Indriksons: "Starkova maiņa būtu lielākais stulbums, kādu es varētu pieļaut"

"Lēmums ir Aleksandram Starkovam pozitīvs - viņš ir palicis amatā. Situācija ir tāda, ka Starkovam uz šo ciklu ir noslēgts līgums. Vienmēr dzīvē esmu uzskatījis, ka ir jārespektē noslēgtie līgumi, ja nav kaut kādu īpašu force majeure apstākļu. Esmu kategoriski pret to, ka šodien kāds kultivē vai cenšas kultivēt idejas par to, ka Starkovs netiek galā ar izlasi un ka Starkova kvalifikācija, iespējams, neatbilst. Vai ka tiek apšaubītas kādas viņa personiskās īpašības, kādi iespējamie konflikti ar spēlētājiem vai ka spēlētāji neatdodas katrā spēlē tā, kā mēs visi gribētu. Esmu kategoriski pret to, jo uzskatu, ka tā tas nav," preses konferenci iesāka Guntis Indriksons.

"Esmu runājis ar ļoti daudziem cilvēkiem, arī ar daudziem cilvēkiem, no kuriem federācijā daudz kas ir atkarīgs. To pašu Jāni Mežecki, Daini Kazakeviču. Viņi visi kā viens atzīst, ka Latvijā mums labāka trenera par viņu [Starkovu] nav. Vienkārši nav. Tā ir realitāte," sacīja Indriksons, vienlaikus atzīstot, ka federācijai ir jāuzņemas vaina par līdzvērtīgu treneru trūkumu. "Protams, mums nav, par ko priecāties, bet jebkurā variantā nav iespējams ātri sagatavot tāda līmeņa treneri un ar zināmu garantiju, ka jebkuram citam iznāks un rezultāts būs labāks. Domāju, ka viņš šobrīd Latvijā ir vienīgais tāda kalibra speciālists, kurš var reāli vadīt Latvijas izlasi. Nerunāsim nemaz par viņa lauriem, jo viņš principā ir vienīgais no Latvijas treneriem [tituls ir arī Marekam Zahodinam un Jurijam Andrejevam, kurš 2004.g. sezonas beigās "Skonto" nomainīja Starkovu - A.S.], kurš izcīnījis Latvijas čempiona titulu - un reizes 14 vai 15 [Starkovam ir 12 Latvijas čempiona tituli - A.S.]. Cik atceros, visus pārējos titulus ir izcīnījuši ārzemju speciālisti - lietuvietis, moldāvs un ukrainis [un vēl vācietis un krievs - A.S.]. Nevienam no mūsu treneriem nav tādas pieredzes strādāt ārpus Latvijas un ar tāda kalibra klubu kā Maskavas "Spartak"."

"Lai mainītu, pret kaut ko ir jānomaina. Latvijā nav. Nākamā darbība ir meklēt kaut kur. Zinu, ka ģenerālsekretārs to dara. Zinu apmēram to loku, ar kuriem tika un tiek runāts. Zinu arī dažus labus secinājumus. Piemēram, viens no kandidātiem no 12 punktiem astoņos peld. Nezinu tos punktus, bet droši vien, ka ir kādi specifiski jautājumi, par kuriem kandidātam vajadzētu atbildēt. Zinu vienu - visi eksperimenti, kurus ir vairākkārt ir veikusi Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna, Lietuva, Igaunija, pat Baltkrievija, kas ir nesalīdzināmi citā līmenī nekā mēs, ir beigušies neveiksmīgi. Man nav neviena piemēra. Īrijā Trapatoni, bet tā ir pasaules zvaigzne, kuru mēs nekad dzīvē nevarēsim atļauties. Un pat, ja atļautos, Aleksandrs Isakovs valdes sēdē pareizi teica - kaut Kapello rīt uzaiciniet, rezultāts tāpat būs 0:3, 1:3, 1:4 vai 1:5. Vienkārši neredzu, ar ko šodien aizvietot Starkovu," Indriksons turpināja.

"Šobrīd neredzu variantus un arī iemeslus, kādēļ Starkovam būtu jāaiziet no amata. Jā, ja beigsies cikls un atradīsimies zemāk par Lietuvu un Lihtenšteinu, tad ir skaidrs, ka ir pamats par to runāt. Šobrīd esam tajā vietā, kurā mums ir jābūt. Mēs gribam [būt tik augstu], bet nedomāju, ka kāds no jums centīsies man pierādīt, ka mums ir jābūt augstāk par Grieķiju, Slovākiju un Bosniju un Hercegovinu. Vienā sporta veidā stādam uzdevumus iekļūt ceturtdaļfinālā - un vienkārši nav variantu. Var jau stādīt, var jau pēc tam ņirgāties paši par sevi un treneri, bet ir reāli jāskatās uz lietām. Reālas lietas ir tādas, ka šobrīd mums ir trīs četri konkurētspējīgi futbolisti - Vaņins, Gorkšs, Cauņa un Rudņevs," komentēja Indriksons, kurš vairākkārt uzsvēra, ka izlasei vienkārši nav konkurētspējīgu spēlētāju. "Tā kā tā ir realitāte, un tāpēc jautājums par Starkova nomaiņu vienkārši būtu lielākais stulbums, kādu es pats varētu pieļaut."

Indriksons piebilda, ka, ja valde būtu nobalsojusi par Starkova atlaišanu, atkāpties vajadzētu arī federācijas vecajiem darbiniekiem ar viņu, Mežecki un Gudermani priekšgalā. Indriksons neizslēdza, ka slikta rezultāta gadījumā viņš prezidenta krēslu varētu pamest arī pēc kvalifikācijas turnīra beigām. Lai arī ar jauna trenera meklēšanu nodarbojas Mežeckis, Indriksons atklāja, ka esot pavīdējušas četras kandidatūras - polis, dānis, slovāks un zviedrs, no kuriem, iespējams, daži jau esot atkrituši. Tāpat Indriksons uzskata, ka no treneriem, kas pazīst Latvijas futbolu, tuvākā vai tālākā laikā, viņaprāt, izlasi varētu pārņemt tikai trīs - Romāns Grigorčuks, Gērijs Džonsons un Tamazs Pertija.

Plašāku atskatu uz aptuveni stundu un 40 minūtes ilgušo preses konferenci, kurā tika runāts arī par citām ar izlasi un Latvijas futbolu saistītām tēmām, piedāvāsim rīt.