Šī un nākamā sezona Virslīgā (2. daļa)

2006-12-09 10:57 Miķelis Osis

@MikelisO

Pirms mēneša noslēdzās Latvijas futbola čempionāts jeb “LMT Virslīga 2006”. Šī gada cīņas bija saistošas, beidzot bija arī ģenerālsponsors – par to kļuva LMT. Piedāvājam jums otro - pēdējo no divām raksta daļām. 2. daļā apskatīsim eksperta Anatolija Kreipāna un ģenerālsponsora LMT viedokli par čempionātu.

Raksta pirmā daļa pieejama šeit.

Eksperta viedoklis.

eSports.lv nolēma ieklausīties ne tikai spēlētāju un treneru domās, bet arī kāda patiešām zinoša eksperta notikumu analīzē un viņa skatījumā. Anatolijs Kreipāns, sporta žurnālists, komentētājs un futbola apskatnieks neliedza savu viedokli, atbildot uz mūsu sagatavotajiem jautājumiem un plāna punktiem.

Sezonas kopsavilkums.
Kā žurnālists esmu piedalījies visos Latvijas neatkarīgajos futbola čempionātos. Kuros mazāk, kuros vairāk, bet klāt esmu bijis vienmēr. Šī sezona noteikti bija viena no interesantākajām, kāda bijusi. Tai blakus var likt tās sezonas, kad “Ventspils” izšķirošajā kārtā zaudēja “Dinaburg” un, kad “Liepājas metalurgs” pēdējā spēlē pēdējās minūtēs neuzvarēja “Skonto”. Šīs sezonas bija visaizraujošākās. Tas, ka gandrīz līdz pat pašām beigām nebija zināms čempions, otrā vieta un pat ceturtā – par tādu intrigu varētu tikai sapņot jebkuras valsts čempionāts jebkurā sporta veidā. Tas vien ļauj čempionātu novērtēt ar plusa zīmi.
Organizatoriskajā ziņā? Tas atkarīgs no katra iegribām, prasībām, pastāv visādi noteikti normatīvi, kas klubiem jāievēro, un ko klubi vairāk vai mazāk arī dara. Protams, ir patīkami aizbraukt uz Ventspili, Liepāju un citur, kad ierādītas speciālas vietas presei, klāt programmiņa, sastāvi, kafija, tēja utt. Tas attiecībā uz presi. Bet citādā ziņā domāju, ka klubiem vajadzētu daudz vairāk padomāt par saviem līdzjutējiem. Protams, Latvijā ne futbols, ne kāds cits sporta veids nav tas, kur uz skatītāju rēķina varētu kaut ko nopelnīt. Bet tomēr nav īsti saprotami, ka tiek spēlēta izšķiroša spēle, bet tribīnes ir nevis pustukšas, bet nu tā bēdīgāk...

Ventspilnieku galvenie ieroči.
Grūti pateikt. Domāju, “Ventspilij” Grigorčuks atnesa to, kas varbūt tai komandai pietrūka iepriekšējos gados. Iespējams, ka nav labi, ka spēle paliek pragmatiskāka, to arī atzīst pats Grigorčuks. Mači nebija tik skatāmi, it sevišķi otrajā aplī, nebija tik rezultatīvi, tomēr tajā pašā laikā viņi ļoti maz ielaida, spēlēja ļoti organizēti, disciplinēti, un varbūt tieši tas viņiem pietrūka citus gadus. Bet, vai nākamsezon pietiks ar tādu spēli, lai uzvarētu čempionātā, es stipri šaubos. Vajadzēs kaut ko pielikt klāt vēl. Kopumā ņemot, tie galvenie ieroči bija sastāva stabilitāte, garais soliņš un spēles organizācija. Nevienu brīdi čempionāta laikā, pat tad, kad viņi bija vairāk nekā 10 punktus atrāvušies no sekotājiem, skatoties ventspilnieku spēli, vizuāli nevarēja pateikt, ka nu tā, lūk, ir komanda, kas spēlē galvastiesu pārāk par citiem. Tam arī piekritīs paši ventspilnieki. Tomēr viņi tos punktiņus vāca, vāca, vāca... [smejas]. Un savāca vairāk par visiem citiem. Tajā pašā laikā Liepāja, kas pagājušā sezonā ar konkurentiem nospēlēja līdzīgi, ja ne uzvarēja, bet ar pārējām – daudz labāk, tad šogad Liepāja nospēlēja gluži pretēji – viņi zaudēja punktus tur, kur iepriekš nekad nebūtu zaudējuši. Turpat Rēzeknē neizšķirts – lūdzu, jums, pazaudēti divi punkti, kas beigās šķīra no ventspilniekiem. Un tā var nosaukt vēl trīs, četras spēles, kur tie liktenīgie divi punkti pazuda. Tā kā te var runāt par “Ventspils” ieročiem, gan par tuvāko sāncenšu klupieniem. Viss kopā veido galarezultātu.

