Irlavas laukums nav nekāds cukurs...

Portāls Sportacentrs.com šodien telefoniski aptaujāja piecus populārus un ļoti meistarīgus spēlētājus, lai uzzinātu viņu viedokli par to, kā tad tas ir – spēlēt florbolu Irlavas sporta zālē?

Ainārs Juškēvičs (RTU/Inspecta): "Ir tikai apsveicami, ka tādā miestā kā Irlava uzcelta jauna un moderna sporta zāle, kur iespējams nodarboties ar florbolu, bet vismaz man nezināmu apstākļu dēļ tur tikusi ieklāts šim sporta veidam ļoti nepiemērots grīdas segums. Es vēl pieļauju, ka uz tādas grīdas var florbolu var spēlēt zemākā līmenī, piemēram – jaunieši, bet, ja ir jāspēlē ar tādiem ātrumiem un tehniku, kāda ir virslīgā, no florbola tur maz kas paliek. Ir tā, ka neslīd ne bumbiņa, ne nūjas lāpstiņa, nav iespējams izdarīt normālu piespēli - atliek spēlēt pa gaisu, pie tam traumu iespējams gūt pat bez pretspēlētāju darbības. Kad man piedāvāja spēlēt Irlavas komandā, es atteicos tieši šī laukuma seguma dēļ, arī paši Irlavas spēlētāji ir atzinušies, ka spēlēšana tajā laukumā viņiem nesagādā prieku. Ja irlavnieki grib, lai pie viņiem florbols attīstās, domāju, kā būs jāmeklē risinājumi, ko darīt ar šo grīdas segumu.".

Ivars Jēkabsons (Rubene): "Vienu reizi esmu spēlējis Irlavas sporta zālē, un jāsaka, laukums tur ir diezgan specifisks – par tādu lietu, kā par metiena vilkšanu pa grīdu ir jāaizmirst. Jau pirms spēles komandai jānoskaņojas, ka jāspēlē būs pavisam citādāk. Tajā pašā laikā gribu teikt, ka grīda ir gluda, bumbiņa pa to ripo, pie tam pilnīgi vienādi apstākļi ir abām komandām, tiesa, mājinieki ir vairāk pieraduši pie tāda seguma, kas viņiem varētu būt zināma priekšrocība. Katrā ziņā ir tā, ka, ja gribi florbolā ko sasniegt, tev ir jāspēj uzvarēt uz visiem laukumiem. Nekādu īpašu problēmu Irlavas sporta zāles seguma sakarā es nesaskatu.".

Mārtiņš Rajeckis (Lekrings): "Uz Irlavas laukuma esmu aizvadījis vienu spēli un atzīšos, ka tajā mačā man nekas nesanāca – ne piespēle, ne metiens, ne sitiens. Spēlēšana tur ir pavisam savādāka, nekā uz koka vai sintētikas segumiem. Cēsīs, Pūces ielā, ir mazā zāle, kur mēs reizēm spēlējam florbolu. Tur ir gumijas segums, bet pat uz tāda kontrolēt bumbiņu ir vieglāk, nekā Irlavas sporta zālē. Ja nekļūdos, Somijas čempionātā šosezon bija noteikums, ka pilnīgi visas spēles jāaizvada tikai uz sintētikas segumiem, iespējams, ka uz to būs jātiecas arī mums. Protams, tas, ka pusfināli nenotiks Irlavā, savā ziņā ir mīnuss sporta veida popularizēšanai, tomēr spēles kvalitāte gan no tā ievērojami iegūs.".

Oskars Fīrmanis (RTU/Inspecta): "Man daudz kur ir nācies spēlēt florbolu, bet jāsaka, ka uz tik īpatnēja laukuma seguma, kāds tas ir Irlavas sporta zālē, līdz šim to vēl nebiju darījis. Šosezon mana komanda Irlavā aizvadīja divas spēles, bet piešauties pie tā laukuma tā arī man tā arī neizdevās – tur ir ļoti grūti kontrolēt bumbiņu un izdarīt precīzu piespēli un metienu. Esmu runājis arī ar Irlavas džekiem, kuri ieteica nemēģināt izdarīt vairāk par divām – trim piespēlēm pēc kārtas, jo bumbiņa drīz vien var aizlidot pilnīgi neparedzamā virzienā. Tur vairāk jāspēlē pa gaisu, tāpēc nav daudz iespēju veidot kombinācijas, kas spēli padara mazāk skatāmu. Tieši šodien par Irlavas laukuma segumu runāja ar vienu vārtsargu, kurš arī izteicās, ka bumbiņa pēc atsitiena pret grīdu tur var pēkšņi uztaisīt tādu rikošetu, ka pat neiedomāsies. Sintētiskie segumi visur ir kaut cik atšķirīgi – tajā pašā Lielvārdē arī laukums ir diezgan īpatnējs, tomēr to ne salīdzināt nevar ar Irlavu.".

Alvis Dāle (FK Rīga): "Cik zinu, tad daudziem tas laukums neliekas īpaši piemērots florbola spēlēšanai. Taču, ja esi profesionāls un meistarīgs spēlētājs, tad tev ir jāmāk spēlēt uz jebkura seguma. Pats nebiju īpaši priecīgs, ka irlavniekiem ļāva tur spēlēt ceturtdaļfinālu, bet, padomājot rūpīgāk, ir jāsaprot, ka visiem apstākļi ir vienādi. Ļoti maz no irlavniekiem paši tur trenējas, tāpēc arī viņiem tas laukums nav nekāds cukurs. Ja tagad pusfinālā "RTU/Inspecta" spēlētāji domā, ka ir spēcīgāki, tad lūdzu - parādiet to arī pretinieku laukumā! Sezonas laikā jau ir tik daudz dažādu laukumu, pie kuriem jāpiešaujas un kuri katrs ir savādāks (Stalbe, Irlava, Lielvārde, Cēsis). Katrs laukums ir specifisks un lielmeistariem jāprot tiem pielāgoties.".