Prasme saprast sievietes

Rezultāts, ko atcerēsies

J.Freivalds vienmēr bijis aktīvs sportiska dzīves veida piekritējs. Ilgus gadus nopietni nodarbojies ar slēpošanu, bijis Latvijas čempions un startējis Latvijas izlasē. Tad guvis traumu, pēc tās sadziedēšanas slēpošanā vairs nav atgriezies, bet pievērsies sporta spēlēm. Spēlējis volejbolu, basketbolu, florbolu, kurā ir nu jau desmit gadus. Sākumā divus gadus spēlējis komandā “Staļi”, pēc tās izjukšanas pārgājis uz “Lekringu”. Pirms pieciem gadiem sācis darboties trenera postenī, vadot sieviešu komandas. Vispirms divas sezonas Līgatnē, tad gadu “Lielvārde/Impro”, bet pērn stājās uz Kocēnu “Rubenes” komandtiltiņa.

Aizvadītā gada nogalē Jāni Freivaldu apstiprināja Latvijas sieviešu izlases galvenā trenera amatā. Nule izlase aizvadījusi divas pārbaudes spēles pret pasaules otro spēcīgāko komandu – Šveici, piedzīvojot zaudējumus ar 1:2 un 2:7. Jāteic, nav slikti.

“Tas nav īstais apzīmējums,” saka J. Freivalds. “Nospēlēt vienmēr var labāk, bet gribu teikt, ka ar esošajām iespējām uzrādījām ļoti labu rezultātu. 1:2 pret Šveici - tas ir liels sasniegums! Atzīšos, pat necerēju. Meitenes cīnījās fantastiski un veiksmes gadījumā varēja pat panākt neizšķirtu, bet pretinieču meistarības līmenis tomēr ir jūtami augstāks. Kā treneris esmu apmierināts ar meiteņu sniegumu.

Pret jebkuru komandu, lai cik tā spēcīga, vienmēr jācīnās ar maksimālo atdevi. Jo arī pretinieču komandā tādas pašas spēlētājas vien ir, varbūt nedaudz ātrākas, labāk bumbiņu prot pārvaldīt, bet, iespējams, ka pieļaus kādas kļūdas, ko varam izmantot. Nekādu citu florbolu jau viņas nespēlē. Ar centību un maksimālo atdevi var paveikt daudz. Jāiet laukumā ar vēlmi parādīt iespējami labāku rezultātu, jo atcerēsies to, nevis spēles norisi. Un 1:2 pret Šveici ir rezultāts, ko atcerēsies.”

Sieviešu psiholoģija

Pasaules čempionāts sieviešu komandām notiks decembra sākumā Šveicē, bet jau 5. martā paredzēta apakšgrupu izloze, kad Latvijas izlase uzzinās savas pretinieces. J.Freivalds uzsver, ka šis gads vairāk būs jāvelta trenera darbam, lai gan cer palīdzēt “Lekringam” arī izslēgšanas spēlēs.

Par treneri kļuvis gluži nejauši. Kad mūžībā aizgāja Līgatnes sieviešu komandas treneris, kāds paziņa teicis: “Tu daudz runā, ka zinātu, kā pareizi trenēt, varbūt gribi pamēģināt?” “Piekritu, lai gan patiesībā neko daudz par sieviešu florbolu nezināju,” atceras J.Freivalds. “Man likās, ka panākumus var gūt elementāri, vienkārši jāsavāc meitenes, kas var ātri paskriet, pasist bumbiņu, un viss notiks. Tālu no patiesības jau nebiju. Ar Līgatnes komandu abus gadus bronzas medaļas dabūjām, tiesa, vairāk pateicoties cīņassparam, nekā meistarībai.”

Spēlējot vīriešu komandā un trenējot dāmas, iespējams izprast atšķirību starp šiem florboliem. Treneris uzsver, ka lielākā atšķirība ir domāšanā un psiholoģijā, jo spēles stils ir līdzīgs: “Dažkārt, grūti pārslēgties no tempa, kas ir “Lekringā”, uz dāmu florbolu, kur viss tomēr notiek lēnāk. Bet tam ir arī pozitīvs moments. Varu stāstīt meitenēm, ka spēlēt var labāk, ātrāk. Ja dzīvotu tikai sieviešu florbolā, neredzot neko citu, varbūt liktos, ka viss kārtībā. Taču atrodoties arī vīriešu florbolā, redzot, kā spēlē pasaules labākās sieviešu komandas, saskatu attīstības iespējas.”

Trenējot sieviete, trenerim jāizprot viņu psiholoģija, jāsaprot, kad var kaut ko stingrāku pateikt. “Tā ir smalka lieta,” norāda J.Freivalds. “Sākumā likās, ka ar visām var vienādi runāt, bet ar gadiem saprotu, ka attieksmei jābūt dažādai. Saprotu, kurai spēlētājai neko asāku nedrīkst teikt, jo tas radīs papildu apjukumu un stresu. Taču ir arī tādas, kurām vajag pateikt stingrāk, tā uzkurinot spēlei. Sievietes ir dažādas, viņas jāsaprot. Viņām svarīgas arī uzslavas, tāpēc cenšos katrā situācijā saskatīt pozitīvo. Pat ja nesanāk, bet redzu, ka spēlētāja mēģina pildīt manus norādījumus, saku, ka labi darīts. Gan jau sanāks!”

Trūkst spēlētāju

Piedāvājums vadīt valsts sieviešu izlasi nācis negaidīti. J.Freivalds atzīst, ka tas ir ne tikai gods, bet galvenais – atbildība, jo līdz šim Latvijas izlase allaž bijusi spēcīgāko komandu vidū, pagājušajā pasaules čempionātā ierindojās sestajā vietā. Augstākais sasniegums bijusi ceturtā vieta.

Treneris stāsta, ka sestajai vietai ir loģisks izskaidrojums: “Ja Latvijā licencēto spēlētāju – vīriešu skaits pieaug, dāmu – sarūk. Vēl bažīgākus dara fakts, ka ļoti bēdīga ir situācija jauniešu florbolā meiteņu komandām. Neaug jaunā maiņa, tāpēc nav pamata, uz kā veidot pieaugušo komandas un izlasi. Apliecinājums šai situācijai ir tas, ka U-19 izlase izkrita no pasaules čempionātā A divīzijas. Mans pienākums noturēt to latiņu, saglabājot izlasei vietu spēcīgāko vidū, cerot, ka tomēr izaugs jauna maiņa. Viena no problēmām, ka neviens īsti negrib strādāt ar meiteņu komandām. Kāds varbūt uzskata, ka ar viņām vairāk jāauklējas, lai gan es šajos gados neesmu to izjutis.”

Jānis Gabrāns
laikraksts “Druva”