LMT kā čempionāta ģenerālsponsora nozīme.
Nu, pirmkārt, lielākais labums bija tas, ka visi, kam vairāk vai mazāk interesē futbols, varēja redzēt visas Latvijas komandas un spēlētājus pa TV. Tas lielākoties bija LMT nopelns. Vienīgi mana ne kritika, ne aizrādījums, bet gan novēlējums šajā sakarā – es nezinu, kā tas ir iespējams, bet nav liela jēga vasarā sestdienās vai svētdienās divos dienā rādīt spēles. Nu Liepājā, jūras krastā – ārā foršs laiks un pludmalē vienmēr būs vairāk cilvēku nekā stadionā vai pie TV ekrāniem. Tur nevajag neko arī līdzjutējiem pārmest. Vasarā var astoņos vakarā spēlēt, kāpēc gan ne? Cerams, ka nākamgad vairākos stadionos parādīsies mākslīgais apgaismojums. Cilvēks pavadījis brīvdienu pie dabas vai citur, vakarā atnāk mājās un var apskatīties labu futbolu! Tomēr tas nav atkarīgs tikai no kalendāra sastādītājiem. Var teikt, ka visās valstīs čempionātu spēļu laikus tieši pakārto tā, lai būtu izdevīgāk līdzjutējiem. Kāpēc, piemēram, Spānijā bieži vien futbolu spēlē deviņos vai desmitos vakarā pēc viņu laika? Ne jau tāpēc, ka klubiem to gribas. Tas tāpēc, ka līdzjutējiem ir izdevīgāk, un tad ir vislielākā auditorija. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem. Šo lietu vajadzētu kaut kā sabalansēt. Tas gan nebūs vienkārši, jo vakaros arī ir vislielākā auditorija, un to visi zina. Tieši tāpēc tajā laikā ir arī populārākie seriāli, pārraides, kad ir visdārgākā reklāma, lielākā auditorija utt. Vai futbols ar to varēs konkurēt, grūti pateikt.

Negatīvākās puses.
Kaut ko tādu ļoti melnu nevaru uzreiz pieminēt. No sportiskā viedokļa ļoti žēl, ka tik ātri kļuva zināma pēdējās vietas īpašniece, tāpat abas Rīgas komandas pievīla līdzjutējus. Kāpēc tieši, tas ir atsevišķs stāsts, un katram ir savi iemesli. Nu jā, skatītāji kopumā varētu būt vairāk. Bet atkārtošos – ja vasarā liek dienas vidū spēli, tad es nezinu, kam ar ko jāspēlē, lai būtu mūsu nelielie stadionu kaut uz pusi būtu pilni. Rīgas centrā, divos dienā, karstā laikā. Cilvēki tādā dienā brauc ārā no pilsētas.

Komandu attieksme pret līdzjutējiem. Piemērs – daudzviet līdzjutēji uz sēdekļiem liek avīzes, lai nesasmērētos.
Acīmredzot daži klubi tādā veidā taupa uz skatītāju rēķina – tomēr tai tantiņai, kas tos sēdekļus noslaucīs, daži lati jāsamaksā. Kāpēc gan visas komandas nevarētu izlaist kaut vai programmiņas? Nu labi, tās gan lielākajai daļai ir. Tomēr skatītājs, skatoties futbolu, grib kaut ko nopirkt, padzerties. It sevišķi vasarā. Visam kronis, protams, ir “Universitātes stadions” [“FK Rīga” mājvieta]. Tur stadionā ir pat noteikumi uzlikti, kurus paši kārtības sargi neievēro. Atņem pudeles līdzjutējiem, kuras stadionā nevar nopirkt. Viena vienīga kafejnīca, pie kuras pārtraukumos ir 50 cilvēku rinda. Atvaino, tas nav normāli. Ja jūs man neļaujat neko nest iekšā, tad nodrošiniet, ka es varu pie jums paņemt! Nezinu. Ja tādā veidā kaut kas tiek taupīts, tad tas nu ir pēdējais, uz ko varētu taupīt – uz saviem līdzjutējiem. Tad to līdzjutēju arī nekad nebūs vairāk.

