Video: Diskusija: kāpēc Latvijas sportisti no citiem atpaliek fiziskajā sagatavotībā?

strops rakstīja: Nevar, uz citu fona atpalikušā valstī, būt kaut kas izcili labs.Cenšas tēlot zinošus , varošus speciālistus. Vai tad viņi ir akli un neredz stāvoklī skolās ? Gandrīz nevienā vispārizglītojošā skolā nav sporta inventāra.Vectēvs stāstīja par PSRS laikiem. Visās skolā bija buki,līdztekas, vingrošanas stieņi, paklāji u.t.t. Tagad labi ja ir iegādātas dažas basketbola, volejbola bumbas. Kur viņi mācīsies mest kūleņus, lekt, pievilkties, vingrot? Lauku skolās vispār katastrofa.......,jo daudzās nav normālas sporta zāles.Fizkultūras stundas pārvērstas par karikatūrām, un izraisa bērnos riebumu pret sportu.Diskusijā minēja skaitļus: no 30 18 piedalās Esmu redzēji,ka no 30 piedalās 8. Pāŗējiem ir ārsta zīmes ,atbrīvojumi. Valdības radītajā morālo invalīdu sabiedrībā izaugs fiziski invalīdi..

Tonna rakstīja: Diskusiju vēl tikai pašlaik klausos, tāpēc, iespējams, mana doma tur jau būs izskanējusi, taču galvenā Latvijas sporta problēma šajā jomā ir pati attieksme un sapratnes trūkums.

Ja ir kāds tīnis, kurš, akselerācijas rezultātā, mazliet ātrāk ir attīstījies un paralēli tam viņam ir kaut kādas spējas un prasmes konkrētā sporta veidā, tad viņu pasludina par talantu un gaida medaļas vai lielos līgumus ar pasaules vadošajām komandām.

Normālā gadījumā būtu tā, ka cilvēki saprastu, ka bez nopietniem treniņiem un "frīka" fiziskās sagatavotības nekāds lielais sports nav iedomājams un iespējams. Profesionālais sports ir fizisks darbs un bez atbilstošas ķermeņa sagatavotības to nav iespējams padarīt labi. Vēl vairāk - sports ir tāds fizisks darbs, kur ar katru gadu vajag kļūt labākam gan tiešā, gan neklātienes cīņā ar konkurentiem.

Sportā, arī Latvijā, ir n-tie piemēri, kad cilvēki ar labu fizisko sagatavotību izdara un sasniedz vairāk nekā "tehniskie", t.i., tie, kas visu liek uz, ja tā var teikt, "mīkstajām prasmēm" (piem., labu metienu, laukuma pārredzēšanu utt.).

P.S. Sporta stundas, ko piemin jau līdz vemšanai, vispār nav nekādā sakarā savienojamas ar profesionālā sporta problēmām, šajā gadījumā, jaunās sportistu paaudzes vājumu.

Daniel rakstīja: ok noklausījos.
paldies vispār organizētājiem, ka savāca cilvēkus un aktualizē tēmu!
kopumā diskusija tāda haotiska, bet kopumā jau runā pareizi. Tikmers nekonkrēts filozofs. Zeids foršs fanāts, ar azartu un mērķi.

Bet - tēma jau nav jauna, ik pa pāris gadiem tā izskan skaļāk. nevajag pasniegt, ka mēs te tagad gudrie izdomājām un aktualizēsim. ir daudz tādu mazo grupiņu, bet nenotiek kopīgs darbs.

Kopumā jau visa sporta sabiedrība apzinās un saprot, ka ir šāda problēma, daudzi runā publiski, ieskaitot šos profesionāļus. Bet - diemžēl cilvēki nezin, nesaprot, nemāk - kā šo atrisināt? To var izdarīt tikai valsts līmenī, izveidojot SISTĒMU.

jau pirms gadiem 4 vairāk tajā bija iedziļinājies H.Rodke, bija arī rakstu sērija:
https://www.delfi.lv/news/versijas/helmuts-rodke-veselais-saprats-skolas-sporta-un-sabiedriba.d?id=46080081

Daniel rakstīja: grūti klausīties. šie priekš Latvijas it kā progresīvie džeki ir reāli pagājušais gadsimts ..

