Laiviņš met akmeni tiesnešu dārziņā, Grunckis izceļ muļķīgi zaudētos vārtus

Jens Orhojs (Dānijas izlases galvenais treneris)
"Mēs sākām spēli ļoti labi, bet otrajā periodā bijām zaudējuši pavedienu. Trešajā periodā atguvāmies, palīdzēja arī veiksme un spēles izskaņā spējām izcīnīt uzvaru, pateicoties individuālajai meistarībai pēcspēles metienu sērijā. Andreass ir mūsu labākais pēcspēles metienu izpildītājs un viņš to pierādīja arī šajā spēlē. Kas attiecas uz noraidījumiem, man ir savas sajūtas, taču es tās nevaru atklāt."

Normunds Grunckis (Latvijas izlases galvenais treneris)
"Līdzīgi kā iepriekšējos mačos, pirmie zaudējām vārtus un nonācām iedzinējos. Perioda beigās, gūstot vārtus vairākumā izlīdzinājām spēli un otrajā trešdaļā realizējām savas vārtu gūšanas iespējas. Trešajā periodā pazaudējām spēles ritmu un mazākumos zaudējām vārtus un nebijām pietiekami meistarīgi, lai uzvarētu "bullīšos".

"Nevaram atrast iemeslu, kādēļ mēs no spēles uz spēli zaudējam tik muļķīgus vārtus. Mirkla nesaprašanās starp spēlētājiem noved pie vārtu zaudējumiem. Otro periodu aizvadījām ļoti labā ritmā. Diemžēl Morics Krūmiņš nevarēja turpināt spēli, kā rezultātā nācās veikt pārkārtojumus, kas, acīmredzot, nebija veiksmīgi, jo zaudējām iniciatīvu. Beigās daži strīdīgi noraidījumi plus pretinieku vārtsarga spēle noveda pie zaudējuma."

Latvijas izlasei šajā spēlē nepalīdzēja Aivis Kusiņš, kurš ir saslimis: "Aivim ir temperatūra un jau atrodas mājās. Vakar vakarā jau nejutās labi un šodien tika aizsūtīts pie ārstiem.

Nav svarīgi, kāda bijusi spēle, svarīgs ir rezultāts. Ņemot vērā, ka rezultāts nav sasniegts, jo čempionātam mēs gatavojāmies ar domu, ka mums jāspēlē sava spēle arī pret spēcīgajiem pretiniekiem, ka mums nav jāatsitas. To mēģinājām izpildīt, varbūt pietrūka spēka un enerģijas izšķirošajām spēlēm. Tāpat jāsecina, ka vāji realizējam skaitlisko vairākumu un daudz vārtu ielaižam mazākumā. Jāpiekrīt, ka fani rauj uz priekšu un emocijas ir daudz, kā rezultātā spēlētājiem rodas kritumi, jo neizdodas noturēt savu līmeni visa mača garumā."

Rīt spēle pret Kanādu. "Mēs neesam parādījuši savu labāko sniegumu, bet būsim gatavi nākamajai spēlei, neviens nedosies tāpat vien laukumā. Mūsu mērķis ir izcīnīt uzvaras, kas šobrīd mums nav izdevies, tādēļ rīt mēģināsim to paveikt."

Ingus Laiviņš (Labākais spēlētājs Latvijas izlasē)
"Sākām slikti, pirmā perioda beigās atguvām iniciatīvu, turpinājumā kontrolējām spēles gaitu, bet trešajā periodā, manuprāt, izšķirošo lēmumu izdarīja tiesneši, kas salauza spēles gaitu. Pēcspēles metienu sērijā uzvarēja meistarīgākā komanda.

Nezinu cik vēl spēles jānospēlē šādi. Pēdējās divās spēlēs mēs esam ielaiduši vārtus no aizvārtes. Varētu pamēģināt vēl 100 reizes tā izdarīt, redzētu cik reizes tas atkārtotos. Iespējams, neesam tikuši galā ar spiedienu, skatītājs mūs dzina uz priekšu un palīdzēja, bet iespējams, psiholoģiski bija pārāk liela atbildība, kas liedz pilnībā koncentrēties, kas noved pie šīm kļūdām. Trešajā periodā centāmies nedaudz nomierinājām spēles tempu, lai neiekristu pretuzbrukumos un līdz kādam brīdim viss bija labi, bet tad bija daži strīdīgi lēmumi no tiesnešu puses, kad iedeva soda izspēli mūsu vārtu priekšā. Pēc tam sekoja noraidījums, kuru soģiem izdevās atrast. Spēles gaitā līdzīgi pārkāpumi bija reizes divdesmit, par kuriem sodi netika doti, bet šoreiz iedeva. Laikam gribēja spēles beigas pavilkt, lai būtu lielāka ažiotāža, diemžēl mēs no tā neko neieguvām. Saliekot to visu kopā, rezultāts ir tāds, kāds tas ir."

Vaicājot ar ko izskaidrojams, ka divus vakarus pēc kārtas tiek izlaists drošs pārsvars, Laiviņš atbildēja, ka "diez vai piezagās pašpārliecinātība, jo netika aizvadīta pirmā spēle. Drīzāk atbildība pret skatītājiem un mājas čempionātu nevis palīdzēja, bet dažiem sāka trīcēt rokas, jo momenti bija gana, taču iespējas palika neizmantotas. Veiksme ir jānopelna, kas laikam šoreiz netika izdarīts."

Latvijas izlase pirmo reizi kopš 1998.gada palikuši ārpus labāko astotnieka, tomēr florbolists nedomā, ka šis bijis sliktākais turnīrs. "Nedomāju, ka varētu teikt, ka mēs aizvadām sliktas spēles. Problēma ir tā, ka mēs nespējam vienā līmenī nospēlēt visu maču. Pret norvēģiem pusspēli mēs ļoti labi kontrolējām bumbu, pārvietojāmies un radījām momentus. Arī šoreiz, kad lauzām spēles gaitu, mēs droši un komfortabli jutāmies, varbūt jāpiestrādā pie psiholoģiskās sagatavotības, jo spēlētāju individuālā un komandas kopējā meistarība, manuprāt, bija gana laba. Taču nespējām meistarību salikt kopā ar galvām."