Facebook
GoogleViedoklis: Pašpārliecinātie un optimisti... kuru mums trūkst
@JanisParums
Foto: Doug Vernucci
Sakiet, ko gribat, taču lielajam vairumam Latvijas sportistu vismaz publiskajā telpā pamanāms pozitīvisms un pārliecība nepiemīt. Visbiežāk tomēr priekšplānā piesardzība un pieticība pēc definīcijas "varētu būt labi, bet redzēs kā būs".
Uzreiz gribētu uzsvērt, ka tālāk aprakstītais tikai daļēji saistāms ar minēto personu sportiskajiem rezultātiem. Lai gan tieši pārliecība ir viens no būtiskākajiem faktoriem ceļā pretī panākumiem. Pamanīts, ka Latvijā ir vairāki sportisti, kuru rakstura īpašības nereti noderētu "amata" brāļiem un māsām. Par viņiem tad arī šis stāsts.
-Kaspars Kambala. Pērn lietotājs Eportists viņu nodēvēja par Latvijas pirmo numuru uzvarētāja psiholoģijas ziņā. Savos izteikumos viņš nekad nav baidījies paust savu pārliecību, allaž bijis pārliecināts par sevi un saviem spēkiem, bet ne vienmēr tas visiem ir paticis. Runātāji, mums letiņiem, nekad nav īpaši patikuši, tomēr Kambala ar darbiem arī ir apliecinājis, ka gluži tukšus salmus viņš nekuļ. Protams, darbi un nedarbi bijuši dažādi, taču Kasparam piemītošā pašpārliecinātība noderētu krietni daudz Latvijas sportistiem.
-Maija Tīruma. Laikos, kad vēl izteiktāk manāms latvieša drūmais vaigs, neapmierinātība ar apkārt notiekošo, pozitīvās personības ir izteiktāk redzamas. Un grūti nepamanīt Tīrumas allaž optimistisko skatu uz dzīvi, lai kādas likstas sportisti nepiemeklētu. Pērn pleca savainojums, šogad spēcīgs ribu sasitums (bija pat aizdomas par ribu lūzumu – aut.), bet Maija aizvien pārliecināta par spējām veiksmīgi nobraukt. Optimisms un ticība sev – tās varētu būt lietas, kuru dēļ sportiste simpatizē līdzjutējiem. Un ne viens vien viņu uzskata par vienu no Latvijas cerībām Vankūverā.
-Oļegs Maļuhins. Gadiem nav nozīmes, visu izšķir vēlēšanās sevi apliecināt. Maļuhinam ambīciju nekad nav trūcis un pat 40 gados viņš ir gatavs parādīt, ka spēj sekmīgi nostartēt olimpiādē. Ja vien kāds nemetīs sprunguļus spieķos, Maļuhins kopā ar vēl vienu pieredzējušu kolēģi Ilmāru Brici un pāris jaunajiem pārstāvēs Latvijas godu Vankūveras olimpiskajās spēlēs. Pagaidām nevarētu teikt, ka Oļegs būtu lieliskā formā, taču līdz spēlēm vēl laiks ir...
Ambīcijas, sportiskā nekaunība, pašpārliecinātība, optimisms – negribētos izteikt spriedumu, ka šīs īpašības mūsu sportistiem trūktu, taču lielākās devās tās noteikti būtu nepieciešamas. Vēl jau nedrīkstētu piemirst, ka mēs allaž esam bijuši kā sīksti "darba zirgi", kas savu panākuši ar neatlaidīgu darbu. Jā, iespējams, arī bez skaļām runām var paveikt lielas lietas – to pierādījuši Haralds Silovs, Jānis Miņins un Co, Māris Štrombergs, Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš, Martins Dukurs, Vadims Vasiļevskis, Viktors Ščerbatihs un vēl daudzi citi.
Tagad ar platu smaidu uz lūpām iztēlojamies slēpotāju sasolītās medaļas 2018. gada olimpiādē, Andreja Dūdas ambīcijas tikt 2012. gada olimpiādes finālā. Taču labāk pagaidīsim – ja nu izdodas?!
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Vārdi ir jāsedz ar darbiem, savādāk tos vārdus mēs visi varēsim bāzt viņiem sejā. To pierāda "Tagad vai nekad" un "labākais sastāvs kāds jebkad bijis"
[+] [-]
kur tad hokejisti, basketbolisti - Sorokins un K.Valters būtu ļoti spilgti piemēri no runātājiem.
pozitīvākā nozīmē - Masaļskis vienmēr ir runājis ar pārliecību par savām spējām pat sliktos laikos.
bet labāk minēt tos, kas runā ar pārliecību un arī sasniedz augstākās virsotnes - Ščerbatihs, Rubenis..
[+] [-]