Helmuts Rodke: Laras Kroftas panākumu aisbergs
Vēl viena spilgta dzīve, daudz profesionālu iemaņu jau pirms 18, izglītības iespējas ārzemēs, ja ļoti paveicas – slava vai pat zvaigznes statuss, un, protams, lieliski trenēts gribasspēks un ķermenis. Tie ir sporta bonusi. Kā to visu sasniegt? Esot procesā profesionāli – savlaicīgi sakārtot ar treniņiem saistītās lietas un attieksmi, un tad visu (gan 7, gan, 12, gan 18 gados) darīt Pasaules līmenī! Turklāt - tas viss ir vienkārši.
Lai arī bērni ir ļoti dažādi, ikvienam ir iespēja būt spēcīgam, un atrast sev piemērotu sporta veidu. Katrs sākotnēji ir ar daudz lielāku fizisko spēju potenciālu, nekā dzīvē tiek realizēts. Pat ja bērns ir atradis savai ģenētikai atbilstošu sporta veidu, un cītīgi apmeklē treniņus, tas vēl panākumus negarantē. Tāpat kā tos negarantē dalība tikai atsevišķos krāšņos sporta pasākumos vai vietējās olimpiādēs.
Panākumu aisberga neredzamā daļa ir četras svarīgas pozīcijas, kas nosaka izredzes sportā: veselība, fiziskā sagatavotība, stratēģija un sistēma. Jā kādā no tām ir nopietnas problēmas, par veiksmīgu karjeru var aizmirst. Un nekāda plāna B te nav.
Veselība
Pirmkārt tā ir sirdsdarbības pārbaude, bioķīmiskās analīzes, mugurkaula, pēdu, kāju formas un kopējās stājas novērtēšana.
Otrkārt - individuālās lietas: gremošana, alerģijām, liekais svars, uztura kartes noteikšana, hormoni, imunitāte, plaušas, centrālā nervu sistēma utt.
Treškārt - visa apkārtējā vide un ekoloģija – svaigs gaiss, tīrs dzeramais ūdens, pietiekami daudz gaismas, tumsas, miera, klusuma - attiecīgi kad vajag, telefona un rūtera izslēgšana uz nakti, personīgā higiēna, attiecību higiēna mājās un skolā, un daudzas citas lietas. Tātad - ne tikai ārsta atzinums “derīgs sportam”, bet arī daudz kas cits.
Fiziskā sagatavotība
Pirmkārt – testēšana. Savlaicīga un regulāra kustību koordinācijas, lokanības, spēka, ķermeņa saturīguma un ātruma īpašību novērtēšana, kā arī specializēts diagnostikas tests sporta laboratorijā. Pēdu atsperīguma un gurnu daļas funkcionalitātes pārbaude (kā sportists prot šīs ķermeņa daļas ieslēgt, piemēram, skrienot),
Otrkārt – plānveidīga vispusīga muskulatūras nostiprināšana vismaz fitnesa līmenī. Protams, ar to vien sportā nepietiek, taču līdz zināmai robežai (ne sevišķi konkurētspējīgai) daudzi progresē no vingrošanas vien.
Treškārt – vieglatlētikas pamati. Visiem. Tāpēc, ka tas ir universāls līdzeklis, kas lielas jaudas apstākļos un asās kustībās uzlabo ātrumu, dod spēku un atsperīgumu, paaugstina funkcionālās spējas, uzlabo stāju, stiprina locītavas un dziļos muskuļus.
Lielākā kļūda – fiziski nesagatavotam sportistam uzkraut lielu specializēto treniņu un spēļu slodzi, kas ilgtermiņā tikai bojā sirdi, locītavas, rada hroniskus muskuļu savilkumus un kropļo ķermeni.
Stratēģija
Te galvenie pieturas punkti ir profesionāls domāšanas stils, attieksme, apzinātība, mērķa vizualizācija (par šo esmu uzrakstījis savā Facebook lapā "Hel Rodke"), kā arī tēla veidošana. Un tas viss ir atstāj lielu iespaidu gan uz treniņu rezultātu, gan personību kopumā. Katrā vecumā, sākot pat no pirmsskolas gadiem, ir savas lietas, ko bērnam var sekmīgi iemācīt.
