Atgriežamies no eiforijas realitātē...
Lai arī pēdējo gadu laikā Latvijas florbola sabiedrība sevi arvien skaļāk pieskaita pie pasaules elites lielvalstīm, un skaļi uzsver šo statusu ar 2016. gada pasaules čempionāta rīkošanas tiesībām Latvijā, iespējams šie trīs sieviešu izlases bezcerīgie zaudējumi būs likuši nolaisties uz zemes, un saprast realitātes patieso bildi.
Florbols - vienīgais Latvijas sporta veids pasaules elitē?
Kur tad mēs īsti esam uz Pasaules florbola kartes? Ja paskatāmies uz Pasaules rangu, skats ir gana patīkams, jo gan sieviešu, gan vīriešu florbola izlases ieņem sesto (6.) vietu. Neviena no citām Latvijas izlasēm tik augstu pasaules rangā neatrodas. Mūsu gadiem ilgi mīlētā hokeja komanda ir 11. vietā, latviešu vidū populārākajā sporta veidā basketbolā sievietēm - 16, vīriešiem – 37. vieta, bet futbolā vispār esam otrajā simtā – 119. vieta! Domāju, ka volejbolu, handbolu, regbiju un citus sporta veidus īsti nav vērts pieminēt, jo šie sporta veidi ar startiem Eiropas jeb pasaules čempionātos mūs nav īpaši lutinājuši. Tātad regulāra dalība vīriešu un sieviešu pasaules čempionātos florbolā un ranga 6. pozīcija liek florbola sabiedrībai būt lepniem. Pietam, 2016. gadā pasaules čempionātu vīriešiem uzņemsim savās mājās, kas izdevies ir tikai hokejā 2006. gadā, liek bužināt sev spalvas un slavināt florbolu kā Latvijas nākotnes sportu.
Kāda ir patiesā realitāte?
Bet ja paskatāmies no cita skatpunkta, 9. pasaules čempionāts sievietēm mums paver acis uz pavisam citu ainu. Jā, nevarētu teikt, ka B grupas pretinieces mums būtu tās vājākās – Šveice (3. vieta pasaules rangā), mājinieces Čehija (4.) un sīkstā Norvēģija (5.). Bet, ja reiz mēs sevi pieskaitām florbola pasaules elitei, tad ar savām tuvākajām kaimiņienēm ranga tabulā mums vajadzētu spēkoties līdzīgi un cīnīties par uzvarām! Tomēr, aizvadītās trīs spēles parāda, ka neesam cienīgas pretinieces ne Šveicei (zaudējums ar 1:6), ne Norvēģijai (0:7) un ne pavisam Čehijai (1:12). Kā redzam, plaisa starp piekto un sesto vietu ir vairāk, kā milzīga... Pietam, pēc zaudējuma Čehijai, mums vēl būs jāpierāda, ka šobrīd esam pirmā astotnieka komanda. Jāspēlē būs pret C grupas labāko komandu – Slovākiju, kur pasaules rangā šobrīd atrodas 15. vietā. Pirms nepilna gada Valmierā šo komandu uzvarējām ar 4:2 pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Šī komanda ir Čehijas kaimiņvalsts, un pēdējos gados strauji progresē. Vai Slovākija jau nebūs aizsteigusies gada laikā Latvijai priekšā? To mēs redzēsim jau rīt...
Kur meklējama problēma?
Kurs tad ir problēmas sakne? Iemesli ir dažādi, bet, lai noturētu savas pozīcijas pasaules elites sabiedrībā, esošās problēmas būtu strauji jārisina. Protams, apsveicami, ka Latvijas florbola savienība (LFS) daudz cenšas strādāt pie sporta veida popularizēšanas televīzijā. Bet vai tiešraide, kur Latvijas izlase zaudē ar 1:11, kad komentētājs saka „Latvijas virslīgā spēlē piecas sieviešu komandas, situācija ir bēdīga, bet ja šīs spēles laikā kāda vai kāds ir izlēmis pievērsties florbolam, griezieties pie LFS”, tad šis laikam nav efektīvākais paņēmiens...
