H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 4.daļa

Uzdod jautājumu Helmutam Rodkem!

Tā kā basketbolā vai tenisā trenējas ar tieši šiem sporta veidiem domātiem apaviem, un futbolu spēlē bučos, un neviens netaisās apstrīdēt, ka tā ir pareizi, tad jāatceras, ka vieglatlētikas treniņos, vai izpildot vieglatlētikas vingrinājumus, kājās jāvelk mīksti, atbilstoši skriešanas apavi. Jāizvēlas nevis pēc dizaina vai brenda, bet pēc funkcionalitātes!

Nevajadzētu vilkt, piemēram, staigāšanai un stilam domātas „Lacoste” kurpes. Pirmkārt, šādi bojājam kājas un mugurkaulu, ar visām no tā izrietošām sekām, kā arī neiegūstam vajadzīgo efektu no treniņa. Skriešanas apaviem parasti vēlama ir pastiprināta zoles daļa pēdas iekšpusē. Sportists, ja viņš nolēmis sasniegt daudz, nedrīkst žēlot naudu pietiekami labiem apaviem, jo no tiem atkarīga viņa nākotne sportā, kā arī veselība. No neatbilstošu apavu valkāšanas gan treniņos, gan ikdienā rodas ļoti, ļoti daudz veselības un stājas problēmu, kā arī traumas. Pirms doties pirkt sporta kurpes, vēlams būtu veikt pēdu dinamisko podometriju, un ievērot speciālista padomus apavu izvēlē. Skriešanas apavus vislabāk var piemeklēt, ja tiek veikta pēdu kustības filmēšana skrienot uz slīdošās lentes. Dažos sporta preču veikalos tas tiek piedāvāts.

1. vingrinājums

Šī mīņāšanās uz speciālām mīkstām fitnesa puslodēm lieliski aktivizē visus pēdas punktus, rosina pēdas, apakšstilba, un daudzus citus visa ķermeņa muskuļus, kā arī trenē līdzsvara noturēšanu. Smailie pacēlumi uz pusložu virsmām diezgan jūtami iespiežas ādā, bet pie tā ātri pierod. Šis vingrinājums lieliski der pirms iesildīšanās, jo tonizē muskulatūru, un sagatavo pēdas un kājas turpmākajam treniņam. Jāizpilda vismaz divas reizes nedēļā, 1 līdz 3 minūtes, vingrojuma laikā periodiski mēģināt ilgāk nostāvēt uz vienas kājas. Vingrinājumu var plaši variēt.

2. vingrinājums

Iedarbība uz aktīvajiem punktiem. Tāpat kā uz pēdām, arī uz plaukstu iekšējās virsmas ir šādi visu ķermeņa daļu un orgānu punkti. Vienmēr esmu uzsvēris, ka to stimulācija labvēlīgi iedarbojas uz organisma darbaspējām. Ietonizējas visas sistēmas, smadzenes ieskaitot. Labi noņem pirmsstarta stresu, kā arī normalizē ķermeņa funkcionēšanu un atjaunošanos pēc starta, treniņa vai spēles. Nedrīkst pārstimulēt, jāvadās pēc sajūtām. Šo vingrinājumu var veikt katru dienu gan pirms, gan pēc slodzes, pietiek ar vienu minūti.

3. vingrinājums

Bērniem ļoti svarīgi iemācīties koordinēti pārvietoties. Šajā vienkāršajā vingrinājumā apvienotas tādas lietas, kā pirkstgala atcelšana, soļošana caur papēdi, mīksta soļa amortizācija, izcelšanās uz pirkstgala, kā arī roku saskaņota kustība. Labs iesildošs vingrinājums pirms skrējiena. Ahilleja cīpslas profilakse.
Var izpildīt pirms katras iesildīšanās, jānoiet 20 līdz 40 soļi.

4. vingrinājums

Vēziena kustības trenēšana. Guļus stāvoklī slodze vairāk ir muskuļa iliopsoas izstieptajā pozīcijā. Pirkstgals uz sevi, augšā kāja celī nedaudz saliecas, papēdis grīdai pieskarties nedrīkst. Jāizpilda 1 līdz 2 reizes nedēļā, vismaz viens piegājiens, 15 līdz 30 reizes.

5. vingrinājums

Pēdas apakšas muskulatūras un ikru muskuļa dinamiskā tonizēšana. Atbalstoties pret vingrošanas sienas spraisli, aktīvi, gandrīz vai lēciena veidā pārnest svaru no vienas kājas uz otru. Galvenais šajā vingrinājumā ir strauja un spēcīga ķermeņa kustības uz leju sabremzēšana, lai noturētu papēdi paceltā stāvoklī. Aktīvi strādā ikru muskulis. Vingrinājums tiek pareizi izpildīts, ja var just slodzi arī pēdas apakšas muskuļos. Jāiemācās just un kontrolēt strādājošo muskuļu darbība. Vingrinājumu var padarīt jaudīgāku, katrā atspērienā ar mazāku vai lielāku spēku stumjot spraisli uz priekšu. Kāju pirkstiem apavos jābūt paceltiem. Izpilda 1 līdz 2 reizes nedēļā, vismaz vienu piegājienu, 10 līdz 30 reizes kopā.