Z. Klabere: "Jaunā sezona būs vēl aizraujošāka"

Kā nokļuvi florbolā?

Florbola gaitas aizsāku skolas laikā apmēram 13, 14 gadus atpakaļ. Kādu dienu skolā Rojas vidusskolā – aut. pie ziņojuma dēļa parādījās sludinājums – aicina ierasties uz florbola treniņiem. Tā arī aizgāju. Mans pirmais treneris bija Jānis Volajs. Sāku Rojas meiteņu komandā, vēlāk jau bija iespēja tikt „lielajā” komandā „Roja”. Tad arī nāca pirmie Eirokausi, turnīri ārvalstīs.
Pēc pāris gadiem, dzīvesvietas maiņas dēļ pēc vidusskolas beigšanas Zane izvēlējās studijas Vidzemes augstskolā – aut. nonācu komandā „Rubene”.
Laika gaitā klubā sāku veikt arī dažādus organizatoriska rakstura jautājumus, organizēt visus ārzemju braucienus gan vīriešu, gan sieviešu komandām „Rubene”. Kad tika piedāvāts uzņemties darbu Latvijas Florbola Savienībā, bija jau zināma pieredze. Bija nepieciešams laiks pārdomām, bet rezultātā piedāvājumu pieņēmu.

LFS ģenerālsekretāres amatā drīz būsi aizvadījusi pirmo sezonu. Kā vērtē paveikto?

Lai paveikto vērtē citi. Sākums nav viegls. Florbolā pieredze man ir salīdzinoši liela, taču tikai kā spēlētājai. Vajag laiku, lai aptvertu organizatorisko darbu, kas tagad ir veicams.

Florbols man nav svešs, bet katram jaunam izaicinājumam vajag laiku, lai aptvertu lauciņu, kurā darboties.

Man šī ir pirmā sezona. Gājis ir visādi, bet, kopumā ņemot, uzskatu, ka sākums ir izdevies salīdzinoši veiksmīgs. Kļūdas, protams, ir bijušas, bet no tām mēs mācamies. Tagad jau zinu, pie kā ir jāpiestrādā vairāk un kuras jomas ir jāuzlabo.
Jau nodibinātas labas attiecības ar florbola funkcionāriem starptautiskā arēnā IFF.

Kāda Tev ir darba diena, kas ietilpst tavos pienākumos?

Būtībā būtu jāorganizē LFS ikdienas darbu, bet tā kā algoto darbinieku mums ir pamaz, tad daudz jādara pašai. Ja paskatāmies uz lielo sporta veidu federācijām, cik algotu darbinieku ir tajās, tad mums ir uz ko tiekties.... darbs ar komitejām, galveno tiesnesi...

Kā Tu vērtē Latvijas čempionāta sezonu?

Šis ir viens no pēdējā laikā aizraujošākajiem čempionātiem, it īpaši vīriešu virslīgā. Komandu vietu sadalījums no sestās līdz divpadsmitajai vietai nebija zināms pat līdz pēdējām kārtām! Un arī par pirmajām četrām vietām cīņa bija visai saspringta. Salīdzinoši pārliecinoši ir gājis tikai "CelTik/Lekrings", kas pārliecinoši regulāro čempionātu beidza kā uzvarētājkomanda.
Par pārējām čempionātā līgām jāsaka, ka katrā ir bijis viens vai vairāki izteikti līderi. Piemēram, sieviešu čempionātā tā bija „Rubene”, 1. līgā vīriešiem „FK Rīga” un „Ulbroka”.
Šogad man ir liels prieks par 2. līgu vīriešiem. Čempionātā piedalījās 19 komandas, kas ir līdz šim nebijis rekords! Lielai daļai šī bija pirmā sezona un ļoti ceru, zinot šā brīža apstākļus, ka tā nebūs arī pēdējā.
Šogad finansiālā situācija visvairāk skārusi jauniešu čempionātu. Komandas atsaka dalību, regulāri pārceļ posmus, kā rezultātā ir izveidojies neliels bardaks. Bet lai nu kā, čempionāts norisinās un čempioni būs zināmi!