Latvijas basketbola sistēmā dziļi esošais Siliņš kā pārsteidzošu guru piesaka M.Lauvu ar viņa komentāru, ka arī miegs ir svarīgs. tad es saprotu cik sporta sabiedrība Latvijā ir atpalikusi .. gulēt nemāk / elpot nemāk / ēst nemāk. jāsāk ar šiem pamatiem.

pat Blūms ar savu novecojušo Vidusjūras diētu priekš LV ir kaut kāds novators. paskatoties uz itkā izcilnieka Porziņģa ēdienkarti - žēl paliek cik tālu paliks no sava kosmiskā potenciāla. un tā var ilgi turpināt ..

Daniel rakstīja: grūti klausīties. šie priekš Latvijas it kā progresīvie džeki ir reāli pagājušais gadsimts ..

Latvijas basketbola sistēmā dziļi esošais Siliņš kā pārsteidzošu guru piesaka M.Lauvu ar viņa komentāru, ka arī miegs ir svarīgs. tad es saprotu cik sporta sabiedrība Latvijā ir atpalikusi .. gulēt nemāk / elpot nemāk / ēst nemāk. jāsāk ar šiem pamatiem.

pat Blūms ar savu novecojušo Vidusjūras diētu priekš LV ir kaut kāds novators. paskatoties uz itkā izcilnieka Porziņģa ēdienkarti - žēl paliek cik tālu paliks no sava kosmiskā potenciāla. un tā var ilgi turpināt ..

stuba rakstīja: daļēji piekrītu... taču, galvenais faktors, tomēr, ir tas, ka cilvēki maz nodarbojas ar fizkultūru kā tādu. Bērni uz skolu atnāk nesagatavoti vispār.... reti kurši ir sniega piku metis.... bumbu līdz grozam reti kurš var uzmest vispār... kādreiz (gadus 50 atpakaļ) reti kurš to nevarēja.... Bet vēl spriežam vai vajag 2 vai 3 fizkultūras stundas nedēļā. Pie šiem apstākļiem vajag katru dienu!

Daniel rakstīja: ok noklausījos.
paldies vispār organizētājiem, ka savāca cilvēkus un aktualizē tēmu!
kopumā diskusija tāda haotiska, bet kopumā jau runā pareizi. Tikmers nekonkrēts filozofs. Zeids foršs fanāts, ar azartu un mērķi.

Bet - tēma jau nav jauna, ik pa pāris gadiem tā izskan skaļāk. nevajag pasniegt, ka mēs te tagad gudrie izdomājām un aktualizēsim. ir daudz tādu mazo grupiņu, bet nenotiek kopīgs darbs.

Kopumā jau visa sporta sabiedrība apzinās un saprot, ka ir šāda problēma, daudzi runā publiski, ieskaitot šos profesionāļus. Bet - diemžēl cilvēki nezin, nesaprot, nemāk - kā šo atrisināt? To var izdarīt tikai valsts līmenī, izveidojot SISTĒMU.

jau pirms gadiem 4 vairāk tajā bija iedziļinājies H.Rodke, bija arī rakstu sērija:
https://www.delfi.lv/news/versijas/helmuts-rodke-veselais-saprats-skolas-sporta-un-sabiedriba.d?id=46080081

Tonna rakstīja: Sporta stundas, pat ja tās ir trīs, ir 120 minūtes nedēļā. TIKAI divas astronomiskās stundas! Cik daudz šajā laikā var izdarīt, ja šajās 120 minūtēs vajag gan iesildīties, gan atsildīties, gan atzīmes salikt kaut kādas utt.? Ideālā gadījumā būtu, ja tas viss notiek tās 3x40 no vietas, taču tā sakārtot stundu sarakstu ir nereāli un tad jau sports kļūs par galveno mācību priekšmetu skolā ap kuru viss balstīsies, kas arī nav īsti pareizi.

Atkārtošos - skola ir skola. Vecākiem vai cilvēkiem no malas vienmēr gribas redzēt skolu kā idillisku vietu, kurā viņu bērniem iemāca VISU. Turklāt, bez pašu vecāku līdzdalības. Nu, kā darbā no 9-17, pēc kura par darba lietām var nedomāt.

NEVIENA disciplīna skolā netiek pasniegta tik plašā/labā līmenī, lai pateiktu "Pietiek! Ir labi!" Arī matemātika vai angļu valoda. To gan vecāki saprot un, ja ir lielākas ambīcijas vai vajadzības, tad bērnam nodrošina iespējas to visu darīt papildus. Privātstundu formātā vai, ja ir tāda iespēja, vecākiem pašiem darbojoties ar bērnu. Tas tiek uztverts normāli un pat ļoti pozitīvi.

