Pāvels Semjonovs: "Man nepatīk prognozēt"

Kur tu esi dzimis un audzis, ar ko tava dzimtā puse ir īpaša un zināma citiem?
- Es piedzimu un uzaugu Krievijas pilsētā Omskā. Sporta līdzjutējiem mana pilsēta pirmām kārtām pazīstama pēc mūsu hokeja kluba "Avangard", kas piedalās Kontinentālajā Hokeja līgā. Krievijā Omsku zina kā pilsētu, kurā atrodas viena no valstī lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām. Omskas apgabalā ir naftas un dabasgāzes krātuves.

Kā un kādā vecumā tu nokļuvi florbolā, kas, cik zinu, Krievijā nav pārāk izplatīts?
- Tieši florbolā es sāku trenēties 2002. gada nogalē. Lai arī šis sporta veids Krievijā nav starp populārākajiem, manā dzimtajā pilsētā ar to nodarbojas ne tikai daudz bērnu, bet arī pieaugušo. Tas tā ir pateicoties Olimpisko rezervju bērnu un jauniešu sporta skolas Nr. 22 darbībai. Daudzās vispārizglītojošajās skolās arī ir florbola treniņgrupas, kurās bērni ar lielu prieku spēlē šo spēli.

Vai esi savus spēkus pamēģinājis arī citos sporta veidos, kā veicās?
- Pirms florbola es, tieši tāpat kā daudzi citi mūsu pilsētas bērni, trenējos hokejā sporta skolā "Avangard". Pirmo reizi slidas kājās es uzvilku jau piecu gadu vecumā – stadiona "Neftjannik" hokeja laukumā. Diemžēl veselības problēmu dēļ 2001. gadā man nācās hokeju pamest.

Tu savā laikā esi spēlējis divos Latvijas klubos, kādas ir atmiņas par šo laiku, kurā komandā tev patika vislabāk?
- Triju sezonu laikā, kuras pavadīju Latvijā, es spēlēju divos jūsu klubos – Rēzeknes "Blāzmā" un Rīgas "Latvijas Avīzē". Jāatzīst, ka Rēzeknē es jutos kā mājās – komandā puiši sarunājās krieviski, vienmēr atbalstīja mani – gan sportā, gan sadzīvē.

Vai Latvijas periodā izdevās kaut cik apgūt latviešu valodu, kādā līmenī? Varbūt tagad, spēlēdams Igaunijā, saproti arī igauniski?
- Dzīvodams Latvijā, latviešu valodu es neiemācījos, jo abās komandās es ar citiem spēlētājiem sazinājos krieviski, arī visi mani draugi Latvijā runā krievu valodā. Man arī nemaz nebija tāda mērķa – iemācīties latviešu valodu. Igaunijā tagad ir tieši tāda pati situācija.

Jau otro sezonu tu esi leģionārs Jogevas klubā. Florbols vismaz pagaidām nav tas sporta veids, ar ko var nopelnīt. Vai tev Igaunijā nākas arī strādāt, ja atbilde ir pozitīva, tad – par ko?
- Igaunijā es nestrādāju. Galvenais iemesls tam ir mana igauņu valodas nezināšana. Klubs man palīdz risināt dzīvošanas problēmu.

"Jõgeva SK Tähe" spēlē divos čempionātos – Igaunijas un Latvijas. Kādi ir jūsu kluba mērķi katrā no šiem turnīriem?
- Mūsu galvenais uzdevums šajā sezonā ir uzvara Igaunijas čempionātā. Latvijas meistarsacīkstēs mēs gribētu izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.

Latvijas čempionāta ceturtdaļfinālā jūs jau aizvadījāt divas spēles ar Kocēnu "Rubeni", abās zaudējāt. Kā vērtējat savas izredzes šajā divcīņā, vai Kocēnu komanda ir jums neparocīgs pretinieks?
- Jā, cīņu ceturtdaļfinālā sākām ar diviem zaudējumiem. Abās spēlēs mums bija daudz rupju kļūdu, bet tik augsta līmeņa komanda kā "Rubene" tādas nepiedod. Un uzbrukumā mēs nerealizējām ļoti daudz izdevīgu momentu, ko paši sev bijām radījuši. Tomēr izslēgšanas spēles turpinās līdz trim uzvarām, bet tas nozīmē, ka mēs vēl neko neesam zaudējuši. Līdz trešajai spēlei mums vēl ir vairākas dienas, kuru laikā mums jāizanalizē savas kļūdas, spēlē jāievieš zināmas korekcijas un mājas mačos jānodemonstrē savs vislabākais sniegums!

Šogad notiks pasaules čempionāts florbolā, kurā tu droši vien piedalīsies Krievijas izlases sastāvā? Kuru vietu tu prognozē savai komandai, kuras – Igaunijas un Latvijas valstsvienībām?
- Man nepatīk prognozēt. Pasaules čempionātā, protams, gribētos parādīt kvalitatīvu spēli un ieņemt pēc iespējas augstāku vietu.

Kas tu plāno būt pēc sportista karjeras beigšanas?
- Tā ļoti nopietni par šo jautājumu vēl neesmu aizdomājies. Laiks rādīs, kā būs. Pašlaik mans galvenais uzdevums ir iegūt augstāko izglītību. Es studēju Sibīrijas Valsts universitātes Fiziskās kultūras un sporta fakultātē, apgūstu hokeja trenera profesiju.

Izmantotie resursi:
floorball.lv