No komandu pārstāvju, treneru un spēlētāju puses bieži gāztas negācijas uz tiesnešu darbību. Vai kaut kas tiek darīts, lai to mazinātu?

Neesmu dzirdējusi, ka kādā sporta veidā tiesneši tiktu nemitīgi slavēti. Nav nekāds noslēpums, ka šis lauciņš ir visu laiku jāpieskata, turklāt arī aktīvi strādājot nav nekādas garantijas, ka rezultāts būs uzreiz. Uzskatu, ka šosezon tika veikti vairāki pasākumi, lai šo jomu sakārtotu, kā arī uzlabotu tās darbību nākotnē. Tā, piemēram, ir uzsāktā spēļu tiesnešu observācija, tiek veikti semināri - lokāli un ar IFF pārstāvjiem, analizēti spēļu video, ir pat sodīti tiesneši, piemēroti naudas sodi un atstādināšanas, protams, arī mutiski aizrādījumi. Arvien vairāk iesaistām jaunos tiesnešus, kas liek saņemties „vecajiem”. Domāju, ka iekšējā konkurence laika gaitā tiesāšanas līmeni var tikai celt. Liels paldies jāsaka tiesnešu kolēģijas vadītājam Rihardam Jēgeram par ieguldīto darbu.

Šogad Vīriešu virslīgā spēlēja 12 komandas, bet nākamajā sezonā valde jau nolēmusi komandu skaitu paplašināt līdz 14 komandām. Kādēļ?

Ņemot vērā komandu spēku samēru šogad virslīgā un 1. līgā, kā arī klubu uzbūvi, laukumu atbilstību, radās ideja par virslīgas paplašināšanu. Tika izstrādāts projekts paplašināt vīriešu virslīgu līdz 14 komandām. Ierosinājums tika arī izsūtīts visiem klubiem, lai izsaka savu viedokli. Lielākā daļa bija par, protams, bija, kas nepiekrita, bet rezultātā LFS valde izstrādāto projektu apstiprināja.
Līdz ar to nākamajā gadā plānota arī savādāka izslēgšanas spēļu kārtība. Pirmās četras komandas pirmo kārtu nespēlēs, bet komandas no 5. līdz 12. vietai izspēlēs astotdaļfinālu. Domāju, ka šīs spēles būs gana aizraujošas. Pēc esošās izspēles kārtības pēdējām četrām komandām sezona beidzas salīdzinoši ātri un arī spēļu intriga nav tik liela, spēlējot pirmajai ar astoto vietu. Nākamajā sezonā 1/8 finālā tiksies piektā ar 12.vietu, 6. ar 11. vietu un tā tālāk. Atskatoties uz šā čempionāta spēļu saspringumu starp tabulas vidusdaļas komandām, domāju, ka šis jauninājumus čempionātu padarīs vēl aizraujošāku.
Kā ieguvumu noteikti varam minēt lielāku spēļu skaitu, saspringtāku izslēgšanas spēļu posmu, kas tikai kopumā cels florbola līmeni.

Kas būtu jāuzlabo nākošajā sezonā?