Kāpēc tad ar sportu tas tā nestrādā? Kāpēc ir tā, ka vecāki, kas paši jau 40 gados, no veselības un fiziskās formas viedokļa, ir šķībi un greizi, nedara neko, lai viņu bērns būtu vesels? Es pat nerunāju par kaut kādiem baigajiem sportiskajiem sasniegumiem. Vienkārši - lai viņam nav problēmu ar sporta stundas uzdevumiem un, lai viņš tos 3 km var noskriet vai 10-15 reizes pievilkties? Tas ir GRANDIOZS ieguldījums bērna nākotnē.

Nē, tā vietā staigā apalīšu ģimenes ar ļoti nobarotiem sākumskolas vecuma bērniem, kuru vienīgais prieks ir brīvdienās aiziet šopingtūrē un pēc tam kādā ēstuvē pierīties. Protams, ka pie tā, ka viņu bērns sporta stundā "mirst nost" un tīņu vecumā esošie bērni tiek apcelti par viņu ķermeni un zemajām socializācijas prasmēm, ir vainīga ļaunā un neko nezinošā/nedarošā skola.

Skolai ir savi uzdevumi, ar kuriem tai ir jātiek galā un skola nekad nav bijusi, nav un arī nebūs tā vieta, kas no bērna "uztaisīs" dzīvei pilnīgi gatavu pieaugušo. Adekvāti vecāki to saprot, tāpēc aktīvi iesaistās audzināšanas procesā un uzņemas atbildību par to kas notiek ar VIŅU bērnu. Pārējie gaida brīnumus no skolas, sabiedrības utt., tikai ne pašiem.

stuba rakstīja: daļēji piekrītu... taču, galvenais faktors, tomēr, ir tas, ka cilvēki maz nodarbojas ar fizkultūru kā tādu. Bērni uz skolu atnāk nesagatavoti vispār.... reti kurši ir sniega piku metis.... bumbu līdz grozam reti kurš var uzmest vispār... kādreiz (gadus 50 atpakaļ) reti kurš to nevarēja.... Bet vēl spriežam vai vajag 2 vai 3 fizkultūras stundas nedēļā. Pie šiem apstākļiem vajag katru dienu!

artems_bruvers_1007752319333492 rakstīja: Man skolas gados fizkultūra bija trīsreiz nedēlā pa divām stundām, plus paralēli militārā apmācība, vēl tā saucamā graždanskaja oborona, kura ne tik daudz audzināja un izglītoja, cik disciplinēja, kas arī ir svarīgi, vēl papildus tam pionieru nometnes, rudens darbi kolhozos, 7. Novembra un 9. Maija demonstrācijas, kurām sekoja dežūras pie Ļeņinekļiem un t.t. , karoče, veselīgi profilaktiskās un sportiski attīstošās romantikas bija atliku likām

Tonna rakstīja: Tomēr, ja runā par sporta stundām kā tādām, tad, protams, ir jāmainās stundas saturam. Par to diskusijā jau runāja - nav jēgas visiem mācīt sporta speciālo sagatavotību. Nu, kāda jēga, ja kāds bērns, kuram, piemēram, ne sanāk, ne arī patīk volejbols, tiek mācītas visas serves utt.? Vai tas pats, piemēram, ar basketbola trīssoli. Turklāt, tas viss ir ļoti selektīvi, jo mūsu laikos, kas gan jau bija pirms kāda laika, neatceros, ka kāds mācītu futbola elementus vai rokasbumbu. Kāpēc, basketbols vai volejbols - jā, bet futbols, handbols, florbols - nē? Tāpēc arī sanāk, ka vieni, piemēram, florbolu ir spēlējuši visu laiku, kamēr citi nūjas pat rokās nav turējuši.

Nesaku, ka tas būtu izcils gadījums, taču, sporta stundā skolā, vismaz jau no pamatskolas laika, ir jāmāca cilvēks par fiziski aktīvu dzīvesveidu. Nosacīti, ir jāatgriežas pie aizmirstā jēdziena "fizkultūra", ir jākopj fiziskā kultūra. No tā, ka 12. klases absolvents zinās, kas ir kalorijas, kāpēc un kā tās jārēķina, kas ir uztura makro un mikro nutrienit vai pratīs pareizi izpildīt pietupienus ar stieni jēgas būs miljons reižu vairāk nekā no tā, ka viņš pratīs trīssoli vai kaut kā tur pārservēs bumbu pār tīklu.