Vēl divus gadus atpakaļ pasaules čempionātā Šveicē Latvijas izlase cīņā par piekto vietu spēlēja pret labi zināmo Norvēģiju. Spēles gaitā izlase bija vadībā ar 2:0, bet beigās piedzīvoja zaudējumu ar 3:4, paliekot septītajā vietā. Šogad jau zaudējam 0:7. Velkot paralēles ar Latvijas čempionātu, 2011. gada pavasarī Latvijas virslīgas čempionātā spēlēja septiņas komandas, 2012. gadā vairs tikai četras... Šogad par vienu vairāk – piecas. Pirms diviem, tirm gadiem Latvijā bija divas ļoti spēcīgas komandas – RSU un „Rubene”, kurām vienmēr bija daudz līdzīgu spēļu un garas finālsērijas. Šobrīd no RSU praktiski palicis vairs nav nekā, izlasē tikai trīs spēlētājas. „Rubenes” sieviešu komandas ikdienas treniņu režīmu arī grūti nosaukt par nopietnu, drīzāk tas meitenēm ir kā hobijs brīvajā laikā, bet izlasē spēlē astoņas meitenes no šīs komandas. Izlases pirmā maiņa šosezon spēlē ārzemēs, un kopā ar izlasi treniņnometnēs netrenējās, vien Vācijas turnīru aizvadīja kopā ar komandu, bet pasaules čempionātā pievienojās pa taisno no saviem klubiem. Pirms tam šīs spēlētājas spēlēja kopā, tagad pirmā maiņa nav saspēlējusies, bet otro, trešo maiņu veido meitenes, kurām florbols ir hobijs, un nopietns treniņdarbs nenotiek. Tad ko mēs vēl ceram PASAULES ČEMPIONĀTĀ sasniegt? Ir jāattīsta virslīga, jāveido nopietna jaunatnes sistēma, jāmeklē klubos treneri, kas gatavi aicināt bērnus uz florbolu un cītīgi ar tiem strādāt. LFS pēdējos gados labi strādā ar mārketingu, sporta veida publicitāti, bet ja tam nebūs pamats – jeb pats galvenais, jaunietes, nopietni treniņi un virslīga ar sakarīgu komandu skaitu, labais PR beigsies un beigās nebūs nekā...
Viela pārdomām...
[+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Meitenes...,es JŪS vienkārši neredzu vasarā stadionos trenējoties....!!!!
[+] [-]
+1 [+] [-]
skumji, bet tā ir ar tām meitenēm - nu negrib viņas sportot.
Tagad jau ir tā, ka, ja klasē ir 10 meitenes, tad no tām labākajā gadījumā tikai 2 pa īstam grib sportot. Bet pārsvarā tā ir tikai 1 meitene uz katrām 10 meitenēm klasē...
Man bija 16 meitenes klasē un no tām tikai 1 reāli gāja uz visādiem treniņiem un apmeklēja visas sporta stundas...
Ja vēl visas šīs sportot gribošās meitenes aktīvi iesaistītos šajā sporta veidā, tad nemaz nebūtu mums tik slikta tā situācija, bet mums ir basketbols un volejbols, kas paņem lielāko daļu šo meiteņu... bet tur reti kura kaut ko pa īstam sasniedz...
[+] [-]
Labi, ka vismaz čaļi mums Latvijā grib ar šo sporta veidu nodarboties
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas pats par basketbolu, LBS jau arī atbild par abām izlasēm, sieviešu un vīriešu. Pēc ranga dāmas mums bijušas krietni augstāk, un spēlēja Olimpiādē. To jau LBS nenoklusē, un ar to lepojas. Jāskatās visa sporta veida saimniecības un federācijas darbs kopumā. Nevar jau ar vienu roku darīt, otru aizmirst.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
RSU nebija vajadzīgs, varēja spēlēt pie RL. Tāpat kā vīriešiem...FK Rīga sekmīgi startē ar saviem resursiem. RSU bija kāda personīga ambīcija un nekas vairāk. Ne RSU, ne RTU citiem naudas devējiem nav vajadzīgs, jo nav ne fanu, ne daudz kluba biedru. Uz skuju takas ir arī vīriešu Ķekava, kas palikusi par savējo "tusiņu". Apniks, nebūs kas nāk vietā.
Tas tā, bet ja par lietu, tad protams ka vainīga ir valsts sporta politika un tas, ka meitenēm modē ir stiloties, uzvilkt dūmu, ietriekt grādīgo nevis sportot un dzīvot veselīgu dzīvesveidu. Skandināvijā sieviešu sports ir citā līmenī.
[+] [-]
2-kārt kā minēja Larinovs savā intervijā pirms ilgāka laiciņa, ka tas notiks, ka sieviešu florbols izmirs (izlidos kā šampanieša korķis no A divīzijas), un tas notiek, protams tādas divīzijas vairs nav, bet doma ir skaidra.
Jautājums-kā lai to atdzīvina?
Pēdējā čempionātā jau nebija komandas izlasei, katra tik par sevi, vienai interesē kurš uz viņu skatās no tribīnēm, otrai interesē kā tik kāds punkts nopelnīts- ar to misija izlasē ir izpildīta. Citai visi apkārt ir vainīgi-treneri, maiņas biedri, spilvens pa cietu, neizskatās kā mūsu zeltenes mīl šo sporta veidu. Kopīgs mērķis-cīnīties kopā, aizmirstat!
Tas merķis bija 2007.gadā un 2009.gadā. Pēc tam tur sākās kaut kādas personīgās ambīcijas.
[+] [-]
+1 [+] [-]