un inovatīvu ideju pārpilns, taču sajūtas un novērojumi saka priekšā – „Manchester City” savus sīvākos konkurentus, kuri spēlēja baltos kreklos un bija no Londonas, nevis Mančestras, uzveica svētdien, kompensācijas laika 5. minūtē. Citiem klubiem ir dotas 16 kārtas, lai šo hipotēzi apgāztu.