Ščerbatihs: "Mana dzīve pieder trenerim!"

Pēc kārtējās uzvaras Eiropas čempionātā daudzi līdzjutēji viņam jautāja par turpmākajiem plāniem un iespējamām karjeras beigām pēc Pekinas Olimpiskajām spēlēm. "Mana dzīve pieder trenerim! Ja viņš teiks: pietiek, es apstāšos, ja teiks, ka jāstrādā, trenēšos tālāk. Spēka man ir daudz, bet ja treneris teiks: stop, tad arī beigšu. Trenerim no malas ir labāk redzams."

Viktors Ščerbatihs joprojām ir uzticīgs Eduardam Andruškevičam, kas ir visu treniņu un sacensību plānotājs un stratēģis. Abiem kopā tagad galvenais mērķis ir cīnīties par medaļu Pekinas Olimpiskajās spēlēs, kaut nule Eiropas čempionātā Itālijā sportists par Pekinu vēl neesot domājis. "Startējot Eiropā es nedomāju par Olimpiādi. Ja līdzjutēji paši ir sportisti, sapratīs. Nevar vienlaikus koncentrēties divām sacensībām, jākoncentrējas uz tuvāko."

Svarcēlājam bija grūti noteikt, kurš no pieciem Eiropas čempiona tituliem viņam vairāk svarīgs, jo ikviena uzvara nākusi smaga darba rezultātā. "It kā jau vienu reizi var vinnēt nejauši, labi, vēl otru, bet piecas reizes tomēr nevar. Katrā medaļā ir savs svars un katrā medaļā ieguldīts milzīgs darbs."

Par nesenā Eiropas čempionāta norises vietu Viktors nav bijis sajūsmā, it kā nepieciešamais klusums bijis, taču viesnīcas numurā par 120 eiro dienā toties nav bijis nedz televizors, nedz telefons. Kādreiz pēc kārtējās grāmatas izlasīšanas tomēr griboties nedaudz paskatīties televīziju, maču laikā smagsvari jau parasti pavada vai nu svaru zālē, vai viesnīcas numuriņā. Problēmas bijušas arī ar ēdināšanu, jo smagākajiem atlētiem ar mazu gaļas gabaliņu tomēr nepietiekot.

Viktors Ščerbatihs atzina, ka pēdējā laikā tiekot sasniegts arvien mazāk rekordu, ko gan nevajagot saistīt ar drakoniskām dopinga kontrolēm vien. "Paši cilvēki jau paliek arvien vājāki, neko vairs nevar izdarīt. Jūs paskatieties, kādi tagad ir un cik sver kaut vai devītās, desmitās klases puikas!" Neveselīgs pēc Ščerbatiha domām daudziem jauniešiem ir arī dzīvesveids: "Daudziem patīk smēķēt, dzert alu un ēst čipšus! Kā pierādīt, ka vajag smagi trenēties?"

Pats uz Eiropas čempionātu esot bijis labi sagatavojies, kaut raušanā gadījušās tehniskas kļūmes un arī pirksti nav izturējuši slodzi. Par tiesāšanu nekādu pretenziju neesot, katram jau var atrast minimālas kļūdas, taču bijušie sportisti, tagadējie tiesneši to saprotot.

Viktors kā allaž pats nav sekojis līdzi konkurentu veikumam, to darot treneris. "Pretinieki jau visi ir stipri, tas pats jaunais vācietis. Olimpiādē būs vēl stiprāki, nāks klāt ķīnietis, tāpat Rezezade un vēl daži. Man gan jādara savs darbs, jākoncentrējas un jāpaceļ noteiktais svars, nav laika sekot līdzi konkurentiem." Smagsvars nebija kritisks attiecībā uz jaunajiem Latvijas svarcēlājiem, jo viņiem vēl daudz jāstrādā. Tikai ar lielu talantu iespējams agri sasniegt labus rezultātus, pārējiem smagi jāstrādā, gluži kā to darot pats Viktors. Treneris jau arī ir teicis, ka jaunie puiši vēl nav gatavi lielām sacīkstēm, nemaz nebūtu jēgas tagad startēt Pekinā un uzvarēt kaut vienu sportistu, labāk gatavoties 2012.gada Olimpiskajām spēlēm.

Treniņu apjoms Viktoram joprojām ir ļoti liels, kaut tonnāžas ziņā varbūt pat citi viņu pārspējot. ”Cik dienā paceļ viens sportists? Tas atkarīgs no mērķa un trenera uzdevuma. Ja es ceļu 160 – 180 kilogramus smagus stieņus, tad treniņā varbūt nesanāks vairāk par 20 tonnām. Kultūristi varbūt kopā paceļ 50 tonnas, taču viņi nereti cilā ari 20 un 30 kilogramus, tikai daudz intensīvāk."

Pats galvenais tagad sagatavoties Pekinas Olimpiskajām spēlēm: "Domas jau ir tās pašas un nemainās, jācīnās par medaļu , jācīnās par uzvaru. Irānis Hosē Rezazade tiešām no dabas ir ļoti stiprs, taču neviens jau tā īsti nav cīnījies ar viņu un tad jau redzētu. Ja pats būsi līdzīgs, irānis var sākt arī raustīties. Varbūt viņš tiešām ir ļoti spēcīgs, bet var sataisīt arī kļūdas, pagaidām viņš vairāk cīnās ar sevi nevis konkurentiem."

Viktors Ščerbatihs pēc kārtējā panākuma Rīgā atgriezās kopā ar "Barons/LMT" basketbolistiem pēc viņu uzvaras FIBA Eiropas kausā, taču savos izteikumos par šo sporta veidu joprojām palika nedaudz zobgalīgs. "Sasniegums nav slikts, bet vajadzētu tomēr būt nedaudz pieticīgākiem – ja tos puikas atdotu manam trenerim, viņš gan iztaisītu – vai nu tie kļūtu par kārtīgiem sportistiem, vai salūztu. Vairs tik traki nezīmēsies un tad pārējie arī teiks: jā, tas ir īsts basketbolists!"

Nobeigumā Viktors vēl novērtēja sevi kā deputātu, sakot, ka vēl daudz darāmā. "Pagaidām man tomēr ļoti daudz laika paņem sports, kad pabeigšu, noteikti mēģināšu realizēt savas idejas, lai palīdzētu tagadējiem un bijušajiem sportistiem."