Traucēklis, kādēļ kopējais līmenis netiek pacelts.
Virslīga jau nav atdalīta no pārējā Latvijas futbola. Tas līmenis ceļas kopā ar visu sistēmu – ja līmenis necelsies jaunatnes sistēmā, tad tas necelsies arī Virslīgā. Piemēram, šogad ienāca ļoti daudz jauni un talantīgi futbolisti, kā tas nebija noticis jau kādu laiku. Varbūt ne tik jaunu, cik tādu, kas sevi parādīja no labākās puses un kļuva bezmaz vai par atklājumiem. Tā gluži nav, ka mums nav rezervju. Ja vēl mūsu lielo klubu treneri un vadība būtu aktīvāki un pabraukātu pa provinci, lai paskatītos, kas tur notiek. Varbūt tur ir vairāki talantīgi puiši. Tādā gadījumā parādītos vēl viens otrs jauns talants. Cita lieta – to talantu vajag kaut kur likt – viņam jāmācās, jāēd, jādzīvo, jātrenējas. Diezin vai pat mūsu vadošie klubi parakstīsies īrēt dzīvokli tādam 16 gadus vecam jaunietim, no kura vēl nav zināms, vai kaut kas būs. Uzskatu, ka pozitīvi būs tas, ka atsevišķi būs 1. līgas un dublieru turnīrs. Tad nebūs tā putra un būs skaidrs – kas tad īsti ir 1. līga un kuras komandas grib un var iet uz augšu. Un redzēs, kuras ir komandas, kas vienkārši paliks un spēlēs 1. līgā – tas arī ir normāli, jo vienmēr visi nevarēs kaut kur tikt. Bet dublieru komandās varēs skaidrāk redzēt tuvāko rezervi. Šogad bieži vien bija tā, ka dublieri ne vienmēr attaisnoja savu nosaukumu. Dažiem mūsu vadošajiem klubiem dublieru sastāvā spēlēja bezmaz vai pieredzējušākie spēlētāji un veterāni, kuri nav ne pēc traumām, ne pēc ilgākas pauzes, tad nu jāsaka, ka mums ir pietiekami daudz amatieru turnīru, kur nu viņi var arī spēlēt. Dublieriem tomēr ir nedaudz cita loma.

10 komandas Virslīgā. Plusi un mīnusi.
Es uzskatu, ka tas būtu labi un par to pārliecinājos, noskatoties spēli Rīgā starp “Rīgu” un “Valmieru”. Rīdzinieki gan uzvarēja ar 3:0, bet tā spēle nebija uz vieniem vārtiem. It īpaši 1. puslaikā. Ja salīdzina abu komandu iespējas, sagatavotību, kas izriet no iespējām, tad “Valmiera” ir tīrākā amatieru komanda, kas bieži vien uz treniņiem nesanāk, jo viena daļa puišu mācās Rīgā un atbrauc tikai uz spēlēm utt. Un ja valmieriešus salīdzina ar komandu, kas sevi uzskata par profesionālu komandu, kas divreiz dienā trenējas utt., tad atšķirība nebūt nebija tik liela. 1. puslaiks bija ļoti normāls un tas tikai lieku reizi pierāda, ka laikam tomēr nav absurds, ka 10 komandas varētu spēlēt Virslīgā. Paskaties jebkuras valsts čempionātā, kad līdz beigām atlikušas piecas, sešas kārtas. Kāda ir atstarpe starp beigām un līderiem? Nu milzīga! Visās valstīs – vai tā būtu Itālija, Anglija, Francija vai, pieņemsim, mums tuvākas zemes – Slovākija, Ungārija, Polija utt. Visur tā tas ir. Lejasgalā tiek kārtoti savi rēķini, augšā – savi. Un ja vēl tas lejasgals ik pa laikam kaut ko var atņemt augšējiem, tad ir pavisam labi. Nevajag baidīties par to. Pagaidiet, ja paskatās uz šīs sezonas tabulu, tad jāatstāj 7 komandas! Nu kā – pēdējā vieta bez nevienas uzvaras – priekš kam vajag? Tad varbūt beigās atstāsim pirmo sešinieku lai spēlē – un ko tas dos futbolam?
Lielākais šķērslis 10 komandām ir klubu iespējas. “Valmierai” gan ne tuvu nav tie sliktākie apstākļi. Cita lieta, ka pilsētā, kur ir senas futbola tradīcijas, futbols kļuvis savā ziņā nevienam neinteresants. Taču par viņiem ir atsevišķs stāsts, tomēr kopumā ņemot – Virslīgā atstājot “Dižvanagus” un klāt pieliekot “Olimpu” un “Valmieru”, nemaz mākslīgi 10 komandas nav jāveido – tās jau ir! Cita lieta – vai visi grib un var spēlēt. Protams, ja komandai nav iespēja to darīt, ja nav finansiālas iespējas, tad labāk spēlēt 1. līgā, tas ir skaidrs. Spēlētāji kā tādi jau būtu, var taču spēlēt jaunie, bet ne visiem klubiem ir nepieciešamie līdzekļi.

