Zangarejevs: "Virslīgā pretinieki kļuvuši spēcīgāki"
Piedāvājam jūsu uzmanībai fkventspils.lv interviju ar FK "Ventspils" pussargu Sergeju Zangarejevu. Tajā futbolists stāsta par savu sniegumu, kā arī atzīmē, ka Virslīgā pretinieku līmenis ir audzis.
[smejas] Jā, tik tiešām, tā sanāk [smaida].
Ja nopietni, tad septiņas rezultatīvas piespēles astoņos mačos ir fantastisks rezultāts. Kā tas izdodas?
Nezinu. Viss tik spontāni notika, speciāli tā negribēju [smaida]. Protams, pirmām kārtām paldies jāsaka partneriem: tieši viņi sit iekšā vārtus un padara manas piespēles par rezultatīvām. Malači, puiši!
Pagājušajā sezonā, kad kļuvāt par čempioniem, šādu piespēļu bija veselas divpadsmit. Šosezon taisies pārspēt šo lielisko rādītāju?
Speciāla plāna šajā sakarā man nav. Nekad neko tamlīdzīgu neplānoju. Bet, protams, vienmēr cenšos aizvadīt sezonu labāk nekā iepriekšējo. Tā ka tieksimies uz skaitli “15”.
Kura no piespēlēm patika vislabāk?
Atzīmēšu piespēli, pēc kuras Serņeckis guva skaistus vārtus pret FK “Rīgu”, un mēs uzvarējām ar 1:0. Neteikšu, ka šī piespēle ar kaut ko īpašu izceltos, taču vērtība ir tajā, ka vārti atnesa mums svarīgu uzvaru pret līderi. Toreiz “Ventspilij” uzvara bija ļoti vajadzīga.
Zangarejeva piespēles – tā jau ir firmas zīme. Taču otrs mīļākais “numurs” - māņkustības ar pauzēm, pie tam vairākām pēc kārtas – kļuvušas retākas. Pareizs novērojums?
Jā, viss pareizi. No manas puses šādu darbību kļuvis mazāk.
Kāpēc?
Tās vairs nav tik efektīvas, kā agrāk. Pirmām kārtām tāpēc, ka sedzēji pie tā pieraduši un viņus šādi apmānīt vairs nav tik viegli. Bet, ja nav efektīvi, tad kāpēc to pielietot? Pats esmu nonācis pie secinājuma, ka tādus numurs laukumā jāizpilda retāk. Tomēr dažreiz nespēju atturēties un atgriežos pie tā [smaida].
“Ventspils” ne pašā labākajā veidā ir iesākusi čempionātu. Pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies, čempioni uzņēmuši ierasto ritmu. Piekrīti šādam novērtējumam?
Jā. Mūsu pārliecības pieaugumam svarīga loma bija lielajai uzvarai pār “Dinaburg”. Uzskatu, ka arī Liepājā nospēlējām pienācīgā līmenī, nebijām pelnījuši zaudējumu, taču mums acīmredzami trūka veiksmes. Protams, nevaru neatzīmēt mūsu uzvaru Slokā, kur mēs veselu puslaiku aizvadījām 10 vīru sastāvā. Spēle bija ļoti grūta, taču komanda spēja savākties un parādīt īstu raksturu. Tas liecina, ka “Ventspils” ir uz pareizā ceļa.
Uz kā rēķina izdevies “pielikt”?
Mēs beidzot esam sākuši spēlēt futbolu! Pieturam bumbu, pieņemam prātīgus lēmumus. Savukārt čempionāta sākumā mēs nez kāpēc vienkārši sitām bumbu uz priekšu un cerējām, ka tas nostrādās, atnesīs augļus. Tā, protams, nedrīkst spēlēt.
Vēl viens faktors, kāpēc “Ventspils” sākumā buksēja – pretinieki ir kļuvuši spēcīgāki. Ir tā?
Jā, jāuzslavē tās pašas “Rīga” un “Jūrmala”, kuras acīmredzami pielikušas. Ir kļuvis grūtāk, jo pretinieki nevis vienkārši atsitas, kā agrāk, bet gan cenšas pašas kaut ko izveidot un sagādāt mums maksimāli daudz nepatikšanu. Pretinieki labi pielieto presingu, arī pietiekami gudru taktiku. Varu atzīmēt pat “Daugavu”, kurai 1. aplī bija ļoti slikti rezultāti. Neskatoties uz neveiksmēm, tur ir savākti spēlētāji, kas var labi spēlēt. Vienvārdsakot, nav viegli.
Kāpēc tad pretinieki nevar atrisināt “Zangarejeva problēmu”, kurš kā deva rezultatīvas piespēles, tā turpina dot?
Nevajag mani tik bieži izcelt. Neko pārdabisku neesmu izdarījis, divus trīs pretiniekus neapspēlēju, superpiespēles nedodu. Manas piespēles ir vienkāršas: centrējumi no standartsituācijām – stūra sitieni un soda sitieni.
Labi labi, lai pretinieki zina, ka Zangarejevs ir kautrīgs pussargs, kura rezultatīvās piespēles lielā mērā ir gadījuma rakstura. Jau atzīmēji, ka komandu spēki ir izlīdzinājušies. Kurš no pretiniekiem īpaši palicis atmiņā?
Izcelšu laikam “Jūrmalu”. Tādas spēles kā Slokā, kad “Ventspils” guva uzvaru ļoti smagā cīņā un parādīja īstu gribasspēku, atmiņā paliek uz ilgu laiku. Savā laukumā “Jūrmala” ir ļoti bīstama, pietiek kaut atcerēties tur mūsu spēli 3. kārtā [“Jūrmala” uzveica čempionus ar 3:1]. Toreiz mums gāja grūti, kas, protams, gadās ar visiem, tomēr apliecina jūrmalnieku spēku.
Tagad “Ventspilij” un “Jūrmalai” priekšā stāv kārtējā savstarpējā spēle [intervija notika pirms vakardienas mača, kas noslēdzās ar neizšķirtu 1:1, būtībā mēneša laikā jau trešā. Vai tas sagādā papildus grūtības, tik bieži spēlējot ar vienu un to pašu pretinieku?
Nenoliedzami, viens otram esam jau apnikuši. Sejas tās pašas, sedzēji tie paši – jau lieliski esam iepazinuši viens otru. Nešaubos, ka būs grūti.
Kā uzveikt Oļega Stogova komandu savā laukumā?
Esmu pārliecināts, ka, lai to izdarītu, jāpieliek maksimums pūļu. Vispār uzskatu, ka trīs punktus jebkurā spēlē, pret “Jūrmalu” tai skaitā, var iegūt tikai tad, ja atdoti visi spēki. Cīņa un vēlreiz cīņa! Tā ka mūsu mājas spēle pret jūrmalniekiem diez vai atšķirsies no mača Slokā – būs jārāda raksturs un gribasspēks. Starp citu, vēlos nodot sveicienu un novēlēt veiksmi Vladimiram Žavoronkovam un Mārim Smirnovam, ar kuriem kopā spēlējām “Ventspilī”. Lai viņi vienmēr uzvar, tikai ne mačā pret “Ventspili” [smaida].
Savukārt es tad novēlēšu jums nodot sveicienu Žavoronkovam un Smirnovam jūsu stilā – atdot rezultatīvu piespēli. Vai pat divas!
Labi, es pacentīšos!
Izmantotie resursi:
www.fkventspils.lv
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Varētu būt pretendents uz titulu gada "stilīgākais" futbola matu sakārtojums...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]