Facebook
GoogleFutbola cīņas, kas visilgāk palikušas manā atmiņā
Gadījums, kas vissāpīgāk atmiņā palicis, ir valšķu sacīkste Latvija-Igaunija 1925. g., kur dalību ņēmu arī es. Cīņas laiks tuvojās beigām, bija palikušas vairs tikai 5-6 minūtes. Mūsu labā bija 2-0. Tad tiesnesis par niecīgu pārkāpumu diktēja 11 m soda sitienu.
Igauņi guva vārtus. Jurgens protestēja, tiesnesis viņu noraidīja no laukuma, piešķirdams atkal 11 m soda sitienu par labu igauņiem. Bet mūsu vārtos nebija vārtsarga. Tad tiesnesis uzaicināja vārtos aiz vārtiem stāvošo Grebli. Izpildīja soda sitienu, bet garām. Tiesnesis lika sitienu atkārtot. Atkal garām! Mūsu spēlētāji, protestējot pret tiesneša rīcību, atstāja laukumu. Igauņi sita trešo reizi (vārtsarga vairs nebija!) un atkal garām! Bet izpalīdzīgā igauņu publika iebīdīja balli mūsu vārtos un tiesnesis atzina rezultātu 2-2. Tas tiešām bija sāpīgi...
Voldemārs Boze, Sporta Pasaule: Pirmdiena, 20. marts, 1933
Izmantotie resursi:
periodika.lv
+7 [+] [-]
+10 [+] [-]
-4 [+] [-]
+10 [+] [-]
+2 [+] [-]
+9 [+] [-]
+9 [+] [-]
+3 [+] [-]
april, april
+1 [+] [-]
[+] [-]
baigi lobs
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Spriežot pēc guto vārtu laika, varētu būt pat patiesi
[+] [-]