Baltijas līga.
Es nezinu. Atklāti sakot, uz to visu skatos diezgan piesardzīgi. Pirmkārt – man gribētos kļūdīties, bet es neticu, ka, piemēram, Liepāja spēlēs “Metalurgs” ar, teiksim, “Floru” vai “Kauņu”, un atnāks kaut 3000 skatītāji. Nu neticu tam. Varbūt uz pirmo spēli. Otrkārt, futbols ir jāspēlē normālos laika apstākļos, nevis ziemā, uz sniega vai ledus un mīnus grādu temperatūrā. Kurš ies skatīties tās spēles? Nu kurš? Jā, ies tie, kas iedzers šņabi tribīnēs. Bet tas ir normāli! Bērni neies – mīnus grādi, auksts, var saslimt. Nu neies skatītāji! Bet pagaidiet – kam tad mēs rīkojam to turnīru? Tikai tāpēc, ka, lūk, citās sporta spēlēs ir Baltijas līga, futbolam arī vajag par katru cenu. Nu, bet tad izdomājiet savādāku formātu, izspēles kārtību, lai tas ieiet normālā sezonā, nevis būtu jāspēlē uz mākslīgajiem laukumiem. Nu kam tas vajadzīgs, lai spēles tiktu spēlētas treniņlaukumos? Kurš ies skatīties? Ja tas ir treniņturnīrs, tad tā arī to vajag nosaukt. Bet, ja sarīkos to turnīru tā, kā tagad tiek domāts – bezmaz vai februārī jāsāk spēlēt, tad atvainojiet – kāds prestižs var būt tam turnīram? Pilnīgi nekāds. Jā, klubiem tas būtu izdevīgi – pirms sezonas pārbaudīt spēlētājus, iespēlēt sastāvu, bet laikam jau futbolu spēlē arī skatītājiem. Utopiska visa tā ideja nav, bet vajag kārtīgi izdomāt, kā to visu realizēt. Tagadējā doma neko labu nedos.

Ārzemju tiesnešu rentabilitāte Virslīgā.
Varbūt tas atmaksājās tādā ziņā, ka nebija vairs nekādu aizkulišu runu šajā sakarā. Bet, vai viņi tiesāja labāk nekā mūsu tiesneši, es stipri šaubos. Atsevišķās spēlēs igauņu tiesneša izpildījumā es biju ļoti lielā neizpratnē par vairākiem viņa lēmumiem, es centos labāk klusēt un neko neteikt. Neticu, ka mūsu tiesneši notiesātu sliktāk, tieši otrādi. Klubiem pašiem varbūt nevajag radīt to spiedienu uz tiesnešiem ar visādām intrigām aizkulisēs utt. Tad arī tiesneši tiesās normālāk un jutīsies drošāk.

Virslīgas līmenis talantīgajiem spēlētājiem un jaunatklājumiem.
Grūti pateikt, vai palikšana Virslīgā viņu izaugsmi nebremzēs. Nav jau arī gluži tā, ka viņi ir galvastiesu pārāki par visiem. Jā, viņi ir starp labākajiem, bet no otras puses – vai viņiem ir reāls piedāvājums uz patiešām augstāka līmeņa komandu, kur izaugsme turpināsies. Lai viņi skatās, kas un kā. Tas, ka šeit parādās vairāki jauni un labi spēlētāji, kā arī vairāki izlases vīri spēlē Latvijā, arī parāda, ka čempionāta līmenis nav tik zems. Un es neticu tam, ka gan Jurans, gan Popkovs, gan Kirjakovs nedaudz mazākā mērā – visi sarunājuši un liekuļo, ka viņi gaidījuši zemāku kopējo līmeni. Negribu gluži tam ticēt. It īpaši tāds cilvēks kā Jurans, kurš vispār pieradis teikt to, ko domā arī tad, kad labāk nevajadzētu. Es domāju, ka šogad arī vairāki jaunie pievērsuši uzmanību. Domāju, ka līmenis nav tik zems, vienkārši pašiem gribas, ka te būtu nezin kas. No “Metalurga” trīs spēlētāji ir Lietuvas izlasē, Latvijas izlasē no Virslīgas vispār nāk lielākā daļa spēlētāju. Tas jau arī apliecina līmeni – nav nekāds superaugsts, bet nav arī zems.