Nedaudz par tēla veidošanu. Svarīgi ir kā sportists uztver pats sevi: kas tieši, kādā identitātē un ar kādu pavadošo domu trenējas un piedalās sacensībās. Dzīvo, ģērbjas, uzvedas, rīkojas ar finansēm, izpilda mājasdarbus skolā, prot komunicēt, un sakārto savu istabu. Kāda ir attieksme pret vecākiem, treneri, pretiniekiem, skolotājiem, svešinieku uz ielas vai pārdevēju veikalā. Vārdu sakot - kā sevi nodefinē ikvienā mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli. Viens liels fails, kas katru dienu ir jāuzlabo. Es nespēju iedomāties, kā vispār bez spēcīga personīgā tēla kāds var dzīvē kaut ko sasniegt.
Izšķirīgie brīži - zaudējumi, neveiksmes, kad mentāli šķietami esam iedzīti stūrī, arī parāda – vai esi domās un sīkumos izkliedēts, vājš, nepārliecinošs un atkāpties gatavs trusis? Vai tieši otrādi: fokusēts un mērķtiecīgs kā Lara Krofta, kas spēj vēsā mierā turēt spriedzi…
Kas palīdz apdāvinātam bērnam klūt par talantīgu sportistu? Pirmkārt jau entuziasma un pozitīvisma gaisotne mājās un individuāla nodarbošanās ar viņu. Kamēr bērns vēl ir maziņš (pat līdz 12-13 gadiem), viņa sportiskais potenciāls var arī nebūt acīmredzams, un mēs viņā neieguldām pietiekami daudz resursu. Sak - pagaidīsim, un tad jau redzēs, vai ir vērts... Bet tas mirklis parasti nepienāk, jo ātruma un atsperīguma īpašībām "tad" ir jau par vēlu. Sevišķi tas attiecas uz tiem, kas aug lēnāk, bet, kā likums, progresē ilgāk.
Sistēma
Treneri, infrastruktūra, sacensību vai spēļu kalendārs, treniņu metodikas, fiziskās sagatavotības gada plāns, bērna attīstības ilgtermiņa plāns...
Kā mēs to visu varam novērtēt vai tam uzticēties?
Skaidrs, ka nevienai sistēmai neinteresē atsevišķs sportists individuāli, tomēr tā var kalpot par labu atspēriena punktu. Tāpēc - cik daudz papildus paši sevī investēsim, tik mums arī būs.
Sportista sapņi ir par velti, bet mērķa sasniegšana reālajā pasaulē prasa attieksmi, laiku un naudu. Tikai tad, kad esam pietiekami daudz investējuši, Universs kļūst mums labvēlīgs, un mums rodas tiesības gaidīt labu rezultātu.
Protams, lai kā mēs sakārtotu jaunā sportista apstākļus, treniņu sistēmu un domāšanas stilu, jāatceras, ka tas viss uzklājas uz viņa ģenētikas un mentalitātes. Sportā par zvaigznēm kļūst nevis tie, kas piedzimuši apdāvināti, un tālāk pasīvi dreifē pa dzīvi, bet gan tie, kam pietiek pašdisciplīnas, kas racionālāk dara un veiksmīgāk izlavierē.
Pirmkārt jau sportistam ir jābūt fiziski spēcīgam. Un panākumi ir jāgūst pietiekamā ilgtermiņā, lai ar sportu varētu nodrošināt savu dzīvi. Veiksmes formula – nepaļauties tikai uz sistēmu, bet gan aktīvi, apzināti un stratēģiski pareizi sērfot pretī uzvarām.
Pietiekamā ilgtermiņā - tas nozīmē pareizi virzīt jauno sportistu, lai 18 gados viņš būtu ar spilgti attīstītām ātrspēka un ātruma īpašībām, atsperīgumu, labu kopējo funkcionalitāti un profesionālām iemaņām. Nevis savā ziņā invalīds, nodzīts, satraumēts, ar jau 10 gados sabojātām locītavām, pilnīgi vājām pēdām, saīsinātiem hamstringiem un nefunkcionālu gurnu daļu.
Valstī nav tik daudz iedzīvotāju, lai mēs pat populāros sporta veidos varētu atļauties paviršu attieksmi pret audzēkņu veselību vai veikt tādu atlasi kā Vācijā vai Spānijā. Jaunais sportists nav tikai resurss sistēmas pastāvēšanai, bet arī respektējama vērtība. Pasaules līmenis treniņos nozīmē maksimāli labu, individualizētu fizisko un tehnisko sagatavotību, veselības monitoringu un efektīvu personīgo (arī ģimenes) stratēģiju. Domāju, ka mums visiem šajā jomā ir daudz ko uzlabot.
P.S ieteikums rakstam uzlikt krāsainu bildi, lai pirmajā mirklī neliktos, ka kāds ir aizgājis