Eiropas čempionātā taku orientēšanās Somijā Lapiņa labākā ar 15. vietu, organizatori pieviļ ar kartēm

Sacensības sākās ar PreO distancēm, kur rezultāti tiek rēķināti divu dienu kopvērtējumā. Par uzvarētāju kļuva Itālijas pārstāvis Ārons Gaio, otrais bija norvēģis Geirs Mīre Oiens, kam bija tāds pats punktu skaits, kā uzvarētājam, bet viņš vienu reizi nokļūdījās laika punktā. Trešajā vietā ierindojās soms Tēmu Niskanens. Latvijas pārstāvjiem Laurai Elīzai Lapiņa kopvērtējumā 29. vieta, Jānis Rukšāns 30., Ilze Lapiņa 40., Kristaps Mierlauks 49., Pāvels Rogožins 51., Guntars Mankus 58. un Normunds Narvaišs 78. vietā.

Īpaši jāizceļ komandas jaunākais dalībnieks Pāvels Rogožins. Viņam tās bija pirmās šāda līmeņa sacensības un, pirms brauciena uz Somiju, viņš bija piedalījies tikai vienās WRE līmeņa sacensībās šajā pavasarī Lietuvā. Pāvels 2. sacensību dienā pat bija 38. pozīcijā.

PARA grupā daudzas sūdzības bija par to, ka kontrolpunktus no sēdus pozīcijas nemaz nav iespējams atrisināt un pat lāga saskatīt. To arī var redzēt pēc rezultātiem, jo starp pirmajiem 10 ir tikai viena sportiste, kas pārvietojas ratiņkrēslā – Jana Kostova, kas ieņēma 6. vietu. Uzvarēja norvēģis Svein Jakobsen. Mūsu sportistiem Vajčeslavam Lukaševicam 17. vieta, Valdis Strods 33. un Marina Bivainīte 34.

Sacensības turpinājās ar stafeti – karantīnu ledus hallē (pēc tam gan to pārcēla ārā, saulītē) un ierastajām sūdzībām par kartes un distances kvalitāti. Organizatori gan visas sūdzības noraidīja ar argumentu, ka jā, karte ir neprecīza, bet tas netraucē pieņemt pareizos lēmumus. Stafetē uzvarēja Norvēģijas komanda, kurai sekoja divas Somijas komandas atpaliekot attiecīgi 32 un 47 sekundes, līdz ar to bronzas medaļas izcīnīja Itālija, kas no uzvarētājiem atpalika 1:40. Latvijas 1. komandai 13. vieta, Latvijas 2. komandai 21. vieta. PARA grupā uzvara Čehijai, Latvijai 7. vieta.

Noslēdzošajā dienā vispirms no rīta bija TempO kvalifikācija un pēcpusdienā fināls. Finālā izdevās iekļūt diviem Latvijas pārstāvjiem – Laurai Elīzai Lapiņai finālā 15. vieta, un Kristapam Mierlaukam 35. vieta. Uzvara Somijas pārstāvim Lauri Makinenam, kas tikai par 5,5 sekundēm pārspēja divus otrās vietas ieguvējus – savu tautieti Petteri Hakkala un čehu Šimonu Marečeku. Jāpiezīmē, ka 4. vietā palikušais čehs Ondrej Macek otrajai vietai zaudēja tikai 1 sekundi.

Pārējie Latvijas pārstāvji kvalifikācijā ieņēma šādas vietas savās kvalifikācijas grupās – Guntars Mankus 19., Jānis Rukšāns 24., Ilze Lapiņa 32., Normunds Narvaišs 41. un Pāvels Rogožins 48.

Diemžēl galvenās emocijas atgriežoties, ir vilšanās par kartes un distanču kvalitāti un kopējo sacensību organizāciju. Kā teica Jans Furucs - šo sacensību žūrijas loceklis un viens no nākamā Pasaules čempionāta organizatoriem: “Šis čempionāts mūsu sporta veidu ir atsviedis diezgan tālu pagātnē”.

Pēdējos gados čempionātos un arī WRE līmeņa sacensībās ir pierasts, ka pēc distances varbūt ir kāda sūdzība par neprecīzu karti vai nekorekti izvietotu kontrolpunktu, bet šeit patiesībā pēc katras distances tādas varēja uzrakstīt par apmēram 1/3 daļu no kontrolpunktiem. Būtiskākā problēma laikam bija konsekvences trūkums tajā, kā bija zīmēta karte – ko attēlo kā akmeni, vai klinti, un ko nē. Piemēram, stafetē KP 5 bija uz apmēram 1m augstas vai pat nedaudz augstākas klints, bet kartē tas bija attēlots vienkārši ar horizontāli, ka kontrolpunkts izvietots uz deguna. Savukārt turpat blakus pie KP 8 50cm augsts pakāpieniņš kartē attēlots kā klints, kas daudzus sacensību dalībniekus maldināja, ļaujot pieņemt, ka tā ir tikai horizontāle, un īstā klints ir zemāk.

Bieži bija situācijas, kad no vienas puses risinot kontrolpunktu, dalībnieks nonāk pie vienas atbildes, bet no citas puses ar citiem objektiem - pie diametrāli pretējas atbildes. Un tad jau tas vairs nav jautājums par meistarību un kartes lasīšanas prasmēm, bet gan par veiksmi loterijā – vai paveiksies lēmuma pieņemšanai izvēlēties tos argumentus, kurus bija iecerējuši sacensību organizatori. Bija arī situācijas, kad kontrolpunktu lukturi nebija izvietoti tur, kur tie bija attēloti risinājumu kartē (un tātad, kur sacensību rīkotāji tos bija paredzējuši izvietot). Ja kontrolpunkts novietots apmēram 3m no pareizās vietas un Zero tolerance (minimālais attālums līdz tuvākajam kontrolpunktam, ja atbilde ir Z) 4m, tad ir ļoti sarežģīti pieņemt pareizo lēmumu. Lai gan pēc sacensību noteikumiem Z tolerance ir tādēļ, lai dalībnieki varētu viennozīmīgi pieņemt lēmumus, bet ne tādēļ, lai sacensību rīkotājs varētu kontrolpunktus izvietot kaut kur brīvi 4m rādiusā no pareizās vietas.

Arī laika apstākļi dalībniekus sevišķi nelutināja. Protams, labi, ka nelija lietus, bet visas dienas temperatūra bija ap +5-+7 grādiem, brīžiem diezgan spēcīgs vējš. Distancē pavadot vairāk nekā 2h, tas ir tiešām izaicinoši. Turklāt daudziem dalībniekiem vēl pirms sava starta nācās pat līdz 3h gaidīt karantīnā, kur organizatori atklātā laukā piedāvāja tikai telts nojumi un krēslus, bet teltij pat nebija sienas. Un vienu dienu karantīna bija iekārtota blakus neizkusuša sniega kaudzēm.

Informāciju sagatavoja
Ilze Lapiņa,LOF