Jaunie spēlētāji, kuru spēle simpatizēja visvairāk.
Man personīgi visvairāk patika Cauņa. Viņu pirmo reizi redzēju kausa spēlē pret “Ditton” uz maiņu uz kādām 14 minūtēm. Patiesībā uz to spēli tikai aizgāju ar domu, ka varbūt viņš uzies uz laukuma. Pirms tam man Rēzeknes treneri stāstīja, ka redzējuši to puiku, kad viņam vēl bija kādi 14 gadi. Tad viņš vēl Daugavpilī spēlēja. Un treneri teica, ka jau tad bija redzams, ka viņš ir kaut kas īpašs. 18 gadu vecumā varbūt vienīgi Pahars parādījās tik spilgti. Arī Blanks nosacīti. Verpakovskis tik labi pat neizskatījās tajā vecumā. Pirmajā vietā atklājumu ziņā es liktu Cauņu, tad tos pašus Kožanu, Laizānu. Arī Surņinu, kuru daudzi pirms tam vispār nezināja. Vēl “Ditton” pussargs Žuļevs ļoti labi izskatījās. Nu tad labi “Ditton” izskatījās Visockis, Kuplovs – Oginskis. Rudņevs parādījās, kas jauniešu izlasē sit vārtus. Šogad patiešām parādījās tik daudz jauni un labi spēlētāji, ka uzreiz pat nevaru nosaukt citu tādu sezonu. Šogad vesela virkne jaunie futbolisti parādījās – lūk, jums tagad ir placdarms, kur augt.

Edgara Gaurača pārdošana.
Nezinu, kāda bija situācija kluba iekšienē, bet tas, ka Gauračs tagad spēlē Itālijas A sērijas komandas dublieros, ir labi. Noteikti labāks variants par “Skonto”. Diemžēl daudziem jaunajiem spēlētājiem ir bēdīga pieredze, kas ar viņiem notika, kad viņi nokļuva “Skonto”. Es Gauračam pilnīgi piekrītu, ka labāk spēlēt ir “Ascoli” dublieros nekā “Skonto” otrajā komandā. Ja tāda ir izvēle, tad, protams, viss tika izdarīts pareizi tādā ziņā. Laiks rādīs, vai izvēle bijusi pareiza. Katrā ziņā tas, ka viņš vēl joprojām arī izlasē ir viens no līderiem, norāda, ka sliktāks viņš nav kļuvis.
Cerams, ka nesekos Pelča variants. Jā, Pelcis ir viens no lielākajiem zaudējumiem starp jaunajiem talantiem, kas mums ir bijuši. Atceros, ka viņš atbrauca no viena turnīra Vācijā un tur viņu bija iesaukuši par Felleru frizūras un spēles dēļ. Nedrīkst viennozīmīgi pateikt, kurš toreiz bija vainīgs. Ir daudz dažādi faktori, kas noteica, ka viņam nebija lemts. Droši vien arī pats kaut kur vainīgs. Varbūt pietrūka uzņēmības, blakus varbūt nebija īstie cilvēki, kas dotu pareizu padomu. Varbūt viņi pārvērtēja Pelča spējas – uzreiz nezin ko būt un par ko kļūt. Jācer, ka Gauračs aizies pa citu ceļu. Tas pat ir labi, ka viņš nokļuva tādā vidusmēra komandā, lai viņš tur arī spēlē. Galu galā viņam ir tikai 18 gadi.