Cita lieta, ka, lai šādas sporta stundas vadītu, vajag ne tikai zinošus skolotājus, kas ne vienmēr ir pieejami, jo, būsim atklāti, lielais vairums sporta skolotāju ir bijušie razpi*dzaji skolā, kuri kaut ko sportoja, skolu apmeklēja epizodiski un, lai iegūtu diplomu, iestājušies šajās programmās. Ne visi, protams, bet liela daļa.

Un otrs apstāklis - skolu materiāli tehniskais nodrošinājums. Lai taisītu pietupienus vajag vismaz vienu stieni un spēka rāmi. Ja tā ir klase ar 30 skolēniem (ir tagad tādas?), tad ar vienu stieni būs par maz, vajag kādus 5-10, lai, kad tehnika apgūta, varētu produktīvi strādāt. Un tā tālāk - pievilkšanās stieņi, spiešanas soli, svarcelšanas grīdas. Tā visa ir nauda, kas ir jāiegulda. Turklāt, daudzām skolām nemaz nav vietas, kur to visu izvietot.

Re - es sāku ar to "ideālo skolas sportu" un pats nonācu līdz slēdzienam, ka tas, pie esošajiem apstākļiem, nemaz nav iespējams. A jūs te - skola vainīga. Skola, ļoti bieži, pat pie labākās gribas nevar neko izdarīt.

stuba rakstīja: piekrītu kaut kur, taču, nu neiet neviens tagad spēlēt futbolu vai hokeju no rīta līdz vakaram.... mēs, tak to darījām.... arī pārtika tagad nav tā.... tāpēc, uzskatu, ka jāpielāgojas apstākļiem, kādus ir radījusi tagadējā kompjuterizācija, telefoni utt... kā vienu no variantiem uzskatu, ka bērnu dārzā un skolā vajag vairāk tās fiziskās aktivitātes. neredzu citus variantus...

stuba rakstīja: un vēl pieminēt vērts, ka brīvo laiku pavadījām pagalmā un sporta laukumos, nevis pie kompja! Un vecāki ar mums neskrēja līdzi....vnk tā bija pieņemts.... tagad mazkustīgajiem vecākiem dzimst vēl mazkustīgāki bērni utt. Varam spriedelēt par ģimenes atbildību, taču viss ir tik ielaists, ka spriedelēšana nelīdzēs

Tonna rakstīja: Oi, nevajag... es izaugu diezgan drūmā mazpilsētā, 90tajos gados, kad ēst dažreiz vispār īsti nebija ko un tas nebija tāpēc, ka dzīvotu nabadzīgā ģimenē, bet tāpēc, ka tas bija tāds laiks un visi tā tolaik dzīvoja. Tagad ir sliktāk? Nesmīdiniet! Protams, katram tā rocība ir atšķirīga, bet jautājums par "paēst" vispār nav jautājums.

Ir jārunā nevis par pārtiku kā tādu, bet par to ko vecāki dod ēst saviem bērniem. Diskusijā jau Oļegs Sorokins minēja to piemēru ar čipsiem un riekstiņiem. Protams, ka tas tā ne pārāk pieklājīgi varētu likties, bet ieejot veikalā, paskatieties kas iepirkumu grozos/ratos ir ģimenēm ar bērniem. Iespējams, ka mainīsiet domas par "pārtika slikta" uz "vecāki lohi".

To pašu var attiecināt uz tehnoloģiju vainošanu visās nelaimēs. Kas bērniem iespiež rokās telefonus/planšetes? Onkuļi no ielas? Vecāki no sākuma viņiem dod tos gadžetus un priecājas "re, kāds mums gudrs bērns, tikai gadiņš, bet jau datorus māk", kamēr nonāk līdz "viņš visu laiku pavada pie ekrāniem, skola, izglābiet mūs".

Neesmu tehnoloģiju noliedzējs, bet visam ir jābūt ar mēru un pēc vajadzības. Datoram nav jākļūst par bērna ikdienas asistentu.