Jau tiek strādāts pie jaunā čempionāta nolikuma. Tas ir jāizstrādā ļoti rūpīgi, lai nerastos lieki pārpratumi, kā tas bija redzams šīs sezonas izskaņā.
Beidzot centīsimies sakārtot arī pāreju nolikumu, īpašu uzmanību pievēršot klubiem, kas trenē jauniešus. Lai nerastos lieki strīdi starp komandām vai astronomisku summu pieprasīšana, kas liegtu spēlētājiem spēlēt jaunizvēlētajā klubā.
Vēl tiek gatavots projekts pret rupju spēli. Par īpašu aktualitāti tas kļuvis redzot, kas notiek šīs sezonas izslēgšanas spēlēs. Tas ir projekts par iespēju sodīt spēlētājus, trenerus vai komandu par rupju spēli, analizējot videoierakstus. Līdzīgi tiek strādāts arī citās florbola federācijās, kā arī citos sporta veidos, piemēram, futbolā, jo ne vienmēr tiesnesim ir iespējams redzēt visu, kas notiek laukumā.
Šogad veicinājām jauno treneru apmācību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, daļēji to sedzot no Latvijas Florbola Savienības budžeta. Gribētos šādu tendenci attīstīt arī turpmākajos gados, jo jauni, kvalificēti treneri mums ir ļoti nepieciešami.
Vēl, runājot par nākotnes plāniem, jāmin projekts, kuru domājam virzīt šajā vasarā. Tās būs florbola sacensības visu vasaru vairākos posmos 3 pret 3. Pagaidām vēl projekts ir tapšanas stadijā, bet ceru, ka nekas nenojuks un varēsim šo domu vasarā īstenot.

Vai krīze irskārusi arī florbolu?

Protams, arī florbolu tā ir skārusi un ne tikai klubus, bet arī florbolu Latvijā kopumā.
Finansējums no valsts samazināts, bez piesaistītā sponsoru naudas būtu pasmagi, būtu jāveic kādas kardinālas izmaiņas. Šogad ar sponsoru naudu tika segta vīriešu izlases dalība pasaules čempionātā Čehijā, kā arī pirmo reizi parādītas spēles no Pasaules čempionāta Latvijas televīzijā. Bez sponsoru atbalsta tas nebūtu izdevies.

Kāds ir Tavs vērtējums vīriešu izlases startam Čehijā?

Parasti pirms šāda līmeņa pasākumiem tiek izvirzīti mērķi, kas jāsasniedz. Minimums tika izvirzīts – ne zemāk kā iepriekšējā čempionātā, bet augstākais – uzvarēt Čehiju un ierindoties otrajā vietā grupā. Treneri cerēja šo mērķi īstenot un tas ir ļoti labi, lai gan, manuprāt, Čehija mums pagaidām vēl ir nesasniedzams mērķis. Pēdējā čempionātā jau vēl arī nostrādāja mājinieku komandas faktors – savas zāles, savi atbalstītāji. Bet, neskatoties uz to visu, ar izlases sniegumu esmu apmierināta - pirmo reizi tika uzvarēta Norvēģijas izlase un atkārtoti izcīnīta piektā vieta!

Neraugoties uz labo startu pasaules čempionātā, Latvijas izlasi vadīs jauni treneri...

Iepriekšējie treneri vadīja Latvijas izlasi jau daudzus gadus un, manuprāt, to darīja ļoti veiksmīgi, bet, iespējams, bija pienācis laiks kaut ko mainīt, piesaistīt cilvēkus ar citu redzējumu. Jaunie treneri ir no Somijas – treneru korpusa vadītājs elites līgas klubā “SSV Helsinki” Iro Parviainens un tā paša kluba trenera asistents jau 16 gadus Kristians Bjorkstens. Lai izvēlētos spēlētājus, kas uzsāks gatavošanos nākamajam čempionātam, viņiem ir piesaistīti asistenti no Latvijas – Dailis Skudrītis un Jānis Inģists. Jo saprotams, ka jaunajiem treneriem nav iespējams regulāri izbraukāt uz Latvijas čempionāta spēlēm. Ar šo divu cilvēku palīdzību, kas Latvijas florbola saimei ir labi pazīstamas personības, tiks veidota izlase nākamajam pasaules čempionātam. Pirmā treniņnometne tiks aizvadīta jau aprīlī. Ņemot vērā faktu, ka lielai daļai spēlētāju būs tikko beigušās izšķirošās cīņas, nometne ir paredzēta vairāk iepazīšanās nolūkos, izlasē būs daudz jaunu seju.
Domāju, ka ilgtermiņā ieguvēji būsim mēs visi. Iro Parviainenam ir izsniegts IFF sertifikāts par iespēju apmācīt un sniegt seminārus treneriem no dažādām valstīm. Esam jau panākuši vienošanos par semināru vadīšanu treneriem arī Latvijā. Tāpat viņš ir arī pieredzes bagāts tiesnesis, kurš ir tiesājis Eiropas čempionvienību kausa finālus, kā arī pasaules čempionātā spēli par trešo vietu. Uzskatu, ka vērtīgus padomus laika gaitā iegūsim arī tiesnešu jomā. Vēl jauno treneru pārraudzībā Somijā notiek nometnes jaunajiem, talantīgajiem florbolistiem. Par šīs idejas aizgūšanu un nometnes vadīšanu Latvijas jaunajiem florbolistiem jau esam aizsākuši sarunas.
Piesaistītie jaunie treneri trenē astoņus pasaules čempionus, tā ka varēsim no viņiem šo to pamācīties un Latvijas florbolam tas nāks tikai par labu.