”Ditton” finansiālās problēmas.
Būtu jau ļoti žēl, ja šī komanda pazustu... Biju uz pēdējām spēlēm Daugavpilī un tur runāja visādas lietas par šīs komandas nākotni – ka nākamgad viņi spēlēšot tikai ar jaunajiem. Tajā pašā laikā kluba prezidents pirms diviem gadiem teica to pašu. Man ir laba atmiņa, es ceru, ka Drīksnem [“Ditton” īpašniekam] arī. Man liekas, ka pirms pagājušās vadība teica, ka viņi pakāpeniski veidos stabilu klubu ar domu, ka pēc gadiem diviem, trim viņi cīnīsies par medaļām. Pirmais solis ir labs – forša komanda, ilgu laiku bija trijniekā sezonas sākumā pat līderi. Vislielākais pluss komandai ir tas, ka tur ir daudz jaunu, labu spēlētāju. Lūdzu, parādījāt sākumu, tagad uz priekšu! Turpiniet, ko esat iesākuši, cepuri nost. Ja nākamgad būsiet vienu vietu augstāk vai paliksiet turpat, būs labi. Saprotams, ka ir ambīcijas, taču jāsaprot, ka pirmās trīs vietas ir tikai trīs. Nebūs tā, ka uz pirmā pakāpiena divas komandas, uz otrā – trīs utt. Kādam būs jāpaliek ceturtajam, kādam – sestajam. Var jau dažādi palikt tajās vietās – ar gandarījumu, ka patiešām esi kaut ko izdarījis, ka līdz pēdējai kārtai bija iespējami citādi pavērsieni. Protams, var jau arī uzreiz atmasēt ar roku un mesties citā galējībā. Ceru, ka veselais saprāts ņems virsroku un “Ditton” vienalga kādā izskatā, bet ar labākajiem vietējiem spēlētājiem paliks.

Sergeja Kirjakova izteikumi.
Tas viņu ne tikai kā treneri, bet arī kā cilvēku raksturo. Viņš ir spēlējis visai augstā līmenī, kā treneris viņš vispār nav nekāds. Tas viņam bija pirmais, puslīdz nopietnais mēģinājums. Viņš pasaka, ka salīdzinājumā ar Vācijas bundeslīgu te nekā nav. Jā, es viņam piekrītu, bet nez kāpēc viņu tur neviens neaicina strādāt par treneri, tāpat arī otrajā bundeslīgā! Pat trešajā, pēc ranga spēcīgākajā līgā, man liekas, viņu kāds puslīdz zināms klubs neaicina... Katrā ziņā ar saviem izteikumiem un darbību šeit viņš savu reputāciju nepacēla ne kā treneris, ne kā cilvēks.

Pols Ešvorts – lejupslīde?
Grūti pateikt. Patiesībā, ja tā ņem, tad viņš Virslīgā ir pats jaunākais treneris. Bet tas, ka viņš nav vismazāk pieredzējušais, it kā liek no viņa kaut ko vairāk prasīt. Tomēr viņa pieeja atšķiras no krievu, ukraiņu un lietuviešu treneriem, kas te strādā. Vienīgais, ko nevarēju saprast viņa darbībā – man liekas, ka viņam trūkst konsekvences. Ko tad īsti viņš grib izveidot no “Skonto” komandas? To pagājušās sezonas laikā tā arī nespēju izprast. Kāda ir kluba koncepcija? Ko jūs veidojat no tās komandas, man nebija skaidrs. Ja jūs atjaunojat, tad pakāpeniski un pamazām dariet to. Bet, ja tiek savākti daudzi veterāni un tiek likts uzsvars uz viņiem, no kuriem tas pats Čaladze divas sezonas vispār nebija spēlējis kaut cik normālā līmenī, tad man patiešām nav saprotama tā darbība. Nezinu, cik lielā mērā par to jāprasa Ešvortam, cik – kluba vadībai. Tas viss ir savstarpēji saistīts. Es negribētu tikai Ešvortam novelt vainu, kāpēc pirmo reizi “Skonto” finišēja tik zemu – 3. vietā. Atsevišķas spēles viņi spēlēja pat ļoti labi. Arī vairākas reizes, kad viņi zaudēja, viņi radīja labākus momentus, tikai beigu beigās vairāk iesita viņiem. Arī tā gadās. Spriežot pēc pēdējiem jaunumiem, nākamā gada sastāva atjaunināšanas politika būs visai strikta. Tikai, ja atkal pēkšņi nemainīsies viedoklis kaut kad janvārī vai februārī.

Aleksandrs Starkovs – viņa amats un pienākumi.
Es domāju, ka šajā laikā sporta direktora amatā "Skonto'' viņš neko daudz nepaspēja izdarīt. Nezinu, kā bija līdz tam, kas mainījās līdz ar viņa atnākšanu – tad būtu jābūt iekšā klubā. Domāju, ka viņam pašam jāizlemj, ko viņš grib. Tas, ka no viņa kā no trenera pakalpojumiem būtu muļķīgi atteikties un neizmantot tos, ir skaidrs. Varbūt viņam patiešām vajag paskatīties uz visu no malas un tad ar jaunām emocijām atsākt darboties kā trenerim. Bet viņu kā treneri noteikti ir jāizmanto un nedrīkst pazaudēt. Sporta direktors noteikti nav tas, ar ko viņam būtu jānodarbojas.