Teikšu banālu frāzi - vislabākais audzinātājs ir piemērs. Ja vecāki paši ir "lūžņi", kas neko nedara, tikai pampst no pusfabrikātu ēšanas, un māca bērnu kā būtu jādara pareizi, tad, uzmini, ko labāk bērns darīs?

stuba rakstīja: es vismaz, nesaku, ka skola vainīga, bet uzskatu, ka Valstij jāpalīdz risināt šī problēma. Uzskatu, ka fizkultūras/sporta stundās nevajag celt stieņus. Varam vienkāršus pietupienus taisīt, pievilkties un spēlēt futbolu, piemēram (tas ir vienkāršāks veids neprofesionāļiem, nekā basketbols vai volejbols), mazajās klasēs var spēlēt tautas bumbu, ķert lūšus utt Svaru stieni es necēlu līdz armijai. Var daudz ko izdarīt ar rotaļām, spēlēm, darbībām ar savu svaru un vieglatlētiku....pēc iespējas, distanču slēpošana

Tonna rakstīja: Tomēr, ja runā par sporta stundām kā tādām, tad, protams, ir jāmainās stundas saturam. Par to diskusijā jau runāja - nav jēgas visiem mācīt sporta speciālo sagatavotību. Nu, kāda jēga, ja kāds bērns, kuram, piemēram, ne sanāk, ne arī patīk volejbols, tiek mācītas visas serves utt.? Vai tas pats, piemēram, ar basketbola trīssoli. Turklāt, tas viss ir ļoti selektīvi, jo mūsu laikos, kas gan jau bija pirms kāda laika, neatceros, ka kāds mācītu futbola elementus vai rokasbumbu. Kāpēc, basketbols vai volejbols - jā, bet futbols, handbols, florbols - nē? Tāpēc arī sanāk, ka vieni, piemēram, florbolu ir spēlējuši visu laiku, kamēr citi nūjas pat rokās nav turējuši.

Nesaku, ka tas būtu izcils gadījums, taču, sporta stundā skolā, vismaz jau no pamatskolas laika, ir jāmāca cilvēks par fiziski aktīvu dzīvesveidu. Nosacīti, ir jāatgriežas pie aizmirstā jēdziena "fizkultūra", ir jākopj fiziskā kultūra. No tā, ka 12. klases absolvents zinās, kas ir kalorijas, kāpēc un kā tās jārēķina, kas ir uztura makro un mikro nutrienit vai pratīs pareizi izpildīt pietupienus ar stieni jēgas būs miljons reižu vairāk nekā no tā, ka viņš pratīs trīssoli vai kaut kā tur pārservēs bumbu pār tīklu.

Cita lieta, ka, lai šādas sporta stundas vadītu, vajag ne tikai zinošus skolotājus, kas ne vienmēr ir pieejami, jo, būsim atklāti, lielais vairums sporta skolotāju ir bijušie razpi*dzaji skolā, kuri kaut ko sportoja, skolu apmeklēja epizodiski un, lai iegūtu diplomu, iestājušies šajās programmās. Ne visi, protams, bet liela daļa.

Un otrs apstāklis - skolu materiāli tehniskais nodrošinājums. Lai taisītu pietupienus vajag vismaz vienu stieni un spēka rāmi. Ja tā ir klase ar 30 skolēniem (ir tagad tādas?), tad ar vienu stieni būs par maz, vajag kādus 5-10, lai, kad tehnika apgūta, varētu produktīvi strādāt. Un tā tālāk - pievilkšanās stieņi, spiešanas soli, svarcelšanas grīdas. Tā visa ir nauda, kas ir jāiegulda. Turklāt, daudzām skolām nemaz nav vietas, kur to visu izvietot.

Re - es sāku ar to "ideālo skolas sportu" un pats nonācu līdz slēdzienam, ka tas, pie esošajiem apstākļiem, nemaz nav iespējams. A jūs te - skola vainīga. Skola, ļoti bieži, pat pie labākās gribas nevar neko izdarīt.

Hmm... rakstīja: Līdz sāki runāt par štangas cilāšanu (kaut vai tikai pietupienos) es Tev pilnībā piekritu. Saprotu, ka esi smagatlētikas fans, bet nu skolas kontekstā jebkāda štanga (arī hanteles) būs tāds pats ārpus konteksta izrauts 'elements' kā trīssolis un volejbola serves. Jeb kaut kas tāds, kas noteikti nav vajadzīgs uzreiz visiem. Skolas līmenī domāju pilnībā pietiktu ar jebkādiem vingrojumiem ar sava ķermeņa svaru (tam tad arī inventārs mazāks nepieciešams - vai nu tad ar kaut kādām elastīgajām saitēm maksimums), vieglatlētikas pamatelementi (skriešana, lekšana utt.) utml. lietas. Protams, tas jau tikai uz papīra izklausās labi - kā tāda tipa vingrinājumus pasniegt tā, lai bērniem tas būtu interesanti un būtu motivācija sporta stundās piedalīties.. Pat grūti iedomāties kā.

