H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 9.daļa

Kā treneris un sportists zinu, cik smagi nāk šīs vieglās, atsperīgās un „lidojošās” kustības, cik daudz un dažādas īpašības jāattīsta, cik neatlaidīgi jākoncentrējas, lai pareizi izpildītu vingrinājumus, cik jārūpējas par veselību, lai sekmīgi aizvadītu viena gada treniņu ciklu.
Lai sportists nevis stampātu laukumā, bet eleganti pārvietotos ar dejotāja vieglumu un kaķa veiklību ir jābūt kolosālai kustību bāzei, un teicamai atlētiskai sagatavotībai.

Lielai daļai sportistu ir vāja izpratne par to, kādām fiziskajām īpašībām jābūt attīstītām konkrētajā vecumā, ņemot vērā augšanas īpatnības. Ja runā par ātrumspēku, tad tikai retajam arī 20- 22 gados tas ir pietiekams. Daudzi tā arī vispār nesasniedz viņu auguma parametriem adekvātu, un sporta veida specifikai nepieciešamu fizisko varēšanu un kustību prasmes, un tāpēc visu sportošanas laiku mokās ar savainojumiem, un brīnās, kāpēc neprogresē rezultāti, un lielākoties ir tikai zaudējumi.

Nu tad lūk - lai brieduma gados būtu augsta līmeņa sportists un spētu vajadzīgajā brīdī bez bažām palielināt slodzi uz kustību- balsta aparātu, ir jauniešu vecumā jādara milzums attīstošo vingrinājumu pēdai, lokanībai, koordinācijai un stājai. Ar attieksmi- gan jau kaut kā- tālu nekur netiksim. Ja kāds grib vienkārši gūt kaifu no sporta nodarbībām kā tādām, un nepretendē uz starptautiskiem panākumiem, tas var arī neiespringt uz šiem attīstošajiem vingrinājumiem. Bet- es gribu teikt- pārāk daudz mums ir sporta viduvējību, un pārāk maz izcilnieku, ņemot vērā, ka sporta zinātne pie mums tomēr ir ļoti labā līmenī.

1.vingrinājums

Nolēcieni uz abām kājām no 10-20 cm augstas virsmas ar sekojošu uzlēcienu atpakaļ. Jākoncentrējas uz pēc iespējas īsāku kontakta laiku ar virsmu nolecot. Atspēriens ar pēdas priekšējo daļu. Trenējam visas ķermeņa muskulatūras īslaicīgu mobilizēšanos atspēriena brīdī. Bez kāju muskulatūras īpaši jāiesprindzina sēžas, muguras un vēdera preses muskuļi. Aktīvs vēziens ar rokām palielina slodzi piezemējoties, kas savukārt sekmē asāku atspērienu un augstāku lēcienu. Viss augums atspēriena brīdī īslaicīgi jānosprindzina. Es teiktu, ka šeit mēs trenējam ne tikai atsperīgākas pēdas, bet arī citas ātrumspēka īpašības. Vingrinājums dos labumu jau sagatavotiem jauniešiem. Treniņā 2-5 piegājieni pa 3-10 atkārtojumiem. Jāizpilda ar izpratni.

2.vingrinājums

Nolēcieni un uzlēcieni uz apm. 40 cm augsta sola vai citas virsmas. Atspēriens tikai caur pirkstgaliem. Šis jau ir ļoti jaudīgs ātrumspēka vingrinājums, kas prasa labi attīstītu visa ķermeņa muskulatūru, kā arī nedrīkst būt problēmas ar stāju, locītavām vai iekšējiem orgāniem. Principi, atsperoties, visi tie paši, kas iepriekš. Piegājienu skaits- atkarībā no metodikas, atspērienu skaitu iesaku 2-8 vienā piegājienā. Jāizpilda maksimālā režīmā.
Jākoncentrējas uz pēc iespējas sinhronāku atspērienu, vēzienu un maksimālu muskuļu sasprindzinājumu atspēriena laikā.

3.vingrinājums

Kā man patīk palēcieni izklupienā mainot kājas! To pat var izpildīt neizejot no mājām. Jebkur. Un neprasa daudz laika, lai „nokautu” kājas, un uzdzītu pulsu. Augums jācenšas turēt pēc iespējas taisnāk un nosprindzināts. Pēc piezemēšanās aizmugurējās kājas celis nedrīkst pieskarties grīdai. Ļoti labi trenē visus kāju muskuļus. Pirms vingrinājuma kārtīgi jāiesildās. Brīdinu- iesācējiem var ļoti sāpēt kājas pat līdz 5 dienām, un var būt problēmas ar apsēšanos un piecelšanos. Jāsāk ar 1 piegājienu uz 10 atkārtojumiem, un nelecot augstu. Trenētam sportistam gan derētu izpildīt līdz 20 palēcieniem vismaz divos piegājienos, un pēdējos 5 atkārtojumus „jāspridzina” maksimāli augstu. Ne biežāk kā divas reizes nedēļā. Negribot jāsmaida, zinot kādas sajūtas kājās sagaida iesācēju. Bet šīs muskuļu sāpes taču mums dažreiz patīk, vai ne? Mana norma 42 gados bija 4-6 sērijas pa 20 pēc 1,5 stundas tenisa spēles.