Cerības par nākamo sezonu.
Ceru, ka būs cits čempions. Vienalga kurš, bet cits – tas tikai papildus dotu jaunus pārdzīvojumus un intrigu. Domāju, ka par to atkal cīnīsies vadošais trijnieks, kāds mums ir pēdējos gadus. Kurš būs čempions – par to varēs sākt spriest februārī, ne agrāk. Tad varēs vairāk vai mazāk redzēt, kāda komplektācija, sastāvs būs katrai komandai. Bet tas, ka čempions būs kāds no trijnieka, ir skaidrs. Gribētu, lai arī sešinieks paliek apmēram tāds pats, tikai “Rīgai” būtu jāpievelk klāt. Jācer tikai, ka “Rīga” kārtējo reizi nesāks veidot jaunu komandu, kas notiek teju pirms katras sezonas. Jācer, ka nesāks jaukt esošo un celt uz drupām kaut ko jaunu. Tad neko jaunu un stabilu nav iespējams uzcelt. Jācer arī, ka pēdējā vieta nenoskaidrosies tik ātri – praktiski čempionāta vidū.
Runājot par citām lietām – ceru, ka tie jaunie, kas ir parādījušies šogad – 18 līdz 22 gadus vecie – ka viņi pieteiks sevi vēl skaļāk un viens otrs varētu kļūt par komandas līderi un stabilu pamatsastāva spēlētāju. Tas būtu labākais, kas varētu notikt Latvijas futbolā, domājot arī par izlasi.

LMT viedoklis.

Vēlējāmies dzirdēt arī čempionāta ģenerālsponsora LMT domas un viedokli par aizvadīto sezonu un turpmāko sadarbību. Uz mūsu jautājumiem atbildēja LMT viceprezidents komerciālajos jautājumos Andris Forstmanis.

Kopējais viedoklis par aizvadīto sezonu.
LMT jau ilgus gadus ir atbalstījis ar sportu saistītus projektus, un pagājušajā gadā pieņemtais lēmums paplašināt atbalstu futbolam mums nav licis vilties. Vairākus gadus atbalstot valsts futbola izlasi redzējām, ka nepieciešama jauna maiņa papildus jau pieredzējušajiem spēlētājiem, tāpēc ar savu ieguldījumu Virslīgas atbalstam, cerams, paaugstinājām arī kopējo Latvijas futbola līmeni. Mūsuprāt liels ieguvums futbola popularizēšanā bija TV tiešraides no katras kārtas svarīgākās spēles, kas bez LMT finansiālā atbalsta nebūtu iespējamas.

Turpmākā sadarbība.
LFF tiešām ir uzticams sadarbības partneris un, ja darba gaitā radās kļūdas, tad tās tika operatīvi novērstas. Nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. Šis gads bija kā izmēģinājuma periods, kurā gan klubi, gan LFF, gan sponsori vēl pieslīpēja sadarbību, lai nākamā gada sezona būtu vēl sekmīgāka. Tāpēc varam apgalvot, ka “LMT Virslīga” būs arī 2007.gadā.

Vājās vietas sezonas laikā.
Atsevišķās vietās stadiona kvalitāte varētu būt labāka, komandām vēl jāpierod arī pie regulārajām pēcspēles preses konferencēm.

Pozitīvās emocijas, pārsteigumi.
Zināms patīkams pārsteigums bija lielā intriga un sportiska cīņa laukumā ne tikai par 1.vietu,bet arī par praktiski jebkuru turpmāko vietu.

"LMT Virslīga".
Turnīra tabula.
1. Ventspils 28 19-5-4 48:23 62
2. Liepājas metalurgs 28 18-6-4 66:20 60
3. Skonto 28 16-6-6 55:21 54
4. Dinaburg 28 12-5-11 33:38 41
5. Ditton 28 10-8-10 33:31 38
6. Jūrmala 28 11-4-13 36:36 37
7. Rīga 28 6-4-18 21:57 22
8. Dižvanagi 28 0-2-26 11:77 2