stuba rakstīja: Esmu uzaudzis un armijā gājis 80tajos. Arī mums daudz kā nebija. par to es nemaz nestrīdos. taču, kā tu nepirksi bērnam planšeti, ja visiem ir? Tu savam nepirksi? Pasaki, kā tu tagad visas ģimenes izvilksi ārā? Ar mani tēvs neskrēja kopā arī tad un tagad neskries. izstāsti, kā tu to vari izdarīt? Bet valstiski to varētu mēģināt darīt.... ja kas, tad mans dēls pārstāv Latvijas izlasi un fiziski ir viens no stiprākajiem, ja ne pats stiprākais... tāpēc, škiet, ka te kaut ko saprotu!

artems_bruvers_1007752319333492 rakstīja: Kas tāda gadījumā, tavuprāt, ir "tagadējais gadsimts "?

Hmm... rakstīja: Līdz sāki runāt par štangas cilāšanu (kaut vai tikai pietupienos) es Tev pilnībā piekritu. Saprotu, ka esi smagatlētikas fans, bet nu skolas kontekstā jebkāda štanga (arī hanteles) būs tāds pats ārpus konteksta izrauts 'elements' kā trīssolis un volejbola serves. Jeb kaut kas tāds, kas noteikti nav vajadzīgs uzreiz visiem. Skolas līmenī domāju pilnībā pietiktu ar jebkādiem vingrojumiem ar sava ķermeņa svaru (tam tad arī inventārs mazāks nepieciešams - vai nu tad ar kaut kādām elastīgajām saitēm maksimums), vieglatlētikas pamatelementi (skriešana, lekšana utt.) utml. lietas. Protams, tas jau tikai uz papīra izklausās labi - kā tāda tipa vingrinājumus pasniegt tā, lai bērniem tas būtu interesanti un būtu motivācija sporta stundās piedalīties.. Pat grūti iedomāties kā.

Tonna rakstīja: Tu tagad prasi TŪLĪTĒJUS rezultātus, lai ģimenes skrien, lec, met. Manuprāt, par tagadējiem vecākiem (kā kopu, nevis katru individuāi) un viņu bērniem kā sabiedrības "atveseļošanas" vēstnešiem vari aizmirst. Tās abas, katra savā ziņā, ir "zudusī paaudze". Varbūt tie, kas tagad ir bērni/pusaudži kaut ko varēs mainīt.

Ja, tomēr, pie tā kā ģimenes dabūt ārā no savām dzīvokļ-kastēm, tad viss ir maksimāli vienkārši - sports ir jāpadara moderns un ne tikai caur augsto rezultātu prizmu, bet ikdienas vērtībām, par ko Tikmera kungs runāja. Shēmas var izdomāt dažādas - sākot no kaut kā līdzīga kā GDA normas (ne obligātas, bet ar iespēju dabūt kādus bonuspunktus), kas, manuprāt, būtu GRANDIOZI labs solis sportiska dzīvesveida popularizēšanai līdz nodokļu atlaidēm, ja esi aktīvs sporta klubu biedrs (tās gan ir fantāzijas Latvijas gadījumā).

Vecākiem nav BURTISKI jāskrien kopā ar bērniem. Liels solis tiek sperts arī tad, ja vecākiem ir kāda sportiska aktivitāte, ko viņi regulāri dara, ja viņi atsakās no kaitīgajiem ieradumiem utml. lietas, kuru rezultātā ieguvēji ir arī viņi paši. Bērns to redz, bērns meklē savas aizraušanās (kas var aizvest ne tikai līdz kādai sporta disciplīnai, bet arī līdz dejām, teātrim vai kam citam), bērns ir ieguvējs.

Deportivo rakstīja: Ap 20. minūti Zeids saka, ka nav pareizi likt atzīmes par centību sporta stundās, bet jāvadās pēc rezultāta. Šim gan absolūti nepiekrītu. Atceros 9. klasē bija kaut kāds gala eksāmens sportā, kur visu vērtēja pēc rezultāta. Tas nekas, ka skolēni tajā vecumā fiziski ir dažādās attīstības pakāpēs vienkārši dabisku apstākļu dēļ. Un teikt, lai skrien un trenējas, ja nav rezultāts, arī ir, manuprāt, aplami. Skolēniem ir n-tie citi skolas priekšmeti, kuriem fokusēties un citas lietas, lai par katru cenu mēģināt iegūt labāku atzīmi sportā. Man pašam sports bija mīļākā stunda skolā, bet matemātikas un citas zinības tomēr ir daudz svarīgākas priekš nākotnes.