Runājot par florbola attīstību, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība?

Protams, ka īpaša uzmanība jāpievērš florbola attīstīšanai un popularizēšanai.
Florbola popularizēšanā vairāk uzmanību veltot jaunas auditorijas piesaistīšanai, konkurēšanai ar citiem sporta veidiem. Jācenšas televīzijā rādīt ne tikai izlases spēles, bet arī jāpopularizē vietējais florbola čempionāts.

Ne mazāk aktuāls jautājums ir par jaunu skatītāju piesaistīšanu sacensību norises vietās, kas gan ļoti atkarīgs no pašiem klubiem. Jābūt sakārtotām zālēm, kur skatītājiem būtu pietiekami vietas un labi pārredzams laukums. Šogad regulārās sezonas spēles kopumā apmeklēja 84602 skatītāji - neapšaubāmi šis skaitlis ir pieaudzis. Izaugsmi arī raksturo tas, ka skatītāji ir gatavi maksāt par spēles skatīšanos, vietām pat vairāk kā par Baltijas Basketbola līgas spēli.

Laba sadarbība šogad ir izveidojusies ar interneta portālu esports.lv. Nākotnē šī sadarbība tikai jāturpina un jāpilnveido. Pamazām, bet apņēmīgi ziņas parādās arī citos medijos – laikrakstā „Diena”, nedēļas laikrakstā „Sports”, TvNet, LETA u.c..

Lai florbols attīstītos reģionos un piesaistītu jaunus spēlētājus, jāstrādā pie jauniem florbola spēles modeļiem, piemēram, florbolam uz mazākiem, nestandarta laukumiem, jo kā zinām, ne visur pieejami vajadzīgā izmēra florbola laukumi.

Kā nākamo varētu minēt darbu pie savienības mājas lapas. Domāju, ka jaunā mājas lapa ir sevi jau attaisnojusi, nodrošinot visu nepieciešamo čempionāta organizēšanai un atspoguļošanai – spēļu protokoli, spēlētāju statistika utt. Protams, ka ir vairāk nepieciešama aktuāla informācija par LFS darbību, bet tam dotajā brīdi nepietiek laika.

Noteikti mēģināsim uzlabot tiesnešu jomu – turpināsim šogad veiksmīgi aizsākto darbu ar semināru rīkošanu, spēļu novērošanu no malas un vēlāku analīzi. Ļoti daudz ir devis Nolikuma punkts par obligāto spēļu filmēšanu. Tiesnešiem ir materiāli no kā mācīties.

Jāstrādā būs arī treneru jomā. Meklēsim lektorus, organizēsim seminārus. Pirmais jau zināmais seminārs būs aprīļa beigās ar atsevišķu sadaļu tieši treneriem. Daudzi treneri jau ir pieteikušies, bet ne visi. Domāju, ka nedrīkstam laist šādu izdevību garām, ja jau mums ir izdevies šādu pasākumu sarīkot te pat Latvijā.