1. līga.
Turnīra tabula.
1. Olimps 30 26-2-2 111:15 80
2. Ditton–2 30 21-7-2 88:24 70
3. Skonto–2 30 20-5-4 78:23 65
4. Ventspils–2 30 20-4-6 108:25 64
5. Rīga–2 30 17-3-10 74:44 54
6. Dinaburg/Zemessardze 30 16-3-11 61:51 51
7. Valmiera FK 30 13-7-10 50:53 46
8. Liepājas metalurgs–2 30 13-6-11 68:48 45
9. Jelgava 30 12-6-12 53:49 42
10. Eirobaltija 30 11-7-12 50:40 40
11. Jūrmala–2 30 10-5-15 86:74 35
12. Tranzīts 30 8-4-18 37:88 28
13. Multibanka 30 7-6-17 34:58 27
14. Auda 30 5-2-23 28:79 17
15. Alberts 30 4-4-22 32:114 16
16. Abuls 30 1-1-28 18:191 4

Statistika.

10 rezultatīvākie spēlētāji (iekavās - vārtu skaits, kas gūti, realizējot 11 metru soda sitienus).
1. M.Miholaps ("Skonto") 15 (2)
2. Ģ.Karlsons ("Liepājas metalurgs") 14
3. D.Miceika ("Liepājas metalurgs") 13
4. J.Kalns ("Jūrmala") 12
5. K.Grebis ("Liepājas metalurgs") 11
6. A.Katasonovs ("Liepājas metalurgs") 10 (1)
7.-8. V.Rimkus ("Ventspils") 9
7.-8. G.Kalniņš ("Skonto") 9
9. A.Višņakovs ("Skonto") 8
10. I.Sļesarčuks ("Ventspils") 8 (3)

Nedisciplinētākie spēlētāji.
1. Jānis Skvorcovs 7+2=9
2. Jevgēņijs Postņikovs 8+1=9
3. Dmitrijs Kudrjašovs 9+0=9
4. Vadims Siņicins 6+2=8
5. Artūrs Zakreševskis 7+1=8
6. Jurijs Žigajevs 8+0=8
6. Zahars Dubenskis 8+0=8
6. Jurijs Gricina 8+0=8

(vieta, spēlētāja vārds, uzvārds, dzeltenās+sarkanās kartītes=kartīšu kopsumma - vienādas summas gadījumā augstāk ir tas, kuram vairāk sarkano kartīšu)

Katra kluba apmeklētākā mājas spēle.
"Skonto" (pret "Liepājas metalurgu") 3200
"Ditton" (pret "Dinaburg") 3100
"Liepājas metalurgs" (pret "Ventspils") 2500
"Ventspils" (pret "Liepājas metalurgu") 2100
"Dinaburg" (pret "Skonto") 1000
"Jūrmala" (pret "Ditton") 1000
"Rīga" (pret "Ventspili') 1000
"Dižvanagi" (pret "Liepājas metalurgu") 1000

Klubu savstarpējās spēles (uzvaras-neizšķirti-zaudējumi)
"Ventspils" - "Liepājas metalurgs" 1-1-2
"Ventspils" - "Skonto" 3-1-0
"Ventspils" - "Dinaburg" 2-1-1
"Ventspils" - "Ditton" 3-1-0
"Ventspils" - "Jūrmala" 2-1-1
"Ventspils" - "Rīga" 4-0-0
"Ventspils" - "Dižvanagi" 4-0-0
"Liepājas metalurgs" - "Skonto" 2-1-1
"Liepājas metalurgs" - "Dinaburg" 3-1-0
"Liepājas metalurgs" - "Ditton" 2-1-1
"Liepājas metalurgs" - "Jūrmala" 2-1-1
"Liepājas metalurgs" "Rīga" 4-0-0
"Liepājas metalurgs" - "Dižvanagi" 3-1-0
"Skonto" - "Dinaburg" 3-0-1
"Skonto" - "Ditton" 1-3-0
"Skonto" - "Jūrmala" 4-0-0
"Skonto" - "Rīga" 3-1-0
"Skonto" - "Dižvanagi" 4-0-0
"Dinaburg" - "Ditton" 2-1-1
"Dinaburg" - "Jūrmala" 1-1-2
"Dinaburg" - "Rīga" 3-1-0
"Dinaburg" - "Dižvanagi" 4-0-0
"Ditton" - "Jūrmala" 2-1-1
"Ditton" - "Rīga" 2-1-1
"Ditton" - "Dižvanagi" 4-0-0
"Jūrmala" - "Rīga" 2-0-2
"Jūrmala" - "Dižvanagi" 4-0-0
"Rīga" - "Dižvanagi" 3-1-0

Izmantotie resursi:
www.lff.lv
www.football.lv

Foto: Romāns Kokšarovs; "Sporta Avīze"